Šī gada 10. septembrī man bija gods piedalīties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas seminārā "Likumdošanas procesa pilnveidošana". Seminārā tika izteikti dažādi viedokļi par nemirstīgi aktuālu tēmu – cik (ne)ideāls ir likumdošanas process Latvijā un kas tieši tajā būtu uzlabojams, tai skaitā par sakramentālo jautājumu – būt vai nebūt Latvijā Valsts padomei (pastāvīgai ekspertu institūcijai, kas vērtē tiesību aktu projektu kvalitāti, tai skaitā atbilstību augstākstāvošām tiesību normām). Esmu ļoti pateicīga "Jurista Vārdam" par iespēju piedalīties diskusiju forumā ar savu subjektīvu, uz praktisko pieredzi balstītu viedokli par seminārā apskatītajiem jautājumiem.
Kā teica senie romieši, sub sole nihil perfectum (zem saules nekas nav sasniedzis pilnību). No šī viedokļa – diskusija par likumdošanas procesa uzlabošanu vienmēr būs aktuāla un nepieciešama. Manuprāt, atbilde uz jautājumu par to, vai jāuzlabo likumdošanas process, ir salīdzinoši vienkārša – tas būtu jādara.1 Taču daudz sarežģītāk būtu atbildēt uz jautājumu, kā tas būtu jādara. Šis pēdējais aspekts prasa ļoti nopietnu diskusiju. Līdzšinējā diskusijā, manuprāt, ļoti pareizi kā galvenie tika iezīmēti divi elementi: tiesību aktu projektu kvalitātes uzlabošana un likumdošanas procedūras uzlabošana.
1. Tiesību akta projektu kvalitātes uzlabošana
Šogad ir apritējuši 25 gadi kopš pilnvērtīgas Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.