Pozitīva ziņa: pavisam nesen likumdevējs un izpildvara veikuši mazu, bet būtisku ieguldījumu birokrātijas mazināšanā, lai naudas viltojumu pārbaudes procesu Latvijā padarītu efektīvāku. No šā gada 1. jūlija Latvijas Bankā darbu sācis apvienotais naudas pārbaudes centrs, kas sniedz kompetentās iestādes atzinumu par visu veidu valūtu viltojumiem, tādējādi samazinot viltojuma "naudas ceļu", procesa sākumā izslēdzot vienu posmu (Valsts policiju). Tas nozīmē ātrākas atbildes saņemšanu, vai iesniegtā nauda ir viltota.
Minētā reforma notikusi, pateicoties šā gada pavasarī veiktajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 195. pantā, no obligāti veicamo ekspertīžu uzskaitījuma izslēdzot naudas īstuma noteikšanu. Savukārt informatīvais ziņojums "Par Valsts analīzes centra un Monētu valsts analīzes centra funkciju izpildi" un Ministru kabineta lēmums 14. jūnijā deva zaļo gaismu jaunajai kārtībai, kas dod pamatotas cerības, ka vismaz šajā šaurajā jomā būtiski uzlabosies jēgpilna policijas darba produktivitāte (Latvijas Bankas atzinums būs izmantojams kā pilnvērtīgs pierādījums kriminālprocesā (bez tiesu ekspertīzes veikšanas)).
Līdz 1. jūlijam viltojumu atklāšanas un uzskaites procesa norise ietvēra šādus darbības posmus:
Līdzšinējie naudas zīmju ekspertīžu dati liecina, ka ir daudz gadījumu, kad tikai pēc kriminālprocesa ierosināšanas konstatēts, ka naudas zīmes ir īstas (piemēram, 2015. gadā metāla naudas ekspertīzēs: 210 īstas, 207 viltotas monētas, bet papīra naudas ekspertīzēs: 63 īstas, 1069 viltotas banknotes, turklāt 80 % veido 20 un 50 eiro banknotes). Kriminālprocess, piemēram, par vienas eiro monētas viltošanu jau ierosināts, bet galu galā izrādās, ka monēta ir īsta. Gadu garumā notikusi kriminālprocesu ierosināšana uz aizdomu pamata par iespējamiem naudas zīmju viltojumiem, tādējādi patiesībā nepamatoti ierosinot kriminālprocesus.
Latvijas Bankas eksperti arī plāno apmācīt tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus viltojumu konstatēšanā un iepazīstināt ar aktuālajām tendencēm Eiropā. Piemēram, aptuveni 60 % viltojumu atklāj pašas bankas vai inkasācijas kompānijas (īpaši caur iemaksu bankomātiem, kuros nonāk arī "aplokšņu algas" un tirgus darījumu ienākumi), daļu viltojumu apgroza tā dēvētie labticīgie izplatītāji – piemēram, tūristi, kas nenojauš savas "naudas" izcelsmi. Tāpat, ka 80 % Eiropas viltoto banknošu dzimtene ir Itālija.
Tas, kā optimizēt pastāvošo regulējumu, lai par vienas atklātas "īstas" viltotas banknotes gadījumu, ja ir skaidrs, ka tas pieder pie tā dēvētās kopējās klases (visas Eiropas līmenī izplatītas), nevis lokālās klases, netiktu ierosināts bezcerīgs kriminālprocess ar visām no tā izrietošajām birokratizācijas sekām, jau ir citas, plašākas diskusijas temats.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.