30. Marts 2010 /NR. 13 (608)
Numura tēma
Par valsts pienākumu nodrošināt visiem iedzīvotājiem brīvu un ērtu pieeju normatīvajiem aktiem un nodrošināt periodisku un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu
7

1. Valsts uzdevums oficiāli publicēt un darīt ērti pieejamus visus normatīvos aktus

1.1. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus. Oficiāli nepublicēti normatīvi akti nav spēkā un līdz ar to nav piemērojami. Tas izriet no Satversmes 1. un 90. panta.

1.2. Valsts uzdevums ir oficiāli publicēt visus normatīvos aktus iedzīvotājiem saprotamā un viegli pieejamā veidā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem jādara zināmi normatīvie akti konsolidētā veidā. Tas izriet no Satversmes 90. panta.

1.3. Klasisks publikācijas veids ir publikācija papīra formā (preses izdevums). To jebkurš var iegādāties un uzkrāt. Tā cena nedrīkst būt pārmērīgi augsta. Tādēļ to var un vajag dotēt no valsts līdzekļiem.

1.4. Papildus publikācijai papīra formā šodien daudziem – bet ne visiem – iedzīvotājiem ērti pieejama ir arī informācija par normatīvajiem aktiem internetā. Tādēļ ļoti vēlams, ka valsts sniedz iedzīvotājiem arī šo pakalpojumu (dara pieejamus normatīvos aktus un to konsolidētās versijas), it sevišķi ņemot vērā to, ka papildu izmaksas ir salīdzinoši nelielas.

1.5. Taču normatīvie akti, t. i., valsts tiesību sistēma, nevar tikt piedāvāti tikai interneta versijā, it sevišķi tādēļ, ka, kā to lieku reizi pierāda nesenais konfidenciālu datu noplūdes skandāls, šādas sistēmas nav absolūti drošas1 – un valsts nevar atļauties pat uz īsu brīdi palikt bez savas tiesību sistēmas, ka no tiesību aktu jēgas un būtības izriet, ka valsts izdoti tiesību akti ir uzglabājami un darāmi pieejami lietotājam ķermeniskā formā (nevis, piemēram, mutvārdu formā vai viegli manipulējamu datorizdruku formā), kā arī tādēļ, ka internets ir pieejams tikai mazāk nekā pusei iedzīvotāju, un līdz ar to otrai pusei iedzīvotāju šī informācija nebūs pietiekoši vienkārši pieejama.

2. Valsts uzdevums nodrošināt tiesībskaidrojošo publikāciju izdošanu

2.1. Valsts uzdevums ir nodrošināt tiesību sistēmas funkcionēšanu valstī. Pie tā pieder tiesību normu sistēma un attiecīgās institūcijas, kas to piemēro – valsts pārvaldes iestādes un tiesas. Taču pie funkcionējošas tiesību sistēmas valstī pieder arī pietiekoši kvalificētas juridiskās izglītības un institucionalizēta tiesībskaidrojošu publikāciju nodrošināšana.

2.2. Tas savukārt prasa tiesību zinātnes pastāvēšanas nodrošināšanu. Tiesību zinātnes īpatnība ir tā, ka tā lielā mērā ir identiska ar tiesību praksi: ierēdņiem un tiesnešiem jāpieņem lēmumi atbilstoši zinātniskiem kritērijiem. Atbilstoši šiem kritērijiem viņu lēmumi tiek izvērtēti augstākās instancēs un tādā veidā atklātas un koriģētas kļūdas. Tas nozīmē, ka ar tiesību zinātni nodarbojas un to ikdienā lieto ne tikai tiesību zinātnieki kā pasniedzēji, bet vēl jo vairāk praktiķi – ierēdņi, tiesneši, prokurori.

2.3. Taču tiesību zinātnei jau preventīvi jāpēta un jārisina valstij aktuālas juridiskas problēmas, lai ievirzītu sekojošus valsts lēmumus un tiesu spriedumus juridiski korektā gultnē.

2.4. Tādā veidā pietiekoši attīstīta tiesību zinātne, kas praktiski nav atdalām no tiesību prakses, samazina kļūdaino valsts lēmumu un tiesu spriedumu procentu, un līdz ar to rada ietaupījumu valstij, samazinot zaudējumu atlīdzības izmaksas no budžeta līdzekļiem par pieļautajām kļūdām. Bez tam mazāks juridisku kļūdu procents vidējā laika posmā stiprina iedzīvotāju uzticību valstij.

