No Ministru kabineta 2010. gada 9. marta noteikumu Nr. 224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" 5. un 9. punkta kopsakarā secināms, ka nepietiekamu budžeta līdzekļu gadījumā pašvaldībai ceļu uzturēšanas darbi jāveic prioritārā secībā, ņemot vērā konkrētā autoceļa ekonomisko un sociālo nozīmi. Tas nenozīmē to, ka pašvaldība drīkst vispār neuzturēt kādu ceļu nepietiekama finansējuma dēļ, bet gan to, ka pašvaldībai sava budžeta ietvaros ir ierobežota rīcības brīvība, nosakot secību, kādā veikt autoceļu uzturēšanu.

Tas, ka personai nav tiesību prasīt, lai pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem nekavējoties nodrošina autoceļa uzturēšanu braukšanai atbilstošā stāvoklī, nenozīmē, ka personai nav tiesību prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies tās īpašumtiesību aizskāruma dēļ.

Likuma "Par autoceļiem" 22. panta 4. punkts nosaka autoceļa īpašnieka (tostarp pašvaldības) tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt juridiskajām vai fiziskajām personām autoceļa īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Tādējādi pašvaldībai, ja tā ir ļāvusi izmantot ceļu koku izvešanai, ir pienākums arī raudzīties, lai meža izstrādātāji ceļu pēc tam savestu kārtībā.