Krimināllikuma 231. pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskās kārtības un sabiedriskā miera traucēšanu, tādēļ inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšana publiskā vietā pati par sevi nenozīmē, ka izdarītais jākvalificē kā huligānisms, ja nevienas citas personas intereses netika aizskartas un rupja sabiedriskā miera traucēšana netika konstatēta.
Lai pareizi kvalificētu vainīgās personas nodarījumu, jākonstatē, ka persona tieši vēlējusies izdarīt darbības, kas veido huligānismu kā noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese A. Branta, tiesnesis P. Dzalbe, tiesnesis A. Freibergs, izskatīja rakstveida procesā apsūdzētā [pers. A] aizstāvja V. Krama kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 19. oktobra lēmumu un
konstatēja
Ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 12. janvāra spriedumu [pers. A], personas kods [..], atzīts par vainīgu Krimināllikuma 125. panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem un ar policijas kontroli uz 2 gadiem; atzīts par vainīgu Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un ar policijas kontroli uz 2 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu [pers. A] galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem un policijas kontrole uz 2 gadiem.
Ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 12. janvāra spriedumu [pers. A] atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas un 231. panta otrās daļas par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru – huligānismu, kas bija saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, kā arī par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas bīstams dzīvībai un kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