2.5. Savukārt tiesību zinātne mūsdienās nevar pastāvēt bez stabiliem periodiskiem izdevumiem (juridiskiem žurnāliem), monogrāfijām un citām tiesībskaidrojošām publikācijām, kas nodrošina institucionalizētu un kvalificētu juridisku diskusiju.2

2.6. Tātad valsts uzdevumā nodrošināt iedzīvotājus ar vismaz minimāli funkcionējošu tiesību sistēmu ietilpst arī apakšuzdevums nodrošināt tiesību zinātnes kā valstiskas institūcijas pastāvēšanu, kas savukārt prasa nodrošināt stabilu periodisku izdevumu (juridisku žurnālu) un citu tiesībskaidrojošu publikāciju izdošanu.

2.7. Lai arī tiesību zinātnei valsts tiesību sistēmas funkcionēšanā ir stratēģiska nozīme, tomēr tā skaitliski aptver samērā nelielu cilvēku skaitu. Līdz ar to nelielā valstī kā Latvijā tiesībskaidrojošo publikāciju tirgus ir neliels. Tas nevar sevi pietiekoši stabili uzturēt, vismaz ne tādā apjomā, lai tiesību piemērotājiem – valsts pārvaldes ierēdņiem, tiesnešiem, prokuroriem –, kā arī studentiem par pieņemamu, ne pārāk augstu cenu tiktu piedāvāts pietiekošs periodisko un citu publikāciju klāsts.

2.8. Bez tam jāņem vērā, ka šie izdevumi tiesību piemērotājiem – valsts pārvaldes ierēdņiem, tiesnešiem, prokuroriem – nepieciešami viņu tiešo darba pienākumu (vismaz minimāli) kvalitatīvai veikšanai. Līdz ar to valsts nevar no viņiem prasīt, lai tie šīs publikācijas no saviem privātajiem līdzekļiem iegādājas par – nelielā tirgus dēļ – nesamērīgi augstām cenām. Tādēļ, ja šādi izdevumi tirgū mazās tirāžas dēļ tiks piedāvāti par pārmērīgi augstu cenu, tad šis valsts uzdevums netiks nodrošināts.

2.9. Tātad valstij, lai nodrošinātu tiesību sistēmas funkcionēšanu, cita starpā, ir jādotē periodisko juridisko izdevumu (juridisko žurnālu) un citu tiesībskaidrojošo publikāciju izdošana.

2.10. Kādā veidā valsts šo savu uzdevumu pilda, ir valsts ziņā. Tā var ar dotāciju palīdzību uzturēt savus juridiskos izdevumus3 un/vai dotēt privāti vai nevalstiskā sektora organizētus izdevumus. Taupības nolūkos valsts dotācijām nevajadzētu radīt privātu peļņu. Valsts var arī pati izvēlēties dotāciju avotus – tiešus maksājumus no valsts budžeta, iezīmētus nodokļus, šķērsfinansējumu no citiem valsts ienākumiem vai citus. Būtiski ir vienīgi tas, ka valsts dotē šos izdevumus.

2.11. Atjaunotā Latvijas valsts šo savu uzdevumu patlaban pilda, ar šķērsdotāciju palīdzību dotējot savus izdevumus "Latvijas Vēstnesis" un "Jurista Vārds", kas nodrošina gan normatīvo aktu oficiālu publikāciju, gan tiesību piemērotājiem un iedzīvotājiem brīvi un ērti pieejamas normatīvo aktu konsolidētas versijas, gan citu oficiālu informāciju, gan tiesību piemērotājiem nepieciešamās aktuālās tiesības skaidrojošos rakstus. Nelielā – diemžēl absolūti nepietiekošā – daudzumā tiek izdotas arī monogrāfijas un citas tiesībskaidrojošas publikācijas. Visumā tomēr varētu uzskatīt, ka līdz šim valsts šo savu uzdevumu – tiesa, minimālā apjomā – pilda. Tomēr būtu jādomā par to, lai nākotnē šis apjoms paplašinātos, tādā veidā uzlabojot visas tiesību sistēmas funkcionēšanu.

2.12. Jāatgādina, ka ne starp periodiskiem, ne neperiodiskiem tiesībskaidrojošiem izdevumiem nepastāv konkurence, jo katrs pētījums vai skaidrojums attiecas uz savu problēmu vai šīs problēmas apgaismošanu no cita skatupunkta. Tādēļ valsts dotācijas saviem juridiskiem izdevumiem nekādā ziņā nenozīmē, ka tiek traucēta privātu juridisku izdevumu izdošana. Privātu tiesībskaidrojošu izdevumu izdošanu drīzāk traucē mazais tirgus apjoms, nevis valsts dotācijas saviem juridiskiem izdevumiem.4

3. Secinājums

Līdz ar to būtu vēlams, neraugoties uz stingro taupības režīmu, arī turpmāk nodrošināt šī valsts uzdevuma izpildi, turpinot un mērenā apjomā palielinot valsts dotācijas ar mērķi iedzīvotājiem (kā līdz šim) bez maksas vai par ļoti minimālu samaksu darīt pieejamas normatīvo aktu konsolidētās versijas, kā arī nodrošināt stabilu periodisko tiesībzinātnisko publikāciju (juridisko žurnālu) un citu tiesībskaidrojošu izdevumu izdošanu, darot tos cenas ziņā pieejamus visiem tiesību piemērotājiem (valsts pārvaldes ierēdņiem, tiesnešiem, prokuroriem) un tiesību studentiem, gan arī visiem iedzīvotājiem.

Tiesības nav luksuss, tām jābūt pieejamām visiem, un, jo pieejamākas tās būs, jo vairāk budžeta un personāla resursus valsts ietaupīs, samazinot kļūdainu lēmumu un spriedumu procentu.

Egils Levits,
Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis
Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs
2010. gada 19. martā


1 Šī iemesla dēļ Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa, piemēram, aizliedza vēlēšanās izmantot datorus – elektroniskās balsošanas mašīnas, sk. 3.3.2009. spriedumu lietās Nr. 2-BvC-3/07 un 2-BvC-4/07. Demokrātija un tiesības nevar tikt pakļautas tehnisku manipulāciju riskam.

2 Šodien tiesību zinātne vairs nevar pastāvēt kā viduslaikos Eiropā, arī Latvijas teritorijā, mutvārdu folkloras formā.

3 Piemēram, pirmskara periodā valsts izdeva savu juridisku žurnālu – "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis". Tas nepārtraukti iznāca kopš dibināšanas 1920. gadā līdz pat valsts okupācijai 1940. gadā. Tas bija galvenais Latvijas tiesību zinātnes periodiskais izdevums, kuru savā praksē izmantoja ierēdņi, tiesneši, prokurori.

4 Tiesību zinātnes – un plašāk visu sabiedrisko zinātņu – specifika ir tā, ka tur nepastāv tirgus konkurence, kā piemēram, starp zīmuļu vai zivju konservu ražotājiem. Katra tiesībzinātniska publikācija (kā jebkurš cits "garīgs produkts") ir individuāla; tā vai nu tiek, vai netiek publicēta, bet lietotājs neizvēlas starp divām publikācijām, vadoties no tā, kura ir lētāka. Tāpat, piemēram, ja valsts kādreiz dotētu, latviešu literatūras izdošanu, tas nenozīmētu, ka tas nelabvēlīgi iespaidotu tulkotās literatūras izdošanu. Valsts dotācijas šādu specifisku "garīgu produktu" izplatīšanas un pieejamības veicināšanai ir pieļaujamas un nepieciešamas, ja pastāv attiecīga sabiedrības vajadzība. Tirgus apsvērumi šeit nav būtiski. Jāatzīmē, ka Eiropā tirgus fetišizācija, kas uzplauka pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma, šodien sabiedrības uzskatu attīstībā jau ir noiets posms.

