10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)
Skaidrojumi. Viedokļi
Akcesorās atbildības trīsstūrī: zemes īpašnieks, ēkas īpašnieks un pārvaldnieks
6
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB “Amicus Curiae” vadītāja 
Normunds Šlitke
zvērināts advokāts, ZAB “iLAW” vadītājs 

Kā jau esam rakstījuši "Jurista Vārdā",1 tiesiskās attiecības dalīto īpašumu īpašnieku starpā rada izaicinājumus attiecīgo tiesību normu piemērotājiem. Iepriekšējā publikācijā apskatījām jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu zemes nomas maksai. Šoreiz analizēsim komplicētāku jautājumu – likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta ceturtās daļas piemērošanu un no tā izrietošās zemes īpašnieka atbildētāja izvēles tiesības, vēršoties ar prasību tiesā, un šīs izvēles tiesiskās sekas. Citiem vārdiem sakot – kā pret ēkas apsaimniekotāju un pārvaldnieku celtā prasība par nomas tiesisko attiecību konstatāciju un nomas maksas piedziņu ietekmē zemes īpašnieka tiesības tiesas ceļā prasīt zemes nomas samaksu no šīs ēkas dzīvokļu īpašniekiem.

Objektīvs novērotājs no malas visticamāk nonāks pie atziņas, ka šis jautājums jau sen ir pilnībā atrisināts, piemēram, atsaucoties uz tiesībsarga 2010. gada 26. augusta atzinumu lietā 6-6/236, kurā secināts: "Saskaņā ar likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 12. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai. Šis pienākums pildāms neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Tādējādi no minētajām normām redzams, ka dzīvokļa īpašniekam ar likumu ir uzlikts pienākums maksāt par zemes gabala lietošanu proporcionāli sava dzīvokļa lielumam neatkarīgi no tā, vai ar tiesas spriedumu atzīts, ka nomas tiesiskās attiecības pastāv starp zemes īpašnieku un dzīvokļa īpašnieku vai starp zemes īpašnieku un dzīvojamās mājas pārvaldnieku / apsaimniekotāju."2

Tomēr šis tiesībsarga atzinums, kurš tiesībsarga tīmekļa mājaslapā ir publicēts vien pērn, tam sekojošie Civilprocesa likuma 77. panta grozījumi un pēc to spēkā stāšanās izveidojusies tiesu prakse, tostarp fakts, ka Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu starpā nav vienprātības šajā jautājumā, liecina, ka diskusija par daudzdzīvokļu ēkas pārvaldnieka un šīs ēkas īpašnieku akcesoro atbildību attiecībā uz maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem nav beigusies. Pat Civillietu departamenta spriedums lietā SKC-226/2016, kas tika taisīts, kad šis raksts jau bija nodots publicēšanai, un bija iemesls, lai jau publicēšanai nodoto rakstu steidzīgi papildinātu ar jaunākajām atziņām, ir sniedzis tikai daļēju skaidrojumu. Šis spriedums judikatūras atziņu krājumu nenoliedzami ir papildinājis ar vairākām noderīgām atziņām, tomēr arī šajā spriedumā ir ietvertas atsevišķas diskutablas tēzes, kuru piemērošana praksē var būt sarežģīta.

Satversmes 105. pants aizsargā personas tiesības uz īpašumu, un šajā aizsardzībā ietverti arī ienākumi, ko persona gūst no sava īpašuma.3 Savukārt Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Secīgi valsts uzdevums ir nodrošināt šo pamattiesību realizācijas mehānismu, tostarp paredzot procesuālo kārtību minēto pamattiesību īstenošanai. Realitātē tas nozīmē pienākumu radīt tādas tiesību normas un nodrošināt tādu normu piemērošanas praksi, lai tiesības uz īpašumu, tostarp tiesības saņemt ienākumu, ja kāds cits šo īpašumu patērē vai izmanto, nekļūtu iluzoras jeb nerealizējamas (piemēram, pārāk sarežģītas vai dārgas procedūras dēļ).

Likumdevējs šo pienākumu daļēji ir izpildījis, tai skaitā pieņemot likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums) 54. panta ceturto daļu. Tā noteic: "Ja atbilstoši šā likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības." Citiem vārdiem sakot, ja uz zemes atrodas daudzdzīvokļu māja, zemes īpašniekam nav jānoskaidro katra dzīvokļa īpašuma īpašnieks, katra īpašnieka adrese, lai katram no tiem izrakstītu rēķinu vai vērstos ar prasību tiesā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
DP
29. Marts 2017 / 19:07
1
ATBILDĒT
Labdien!

Mēs arī iestājamies par vienlīdzīgu un taisnīgu principu visiem gan NĪN jautājumā, gan zemes nomas jautājumā.
BET tagad daži simti dzīvokļu īpašnieki ļaunprātīgi nemaksā NĪN un zemes nomu tādā veidā diskriminējot pārējos godīgos dzīvokļa īpašniekus, kuri godīgi maksā NĪN kā arī zemes nomu vai sen zemi ir izpirkuši!
Papildus varam tikai piebilst, ka pēdējā laikā redzētie sižeti un raksti par it kā dzīvokļu īpašnieku bēdīgo stāvokli ir klaji meli un sagrozīto faktu "kokteilis", kuru vada politiskās partijas "SASKAŅAS CENTRS" biedri (gan bijušie, gan esošie), tādi kā kriminālprocesā iesaistītā Regīna Ločmele-Luņova, DP redzes lokā nonākusī Elizabete Krivcova un nelegālo finanšu piramīdas speciālists Ruslans Pankrātovs.

Papildus šim populistu un parādnieku "grupējumam" ir pievienojušās tādas personas kā maksātnespējīgais uzņēmējs un apšaubāmais "jurists" Gundars Ūdris un "Taro kāršu" licēja Māra Veidemane.

Lūk, šādas apšaubāmas personos tagad mēģinās "pūst milglu" acīs pārējiem cilvēkiem.

Uzskatām, ka tādus "īpašniekus" ir stingri jāsoda un viņi ir visīstākie mūsu valsts ienaidnieki!
TAISNĪGS PĒRIENS
19. Marts 2017 / 21:45
2
ATBILDĒT
Šogad daži zemes nomas parādnieki(dzīvokļu īpašnieki) ir izsmēluši visu zemes īpašnieku pacietību kā rezultātā parādnieki ir saņēmuši pēdējo brīdinājumu norēķināties ar zemes īpašnieku, pretējā gadījumā viņi nonāks tiesā. Tad zemes nomas parādam pievienosies Civillikuma 1765.panta likumiskie nokavējuma procenti, valsts nodevas par pieteikumu tiesā, advokāta izdevumi un citi saistītie tiesas izdevumi.
Šī komplekta rezultātā šie daži nekaunīgie parādnieki tiks sodīti praktiski dubultīgi, kas būs taisnīgs "PĒRIENS" par viņu ilglaicīgu likuma nepildīšanu un zemes īpašnieka pazemošanu!
tiesiskā likumība > TAISNĪGS PĒRIENS
13. Februāris 2020 / 12:39
1
ATBILDĒT
Augstas raudzes krāpnieki PTAC lēmumos skatīt nolēmumu 2017.g. par 50000eur sodanaudu šiem burlakiem jau piemērošanu par negodīgas komercprakses īstenošanu !
Sniedziet kolektīvo interešu aizskāruma sūdzības patērētāju tiesību aizsardzības centram rakstveidā.
Cien. līdzpilsoņi, aizstāviet savas ar krimināllikumu aizsargātās intereses jo tieši šā likums 177. pants aizsargā godīgos dzīvokļu īpašniekus no šīm personām kuras izrāda prettiesisku bezdarbību gadiem sākumā lai vēlāk tieši ar šo apkrāptu līdzpilsoņus, vienlaicīgi aizskarot un apdraudot tautsaimniecības intereses valstī, jo darbojas komerclikuma 406. panta noilgums.
Viņi nav nekādi mantinieki, bet krāpnieki kuri izdara noziedzīgu nodarījumu pastāvot korupcijai, ar kuru ir iespējams samērā viegli cīnīties, jo šie negodprātīgie veiklie afēristi ar fiktīviem darījumiem kuri nepilda patērētāju likumā noteiktos pienākumus ir saucami tiesā pie juridiskās atbildības par krāpšanu, izspiešanu un huligānismu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 3
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties