27. Marts 2012 /NR. 13 (712)
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas likumu eklektika
2
Mg.iur.
Evija Novicāne
zvērināta advokāte, sertificēta maksātnespējas procesa administratore 
Mg.iur.
Kaspars Novicāns
zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesa administrators 

Tieslietu ministrija kopš 2011. gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu un iespējamās problēmas maksātnespējas tiesiskajā regulējumā.1 Izvērtēšanas rezultātā Tieslietu ministrija nonākusi pie secinājuma, ka viena no būtiskākajām problēmām maksātnespējas jomā ir trīs maksātnespējas likumi, kas regulē maksātnespējas procesu norisi (atkarībā no maksātnespējas procesa uzsākšanas tā norisi pašlaik regulē likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", 2007. gada 1. novembra Maksātnespējas likums un 2010. gada 26. jūlija Maksātnespējas likums). Tieslietu ministrijas ieskatā, visiem maksātnespējas procesiem jāpiemēro viens likums – jaunais Maksātnespējas likums, un tā nodrošināšanai jāparedz pārejas periods.2 Pašlaik jau ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā", kurā noteikts regulējums pārejai uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem.

Raksta mērķis ir izvērtēt pamatojumu iecerētajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem par pāreju uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem, kā arī analizēt šādu grozījumu atbilstību tiesiskas valsts principam. Rakstā tiks analizētas arī iespējamās problēmas, kas radīsies, ja Maksātnespējas likuma grozījumus pieņems atbilstoši pašlaik izstrādātajai redakcijai.

Maksātnespējas likuma grozījumu pamatojums

Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" anotācijā norādīts, ka ir nepieciešama pāreja uz viena likuma piemērošanu visiem maksātnespējas procesiem, jo trīs likumu dēļ rodas kļūdas tiesību normu piemērošanas un interpretācijas jautājumos. Autori uzskata, ka ar iecerētajiem grozījumiem netiks uzlabota maksātnespējas tiesību normu piemērošanas un interpretācijas kvalitāte. Proti, tiesību normu piemērotāji strādā ar dažādiem, pēc satura atšķirīgiem likumiem, un šis apstāklis pats par sevi neietekmē tiesību normu piemērošanas kvalitāti. Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka tiesību piemērotājiem jāprot konkretizēt un atklāt tiesību normas saturu, kā arī attiecināt tiesību normu uz faktisko dzīves gadījumu. Tādējādi tiesību normu piemērošanas kļūdas nav attaisnojamas ar likumu robiem, likumu nepilnībām vai likumu neskaidro redakciju.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
27. Marts 2012 / 09:24
0
ATBILDĒT
Malači! Dodu jums 10 no 10 par šo rakstu! Strādāt ar 3 maksātnespējas likumiem ir grūti, bet ne neiespējami. Tā noteikti nav būtiska problēma maksātnespējas regulējumā. Katram no šiem likumiem jau bija izveidojusies piemērošanas prakse. Problēma ir tā, ka Tieslietu ministrija iedomājas, ka zina labāk par pašiem administratoriem - cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar šīm tiesību normām, kas ir un kas nav problēma maksātnespējas regulējumā. Kāpēc tikai minimāla daļa Administratoru asociācijas priekšlikumu par grozījumiem Maksātnespējas likumā tika iekļauti kā derīgi, tikai daļa nodota tālākai izvērtēšanai? Izskatās, ka pašreizējie Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā neko daudz neuzlabos. Žēl, jo izdarīt varēja tik daudz un atrisināt gūzmu neskaidro jautājumu un pretrunīgo tiesu praksi ar skaidri noteiktām tiesību normām. Tā vietā tiek skaldīti mati ar vecajām likumu redakcijām.
Es
27. Marts 2012 / 09:10
0
ATBILDĒT
Es saprotu, ka autori ir izglītoti cilvēki, kam gribas paspīdēt ar svešvārdu zināšanām, bet varbūt tomēr virsrakstu var uzrakstīt visiem saprotamā valodā?
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties