10. Decembris 2013 /NR. 50 (801)
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojums kā akcesoriska jeb papildu (blakus) saistība parādnieka fiziskās personas maksātnespējas procesā
36
Mg.iur.
Gaidis Bērziņš
Saeimas Juridiskās komisijas loceklis, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

2011. gada 27. aprīļa Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr. SKC – 86/20111 (turpmāk tekstā – Spriedums) tika norādīts uz iespējamiem izņēmumiem no galvojuma akcesoritātes principa. Sprieduma galvenā tēze: "[..] Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts, un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā."

"Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretī galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.

Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība – izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu. [..]"

Šāds Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta Spriedumā paustais viedoklis konkrētajā lietā raisīja diskusijas gan tiesību teorētiķu, gan praktiķu vidū. Radās pamatots jautājums – vai Senāts ir mainījis tiesību doktrīnā nostiprināto principu, proti, izbeidzoties galvenajai saistībai, izbeidzas arī jebkura papildu (blakus) saistība? Meklējot atbildi uz šo konceptuālo jautājumu, autors šajā rakstā vērtēs tikai vienu iespējamo izņēmumu – vai gadījumā, ja parādnieks (fiziska persona), pabeidzot maksātnespējas procesu, tiek atbrīvots no saistības ar kreditoru, tā prasījums pret galvinieku kļūst par patstāvīgu (galvojums pārtop par patstāvīgu saistību).

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
36 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
vieglu galvu
13. Decembris 2013 / 17:25
1
ATBILDĒT
labs raksts, īsi un kodolīgi.

piekrītu autoram.

Juridiskas personas MN gadījumā, tā tiek likvidēta un, regresa prasībai nepastāvot, ir saprotams akcesoritātes izņēmums.

Fiziskas personas MN gadījumā, tā netiek \"likvidēta\", bet regresa prasība arī nevar pastāvēt, tādējādi akcesoritātes izņēmums nav pieļaujams, pretējā gadījumā galvinieks būtu sliktākā stāvoklī kā parādnieks. Savukārt, ja galviniekam pastāvētu regresa prasība, tad esi sveicināts apburtais loks.
Seskis
13. Decembris 2013 / 10:21
0
ATBILDĒT
Iepriekšējā diskusija apstiprina, ka pareizākais ceļš ir galvinieka likvidācijas process. Ja galvinieks tiek likvidēts, tad viņš nevar vērst regresa aprasību pret parādnieku, un likuma mērķis ir sasniegts - galvinieka manta un ķermenis, kā arī dabīgo augļu (bērnu) laicīgais satvars nonāk kreditora īpašumā, parādnieks tiek atsvabināts no saistībām un uzsāk jaunu, skaistu dzīvi.
Administrators
13. Decembris 2013 / 09:47
0
ATBILDĒT
Esmu maksātnespējas administrators ar lielu pieredzi, un noteikti nepriekrītu Magones viedoklim. Atbilde uz rakstā uzdoto un komentāros apspriesto jautājumu ir viegli atrodama Maksātnespējas likuma 5.p.1.d. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir atbrīvot parādnieku no neizpildītājām saistībām un atjaunot maksātspēju. Ja ir kādas tiesību normas kolīzijas vai diskutabls normas saturs, tad tieši maksātnespējas procesa mērķis ir tā šķautne, caur kuru nonākt pie tiesību normas patiesās jēgas un būtības. Tas nozīmē - fiziskā persona neapšaubāmi ir atbrīvojama arī no galvinieka regresa prasības, jo citādi fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi nav iespējams sasniegt.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 33
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties