Pēdējos mēnešos bieži apspriests jautājums ir tautas likumdošanas tiesības un to realizācijas kārtība. Diskusijās izskanējušie viedokļi svārstās starp diviem pretpoliem. Vieni atsaucas uz līdzdalības demokrātijas nozīmīgumu demokrātiskas valsts veidošanā, savukārt otri – uz citu valstu pieredzi, kur nacionālā līmeņa referendumu nav vai ir tikai specifiskos gadījumos un kārtībā. Uzklausot visus argumentus, Saeima 2012. gada 26. aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", kas paredz būtiskas izmaiņas tautas likumu ierosināšanas kārtībā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