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 30. Marts 2010 /NR. 13 (608)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ytyMUKuDeLWGtkU
11. Februāris 2012 / 08:19
0
ATBILDĒT
Latvijas glābšanai no iznīcības un uuzkaulpmam – mūsdienīguizglītību Pašlaik Latvijas valsts galvenie uzdevumi valdības deklarācijā tiek formulēti ekonomikas attīstības plāksnē – izkļūšanano krīzes un eiro ieviešana. Vēl sāpīga problēma mums ir zemais dzimstības līmenis un ar to saistītā iedzīvotāju novecošanās, kas draud ar nopietnu demogrāfisko krīzi tuvākajā nākotnē, bet par to nekas nav minēts valdības deklarācijā. Taču savulaik nopietna uzmanība tika veltīta nacionālās attīstības plānam (NAP) 2007-2013. gadiem. Šī plāna mērķis ir visu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes izlabošana caur izglītības un, īpaši, mūžizglītības uzlabošanu. Tiesa gan, šajā plānā navparedzētas realizācijas metodes un kontrole tā izpildei. Pašlaik laikam valdībai ir neatliekamāki uzdevumi, tāpēc par NAP uzdevumu ieviešanutrūkst informācijas. Kopš NAP izstrādes ir pagājuši vairāki gadi un par šo laiku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), jeb datortīklu un interneta, lietošana ir guvusi ievērojamus sasniegumus un plaši ienākusi sadzīvē. Šo sasniegumu izmantošana ļauj tuvināt NAP nospraustos mērķus un radikāli uzlabot esošo izglītības sistēmu (IS), kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.Kādēļ tad nepieciešama tāda esošās ISuzlabošana? Var uzskatīt, ka pašreizējās novecojušās IS galvenais trūkums ir esošā izglītības koncepcija, kas postulē, ka visi tās etapi – pamatizglītība, vidējā un augstākā – paredz sniegt personai izglītību jeb zināšanas visam mūžam. Lai iegūtu pilnvērtīgu augstākoizglītību, jāiziet visi šie etapi, un tad darba gaitas (patstāvīga dzīve) visbiežāk tiek uzsāktas ap 25 gadiem, bet ģimenes nodibināšana – tikai ap 28-30 gadiem. Ja ņem vērā, ka sievietes var dzemdēt bērnus līdz 40gadiem un to audzināšana bieži prasa pātraukt darbu, tad saprotams, ka lielas ģimenes, kur būtu 3 un vairāk bērnu, parasti ir liels retums. Bet pašreizējā IS arī nepietiekami dod prasmes tālākai patstāvīgai zināšanu apguvei un dzīves kvalitātei, kā arī prasa pastāvīgu skolniekavai studenta klātbūtni mācību iestādē. Līdz ar to jaunatne spiesta pamest lauku rajonus, lai iegūtu izglītību. Bet, ja rodas pārtraukums izglītībā, piemēram, pēc vidusskolas beigšanas, tad uzsākt izglītību augstskolā irapgrūtinoši, jo jāiztur konkurss. Arī mūžizglītība Latvijā aptver tikai 5% (Eiropas savienībā 9%). Vai ir iespējams radikāli uzlabot esošo IS? Izrādās, ka pēdējos gados tādas iespējas radušās sakarā ar kalitatīvu mobilā interneta visurpieejamību Latvijā un šo uzlabojumu pamatā jābūt viplašāko tautas masu aptveršana ar tālmācību un mūžizglītību. Ir pamatos jāmaina izglītības koncepcija, postulējot, ka tai jāturpinās katra cilvēka mūža garumā, jo mūsdienu zināšanu pieauguma tempi ir tādi, ka skolas un studijas tās spēj nodrošināt tikai neilgam laikam. Šeit jāizdaladivi izglītības uzlabojumu aspekti – 1)pēc formas un 2)pēc satura. 1. Uzlabojumiem pēc formas jānodrošina tas, lai jebkurai personai būtu nodrošinātas iespējas iegūt vai turpināt izglītību, t. i. mūžizglītību, izmantojot tālmācības metodes. Tas dos sievietēm unvīriešiem jau pēc 20 gadiem iespējas agrāk veidot ģimeni un audzināt bērnus, nepārtraucot savu mūžizglītību un neupurējot iespējamo kuplo ģimeni izglītībai vai otrādi, kā arī, iespējams, arī tāldarbu un pilnu vai nepilnu slodzi tai skaitā arī lauku rajonos. Šiem zlabojumiem jāparedz tāda valsts politikas veidošana, kad ģimenes ar 5 bērniem tiktu visādi atbalstītas un nebūtu retums.2. Lai nodrošinātu augstāk minētās iespējas, būtiski mainīt pamatizglītības saturu tā, lai tā nodrošinātu iespējas patstāvīgāk pieņemt lēmumus, kā arī pilnībā apgūt prasmes unmotivācijas patstāvīgai datortehnikas lietošanai un sevis pilnveidošanai. Tādēļ būtiski jāsamazina to māc
Dunkans
1. Aprīlis 2010 / 19:47
0
ATBILDĒT
Egils Levits argumentē tieši un skaidri. Valsts nevar atteikties no uzdevumiem, kas nodrošina tiesību sistēmas funkcionēšanu. Cerams, valdība to sapratīs.
Lasītājs
1. Aprīlis 2010 / 15:39
0
ATBILDĒT
Levits pēdējā laikā pārsteidz ar viņam netipiskām atziņām, piem., kā šī: Jāatzīmē, ka Eiropā tirgus fetišizācija, kas uzplauka pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma, šodien sabiedrības uzskatu attīstībā jau ir noiets posms.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties