17. Jūlijs 2012 /NR. 29 (728)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par krimināltiesību normu interpretāciju
10
Mg.iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Turpinot vienā no iepriekšējiem rakstiem aizsākto tematu par krimināltiesību normu interpretāciju,1 šoreiz kontekstā ar tiesu praksē izskatītām lietām tiks analizēti šādi termini: “persona, kas vada transportlīdzekli” (KL 260. p.), “tiesības rīkoties ar valsts (pašvaldības) mantu” (KL 316. p.) un “mantisks zaudējums kā būtiska kaitējuma elements” (KL 317.-319. p. u.c.). Rakstā pamatots viedoklis, kas atšķiras no tiesu praksē paustajiem uzskatiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris L
20. Augusts 2012 / 16:50
0
ATBILDĒT
Kā pamatots rakstā, tad nosakot, vai personai ir tiesības rīkoties ar valsts (pašvaldības) mantu KL 316.panta izpratnē, resp., nosakot, vai tā ir amatnoziegumu subjekts, jāvērtē, vai konkrētā tiesība aptver tādas darbības, kas, abstrakti ņemot, kvalificējamas kā rīcība ar mantu, t.i., neatkarīgi no tiesību izmantošanas efekta (sekām) konkrētā situācijā. Nedz Jūs, nedz Proficus Aliri taču nenoliedzat, ka prasības atzīšana kā tāda, abstrakti ņemot aptver arī tādas darbības, kas vērtējamas kā rīcība ar mantu.

To, vai prasības atzīšana konkrētā situācijā ir vērtējama kā noziedzīga, ir pārbaudāms, vērtējot pārējās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas rakstā tika īpaši uzsvērts, taču sīkāk neanalizējot šo jautājumu.

Ja pareizi sapratu Jūsu viedokli, tad gadījumā, kad īpašuma tiesības atbildētājam ir bijušas, nepamatota prasības atzīšana ir vērtējama kā rīcība ar mantu. Rīcības ar mantu Jūsu izpratnē nebūtu tikai tad, ja atzītas tādas prasītāja tiesības, kas faktiski atbildētājam nav piederējušas. Tātad Jūsu norādītajiem apstākļiem varētu būt nozīme, pārbaudot noziedzīgā nodarījuma pārējās sastāva pazīmes, jo, protams, gadījumā, kad īpašuma tiesības atbildētajam nav bijušas vai nostiprinātas nelikumīgi, šāda prasības atzīšana no atbildētāja (vai tā pārstāvja puses) nekad nevarētu tikt vērtēta kā nolaidība, bet taisni otrādi kā saprātīga un atbalstāma rīcība, lai izvairītos no procesa zaudēšanas nelabvēlīgajām sekām (tiesāšanās izdevumu piedzīšanas u.tml.).

Rakstā analizētajā lietā bija izveidojusies tieši pirmā situācija, proti, atbildētājam īpašuma tiesības bijušas un prasības atzīšana bija nepamatota, ko konstatēja tiesa civilprocesa ietvaros pēc tam, kad tika atcelts prasītājam labvēlīgais spriedums, kas taisīts pēc prasības atzīšanas.

Tātad atlika vienīgi izvērtēt, vai nepamatota prasības atzīšana bija nolaidīga rīcība. Protams, starp nepamatotu prasības atzīšana un nolaidību nav velkama vienlīdzības zīme.
Māris L.
20. Augusts 2012 / 16:48
0
ATBILDĒT
Atzīstot par transportlīdzekļa vadītāju gan apmācītāju, gan apmācāmo personu, tas nebūt nenozīmē, ka būtu jāmaina principi pēc kuriem nosakāma psihiskā attieksme pret nodarījumu, jo, atzīstot par transportlīdzekļa vadītāju gan apmācītāju, gan apmācāmo personu, tiek konstatēts vienīgi nodarījuma subjekta statuss, savukārt pārējās noziedzīgā nodarījuma pazīmes jānosaka attiecībā pret katru subjektu atsevišķi. Apmācāmā persona varētu būt atbildīga tikai tad, ja tā pieļāvusi neuzmanību krimināltiesiskā izpratnē, resp., neuzmanību apmācības procesā. Savukārt fikciju piemērošana krimināltiesībās, tai skaitā nosakot nodarījuma subjektīvo pusi, un apmācāmā neuzmanību (kļūdas) automātiska “pārnešana uz apmācītāju” katrā ziņā nebūtu pieļaujama.

Arī tad, ja vadīties pēc Jūsu viedokļa, ka krimināltiesiskā izpratnē transportlīdzekļa vadīšana un mācīšana vadīt transportlīdzekli ir nošķiramas darbības, par ko varētu liecināt KL 262.pants, arī tas nav absolūts šķērslis atzīt, ka atsevišķos gadījumos apmācītājs nevarētu būt transportlīdzekļa vadītājs Jūsu piedāvātajā izpratnē, piemēram, situācijā, ja viņš fiziski iejaucas transportlīdzekļa vadīšanā viņu katrā ziņā varētu atzīt par transportlīdzekļa vadītāju.
Jūlija
18. Jūlijs 2012 / 10:16
0
ATBILDĒT
Ja pilnvaras devējs ir ne-jurists, bet pilnvarnieks ir veicis juridisko darbību, kas ir pretrunā ar pilnvaras devēja interesēm, pilnvarnieks atbild par zaudējumu, kas šādas darbības rezultātā cēlies. Pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas pēc pilnvarotāja norādījumiem. Tie ir pārstāvja darbības vispārējie principi, kas būtu vērtējami.

Taču likuma nezināšana, kā rezultātā tiek akceptēta ļaunprātīga pilnvarnieka darbība, nav attaisnojama maldība, tāpēc jāpiekrīt Proficus Aliri
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties