1. Ievads

Pēdējos gadu desmitos gan Eiropas, gan pasaules valstis ir saskārušās ar nopietnu ekonomisko lejupslīdi, piedzīvojušas finanšu skandālus un koncernu sabrukumus. Kā atbildes reakcija uz šiem notikumiem ir valstu pastiprinātā uzmanība korporatīvās pārvaldības principiem, izstrādājot gan vadlīnijas, gan normatīvos aktus un tā regulējot korporatīvās pārvaldības principu piemērošanu.

Korporatīvā pārvaldība ir attiecības starp sabiedrības valdi, padomi, akcionāriem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem un to pārstāvjiem. Korporatīvā pārvaldība attiecas arī uz sabiedrības mērķu un to īstenošanas līdzekļu noteikšanu, un sabiedrības darbības rezultātu uzraudzību.

Finanšu nozarē korporatīvajai pārvaldībai ir vēl lielāka nozīme, jo (lielas) finanšu iestādes neveiksme rada sistēmisku risku visai finanšu nozarei. To pierāda nesenā finanšu krīze, kuras dēļ valdības bija spiestas atbalstīt finanšu nozari, ieguldot valsts līdzekļus (nodokļu maksātāju naudu).

Svarīgākais korporatīvās pārvaldības mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrība turpina savu darbību un gūst peļņu (peļņas gūšana ilgtermiņā).¹

2004. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organization for Economic Cooperation and Development, turpmāk – OECD) pārskatīja korporatīvās pārvaldības principus (OECD Principles of Corporate Governance, 2004), izstrādājot līdz šim labāko starptautiski atzīto korporatīvās pārvaldības prakses standartu.² Savukārt Starptautiskā korporatīvās pārvaldības organizācija (International Corporate Governance Network, turpmāk – ICGN), ņemot vērā pēc 2005. gadā izdotajiem principiem gūto pieredzi, 2009. gadā izdeva savus pārskatītos Starptautiskos korporatīvās pārvaldības principus (ICGN Global Corporate Governance Principles: Revised).³

Globālā finanšu krīze, kura aizsākās 2007. gadā, pievērsa uzmanību iespējamiem tālākiem korporatīvās pārvaldības uzlabojumiem, palīdzot atjaunot uzticību akciju tirgiem un sabiedrībām kopumā. Interese par korporatīvo pārvaldību, proti, gan sabiedrības iekšienē pastāvošās attiecības, gan sabiedrības attiecības ar trešajām personām, plešas no valstīm uz kontinentiem.

Korporatīvo pārvaldības principu ievērošana ir būtiska ne tikai lielās, publiskās sabiedrībās, kuras bieži ir lielāku koncernu valdošie uzņēmumi, bet arī daudzās citās saimnieciskās darbības formās, ieskaitot valstīm un ietekmīgām ģimenēm piederošas kapitālsabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumus.

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī būtiskākie līdz šim izdotie dokumenti attiecībā uz korporatīvo pārvaldību kopumā ir "Zaļā grāmata – ES korporatīvās vadības satvars"⁴ un "Zaļā grāmata – Finanšu iestāžu korporatīvā pārvaldība un atalgojuma politika".⁵

Ņemot vērā finanšu un ekonomikas krīzi, korporatīvās pārvaldības stiprināšana ir galvenais elements Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) reformu programmā. Komisijas mērķis ir pievērst uzmanību nepilnībām korporatīvās pārvaldības sistēmā gan attiecībā uz tās saturu, gan īstenošanu.

Arī Latvija ir pievērsusi uzmanību korporatīvās pārvaldības uzlabojumiem un to attīstībai. It īpaši ņemot vērā Latvijas mērķi iestāties OECD, kas jau ilgu laiku bijis Latvijas nozīmīgākā ekonomiskā un ārpolitikas prioritāte. 2013. gadā OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai.

Piemēram, "NASDAQ OMX Riga" 2010. gadā pārskatīja un papildināja korporatīvās pārvaldības principus un ieteikumus to ieviešanā atbilstoši tām tendencēm, kas dominē Eiropas valstīs un citur pasaulē. Izmaiņas un papildinājumi veikti, ņemot vērā Komisijas papildinātās rekomendācijas, un skar galvenokārt ar sabiedrības atalgojuma politiku saistītos jautājumus.⁶ "NASDAQ OMX Riga" izstrādātie korporatīvās pārvaldības principi ir attiecināmi uz biržā kotētām sabiedrībām.

Atzinīgi ir novērtējami arī valsts centieni ieviest korporatīvo pārvaldības principu piemērošanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. 2013. gadā tika pabeigta Ekonomikas ministrijas izstrādātā Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekta saskaņošanas procedūra, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu sabiedrību darbības rādītājus. Likumprojekti tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā⁷ un Publisko personu komercdarbības koncepcijā⁸ piedāvātajiem un Ministru kabineta 2012. gada 15. maijā atbalstītajiem risinājumu variantiem.⁹ Likumprojekta mērķis ir veicināt arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, tādā veidā veicinot publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.

Likumprojekta "Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādīts: "Labas korporatīvās pārvaldības principi, tajā skaitā informācijas atklātība, elastīga un uzņēmumu vērtību paaugstinoša dividenžu politika, motivējoša atalgojuma politika, nepolitizēta, caurskatāma kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu amatā iecelšanas procedūra, kapitālsabiedrību komercdarbības mērķu noteikšana un rezultātu izvērtēšana, efektīva kapitālsabiedrības pārraudzība, ir jāievieš arī Latvijas publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā."¹⁰

Jāpiebilst gan, ka šobrīd Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums Saeimā izskatīts tikai pirmajā lasījumā.¹¹

Tāpat būtiski ir pieminēt Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu (Baltic Institute of Corporate Governance, turpmāk – BICG), kura mērķis kopš 2009. gada ir veicināt labas pārvaldības principu ievērošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.¹² BICG ir izstrādājis un izdevis vairākas rokasgrāmatas par korporatīvo pārvaldību. Piemēram, Biržā nekotētu sabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijas un principi Baltijas valstīs,¹³ Vadlīnijas efektīvam padomes darbam, rokasgrāmata valsts uzņēmumiem (Igaunijā, Latvijā, Lietuvā),¹⁴ Institūcijas vadītāja rokasgrāmata Lietuvas valsts uzņēmumiem (CEO"s in Lithuanian State-Owned Enterprises),¹⁵ Korporatīvā pārvaldība valsts uzņēmumos Baltijas valstīs (Governance of State-owned Enterprises in the Baltic States),¹⁶ kā arī Valsts uzņēmumu pārvaldības vadlīnijas Baltijas valstīs.¹⁷ Līdz ar to BICG viennozīmīgi pozitīvi ietekmē korporatīvās pārvaldības attīstību Baltijas reģionā.

Šī darba mērķis ir atspoguļot dažus no lielākiem finanšu skandāliem un koncernu sabrukumiem, piemēram, tādiem kā Enron, Imar banka, Parmalat, Verstatel, ABN AMRO un Lehman Brothers, kā arī to iemesliem, kuri pievērsuši sabiedrības uzmanību korporatīvo pārvaldības principu attīstībai līdz šim.

2. Enron skandāls

2.1. Fakti par Enron

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) energogigants Enron Corp. (turpmāk – Enron), kura uzrādītie ienākumi 2000. gadā bija gandrīz 101 miljards ASV dolāru un kas nodarbināja aptuveni 20 000 darbinieku, 2001. gada decembrī pieteica savu bankrotu Ņujorkas Dienvidu rajona tiesai.¹⁸ Enron bija viens no pasaules lielākajiem elektroenerģijas, dabas gāzes, sakaru, celulozes un papīra ražotnes koncerniem.

2001. gada nogalē atklājās, ka pretēji uzrādītiem Enron finanšu rādītājiem sabiedrības milzīgā peļņa patiesībā ir radīta mākslīgi.