Iespēja pārsūdzēt atsevišķus procesuālus lēmumus izriet no iespējas pārsūdzēt galīgo nolēmumu. Ja par spriedumu (galīgo nolēmumu) nav paredzēta pārsūdzība, tā nav attiecināma arī uz procesuālu lēmumu lietā. Nebūtu racionāli, ja par procesuālu lēmumu būtu iespējama plašāka pārsūdzība nekā par galīgo nolēmumu, kas atrisina lietu pēc būtības. Likumā var būt paredzēts mazāks tiesību apjoms procesuāla jautājuma izskatīšanā.
Administratīvo pārkāpumu lietas, kurās pārsūdzēts iestādes lēmums (administratīvais akts), Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā arī pēc 2009. gada 1. janvāra izskatāmas Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā. Tikai jautājumos, kas noregulēti ar nesavienojamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa speciālo normu, ir pamats izslēgt Administratīvā procesa likuma piemērošanu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav regulēta pieteikuma par administratīvo aktu iesniegšanas kārtība Administratīvajā rajona tiesā. Tāpēc par pieteikuma pieņemšanu Administratīvajā rajona tiesā administratīvā pārkāpuma lietā lemjams saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 190. un turpmākajiem pantiem. Tostarp šādās lietās, kā jebkurā administratīvajā lietā, pieaicināms atbildētājs.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: senators A. Guļāns, senatore J. Briede, senatore I. Skultāne, rakstveida procesā izskatīja S.S. blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 24. augusta lēmumu, ar kuru atcelts Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009. gada 15. aprīļa lēmums daļā, ar kuru atstāts bez virzības S.S. pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā, un atteikts pieņemt pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes inspektora 2009. gada 30. janvāra administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 panta piektās daļas 11. punkta pārkāpumu transportlīdzekļa Renault, valsts reģistrācijas Nr. [..], vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 30.
Izskatot transportlīdzekļa vadītājas S.S. (turpmāk – pieteicēja) apstrīdēšanas iesniegumu par minēto lēmumu, ar Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2009. gada 12. marta lēmumu apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.
[2] Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu policijas 2009. gada 12. marta lēmumu un piedzīt no atbildētāja morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009. gada 15. aprīļa lēmumu pieņemts pieteicējas pieteikums daļā par policijas 2009. gada 12. marta lēmuma atcelšanu un atstāts bez virzības pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā, uzdodot pieteicējai precizēt prasījumu daļā par morālo kaitējumu un iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts nodevas samaksu un lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2009.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.