Latvijā ir izveidojusies situācija, ka tie bērni, kuri nedzīvi piedzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, netiek reģistrēti dzimšanas reģistrā, bet tiek iekļauti spontāno abortu statistikā. Normatīvie akti vecākiem neparedz iespēju cilvēka cieņai atbilstošā veidā apbedīt bērnu. Tas ir novedis pie tā, ka medicīnas iestādes šos bērnus nereti kremē kopā ar medicīniskajiem atkritumiem. Saeimā kopš 2014. gada izskatīšanā atrodas likumprojekts "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā",1 kur cita starpā bija iesniegti priekšlikumi daļējai situācijas risināšanai, tomēr pagaidām virzība nav notikusi un likumprojekts Saeimā ir "iestrēdzis". Raksta mērķis ir iezīmēt galvenās problēmas, kas saistās ar nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesībām, atsevišķi aplūkojot nedzīvi dzimuša bērna cieņas izpratni, vecāku tiesības apbedīt bērnu kā tiesības uz privāto dzīvi, kā arī apskatīt tiesiskā regulējuma problēmu aspektus.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
