Apspriedusi tiesu praksi lietās par krāpšanu, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulce Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā pieņēmusi lēmumu, kurā izteikts viedoklis par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem. Pēdējos gados tiesās palielinās lietu skaits par krāpšanu, tai skaitā par nekustamā īpašuma izkrāpšanu, nav vienveidības tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.

Lēmumā izteikts viedoklis, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma pamatsastāva un kvalificējošām pazīmēm. Ja vainīgā persona ir izdarījusi divas vai vairākas krāpšanas, kas katra par sevi satur visas Krimināllikuma (KL) 177. panta attiecīgajās daļās paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, noziedzīgais nodarījums kvalificējams pēc smagākās KL 177. panta daļas. Kvalificēt pēc KL 177. panta trešajā daļā norādītās kvalificējošās pazīmes – liels apmērs – var tikai tad, ja kaut viens no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir kvalificējams pēc šīs panta daļas.

Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce vērš uzmanību, ka Krimināllikumā nav speciāla panta, kas paredzētu atbildību par nelikumīgiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Lai kvalificētu nekustamā īpašuma izkrāpšanu atbilstoši KL 177. pantam, jākonstatē visas krāpšanas pamatsastāva pazīmes. Gadījumos, kad persona savu iepriekš atsavināto nekustamo īpašumu atkārtoti atsavinājusi citai personai, izmantojot faktu, ka pirmais ieguvējs nav ierakstījis nekustamo īpašumu Zemesgrāmatā, jāapsver jautājums, vai noziedzīgie nodarījumi nav kvalificējami kā piesavināšanās un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Skaidrojums sniegts arī noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu. Ja ir konstatēts, ka vainīgā persona sniegusi nepatiesas ziņas subsīdiju, kredītu vai citu aizdevumu saņemšanai, bet nav vēlējusies radīt kredīta vai aizdevuma devējam materiālus zaudējumus, nodarījums kvalificējams tikai saskaņā ar KL 210.