12. Marts 2013 /NR. 10 (761)
Diskusija
Meklējot risinājumus tiesu sistēmas pilnveidošanai
54
Veronika Krūmiņa
Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja 
Jānis Neimanis
Satversmes tiesas tiesnesis 
Kristīne Līce
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 
Guna Kaminska
zvērināta advokāte 
Mg.iur.
Inga Reine
 
Dr.iur. (Cantab)
Ineta Ziemele
 

Lai sabiedrība uzticētos valstij, visām valsts varām ar savu darbību jāpārliecina iedzīvotāji, ka tās darbojas sabiedrības interesēs. Šobrīd tiesu sistēma ir sabiedrības uzmanības centrā. Nerimstošais jautājums ir par to, vai tiesneši ir godīgi un tiesā iespējams aizstāvēt savu taisnību, kā arī vai to ir iespējams izdarīt maksimāli ātri. Turklāt pirms trešā lasījuma Saeima izskata grozījumus likumā "Par tiesu varu". Ņemot vērā šos uzdotos jautājumus un likumdošanas aktivitātes, žurnāls "Jurista Vārds" noskaidroja tiesnešu, pie tiesu sistēmas piederošu personu un ekspertu, kā arī žurnāla elektroniskās versijas lasītāju viedokļus par šādiem jautājumiem:

 

1) Nosauciet trīs galvenās problēmas, kas, jūsuprāt, kavē kvalitatīvu un ātru tiesas spriešanu Latvijā? Ar kādām metodēm un konkrētiem pasākumiem tās var risināt?

2) Vai tiesas priekšsēdētāja pienākums sekot tiesvedības saprātīgu termiņu ievērošanai, ko paredz grozījumi likumā "Par tiesu varu", apdraudēs tiesneša neatkarību? Vai šie jauninājumi veicinās privātpersonu tiesību aizsardzību? Vai šādi lietu termiņu "uzraudzības" pienākumi būtu jānosaka ne tikai rajonu un apgabaltiesu, bet arī Augstākās tiesas tiesu palātu priekšsēdētājiem un Senāta departamentu priekšsēdētājiem?

3) Kādam ir jābūt tiesnešu kvalifikācijas novērtēšanas sistēmas mērķim? Vai šobrīd radītā novērtēšanas kārtība (tiesiskais regulējums, institucionālā sistēma, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs) spēs nodrošināt tiesnešu kvalifikācijas objektīvu novērtēšanu un uzlabos tiesu spriešanas kvalitāti Latvijā?

4) Vai atbalstāt Saeimas iecerētos grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz, ka internetā publiski būs pieejami visu tiesu instanču spriedumi pēc spēkā stāšanās un lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā? Kā, jūsuprāt, izskaidrojama gadiem ilgā kavēšanās šai ziņā? Vai būtu jāpublisko arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta lēmumi (atšķirībā no citiem Senāta departamentiem šeit nepieņem spriedumus, bet tikai lēmumus)?

Idejās un priekšlikumos par šobrīd aktuālajiem jautājumiem dalījās Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Neimanis, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja Zita Kupce, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce, zvērināta advokāte un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētāja Agnese Strode un Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā juridiskā padomniece Inga Reine.

Lietu izskatīšanas termiņi

Prof. Dr.iur. Ineta Ziemele, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese

Diskusijā par tiesu varu Latvijā man traucē neuzmanības vai neprecizitātes. Runājot par tiesu varas problēmām, jāapzinās, ka tas jādara ar atbildību, jo tiesneši nevar pilnvērtīgi iesaistīties šādā diskusijā. Principā tiesu vara var runāt tikai ar pieņemto nolēmumu starpniecību un tā nevar pēc tam pati skaidrot, ko nolēmums īsti nozīmē. Šādā specifiskā kontekstā ir diezgan vienkārši izvērst populistisku diskusiju, kura patiesībā nav Latvijas interesēs, jo tā neveicina uzticības veidošanos tiesām. Demokrātiskas valsts attīstībai ir svarīga tiesu varas autoritāte. Ir jābūt uzmanīgiem ar neprecīzu komentāru izteikšanu par tiesu darbu. Ir jārunā par konkrētiem faktiem un tiesu spriedumiem, kuri, iespējams, rada šaubas par tiesu darbu.

Pārmetums, ka tiesas Latvijā darbojas pārāk lēni, būtu jāpamato ar konkrētu piemēru piesaukšanu, kas parādītu, ka tā tiešām ir sistēmiska problēma. Balstoties uz pieteikumiem, kuri ienāk Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT), es nevarētu teikt, ka pašreizējā laika posmā tās uzrādītu problēmu ar tiesvedības garumiem masveidā. Protams, ir bijušas lietas un acīmredzama nepieļaujama paviršība, bet šajās lietās varēja identificēt konkrētus tiesnešus, pie kuriem lieta bija aizķērusies, vai konkrētas citas darbības, kas kavēja lietas izskatīšanu. Jebkurā gadījumā ECT uzskata, ka ir pieņemams tāds lietas izskatīšanas termiņš, kas nepārsniedz sešus gadus trijās tiesu instancēs. Protams, ir valstis, kur tiesu procesi notiek arī daudz ātrāk, un uz to ir jātiecas. Tomēr Eiropas kontekstā situācija ar lietu izskatīšanas termiņiem Latvijas tiesās nešķiet tā lielākā aktualitāte. Pareizāk sakot, tas, kā par šo jautājumu runā, neliek domāt, ka tiek meklēts pareizajā vietā, ja mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti.

Cita lieta – es redzu problēmu tajā, ka iesāktās smagās krimināllietas Latvijā "aizķeras" pirmstiesas stadijā. Tieši šajā posmā krimināllietas Latvijā visbiežāk arī, manuprāt, iestrēgst.

Īpaši es gribētu vērst uzmanību uz Kriminālprocesa likuma 14. pantu, kas nosaka tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Nesenā nolēmumā lietā "Trūps pret Latviju" sūdzību par krimināllietas izskatīšanu nesaprātīgos termiņos ECT noraidīja, jo prasītājs netika par šo problēmu sūdzējies nacionālās tiesvedības ietvaros, lai arī KPL 14. pants tieši šādu mehānismu iedibina. Būtu vērtīgi pusēm turēt prātā 14. pantu un nacionālā līmenī uzrādīt, kur, pušuprāt, tiesvedība iekavējas, un tādējādi veicināt, lai lieta tiktu savlaicīgi izskatīta. Jebkurā gadījumā likumdevējs ir izraudzījies interesantu metodi, kā tikt galā ir krimināllietu izskatīšanas termiņiem, un tā ir jāizmanto.

Attiecībā uz administratīvām lietām man jāsaka, ka lielais lietu skaits administratīvajās tiesās mani nepārsteidz, jo administratīvajā procesā tiek kontrolētas valsts un cilvēka attiecības, kas ir ļoti plašas. Skaidrs, ka cilvēki iet uz šīm tiesām un cīnās par savām tiesībām. Tāpēc, manuprāt, valstij būtu jādomā, kā var palīdzēt administratīvajām tiesām tikt galā ar šo pārslodzi. Iespējams, nav cita risinājuma kā vien palielināt tiesnešu skaitu. Jebkurā gadījumā nedz liela, nedz maza valsts nevar iztikt bez tiesām un mazai valstij adekvāts tiesas process proporcionāli iznāks dārgāks. Tomēr ekonomēt uz tiesu varu nedrīkst. Tajā ir jāiegulda līdzekļi, jo rezultātā ieguvums būs citur, piemēram, mazāk zaudētās lietās starptautiskajās tiesās.

Runājot par Latvijas tiesu sistēmu kopumā, manuprāt, būtu svarīgi visnotaļ nepieciešamo diskusiju par tiesu varas efektivitāti pārnest citā gultnē. Proti, būtu kompleksi jāizanalizē problēmas, pievēršot īpašu uzmanību kvalitatīviem tiesu darba aspektiem. Jebkurā gadījumā gan termiņi, gan kvalitāte ir atkarīgi no resursiem un no apmācības un nepārtrauktas nepieciešamās informācijas pieejamības tiesnešiem saprotamās valodās. Tā kā esam ciešā sasaistē kopējā Eiropas tiesību sistēmā, ir jābūt spējīgiem sekot līdzi gan ECT, gan ES tiesu darbam. Šim aspektam ir daudz lielāka nozīme taisnīguma sasniegšanā Latvijā.

 

Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs

 

1.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
54 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.Strupišs
20. Marts 2013 / 11:59
0
ATBILDĒT
Var jau lasīt Senāta spriedumus, bet atslodzei noder parunāt arī par juridisko izglītību :) Tas tāds \"piemirsts\" lauciņš, diemžēl.
Dovkante
19. Marts 2013 / 15:47
0
ATBILDĒT
Var jau gudri un plaši izrunāties par tiesību teorijas mācīšanu. Atslodzei iesaku izlasīt visus materiālus , kas saistīti ar 23.11.2011. pieņemto Senāta spriedumu lietā C04370406 (V.Jonikāns). Moto šai lietai varētu likt : \"Kā legāli nozagt Rīgu\". Atziņa, ko ieguvu šajā procesā, ir tā, ka juristiem nav ne mazākās nojausmas, kādi dokumenti glabājas valsts arhīvos. Tādēļ nelietīgi advokāti var stāstīt melus no rīta līdz vakaram, bet tiesnesis tos neprot izvērtēt.
A.Strupišs
18. Marts 2013 / 11:11
0
ATBILDĒT
Jā, un vēl viena lieta, kas tracina mani un lielu daļu manu kolēģu: parādnieki.



Saskaņā ar LU un fakultātes iekšējiem noteikumiem studentiem ir tiesības kārtot katru pārbaudījumu trīs reizes. Iedomājieties, ko tas nozīmē 200 studentu kursā, ja ir 2-3 kontroldarbi un gala eksāmens. Rezultātā pasniedzējiem jāpavada liela daļa laika, darbojoties ar šiem nesekmīgajiem. Tas patērē patiešām daudz laika. Neesmu īpaši pētījis, taču tik, cik esmu ar to saskāries, nekur citu valstu unversitātēs tas tā nav. Bija priekšlikums šo sistēmu grozīt, bet studentu pašpārvalde iebilda un viss palika pa veca. Nu, ja studenti paši vēlas, lai pasniedzēji vairāk laika pavada ar nesekmīgajiem, nekā ar normāliem studentiem, tad karogs viņiem rokā un bungu nūjiņas arī.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 51
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties