7. Februāris 2017 /NR. 6 (960)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesību aizsardzība
15

Latvijā ir izveidojusies situācija, ka tie bērni, kuri nedzīvi piedzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, netiek reģistrēti dzimšanas reģistrā, bet tiek iekļauti spontāno abortu statistikā. Normatīvie akti vecākiem neparedz iespēju cilvēka cieņai atbilstošā veidā apbedīt bērnu. Tas ir novedis pie tā, ka medicīnas iestādes šos bērnus nereti kremē kopā ar medicīniskajiem atkritumiem. Saeimā kopš 2014. gada izskatīšanā atrodas likumprojekts "Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā",1 kur cita starpā bija iesniegti priekšlikumi daļējai situācijas risināšanai, tomēr pagaidām virzība nav notikusi un likumprojekts Saeimā ir "iestrēdzis". Raksta mērķis ir iezīmēt galvenās problēmas, kas saistās ar nedzīvi dzimuša bērna un viņa vecāku pamattiesībām, atsevišķi aplūkojot nedzīvi dzimuša bērna cieņas izpratni, vecāku tiesības apbedīt bērnu kā tiesības uz privāto dzīvi, kā arī apskatīt tiesiskā regulējuma problēmu aspektus.

Jēdziena "nedzīvi dzimis bērns" izpratne

Nedzīvi dzimis bērns (angļu val. – stillbirth) ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc 22. grūtniecības nedēļas (kad augļa svars parasti ir 500 grami), nāvi apliecina fakts, ka tas pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes, kādas ir sirdsdarbība, nabassaites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības.2 Gadījumus, kad bērns nedzīvs piedzimis līdz 22. grūtniecības nedēļai, medicīnā dēvē par spontānā aborta sekām. Atbilstoši medicīnas terminoloģijai spontānais aborts (angļu val. – spontaneous abortion) ir patvaļīga grūtniecības pārtraukšanās ar daļēju vai pilnīgu augļa olas izstumšanu no dzemdes, kas notiek ģenētisku izmaiņu, ārējās vides vai mātes organisma faktoru nelabvēlīgas ietekmes dēļ pirms pilnām 22 grūtniecības nedēļām.3 Saskaņā ar statistikas datiem Latvijā 2015. gadā notikuši 997 spontānie aborti,4 savukārt 106 bērni piedzimuši nedzīvi.5

Līdz ar to starp jēdzieniem "nedzīvi dzimis bērns" un "spontānais aborts" pastāv medicīniskas atšķirības. Juridiski tas nav īsti precīzi, jo augļa statuss grūtniecības laikā bērnam ir, sākot jau ar 9. grūtniecības nedēļu,6 tāpēc nav skaidrs, kādēļ arī attiecībā uz bērniem, kas nedzīvi dzimuši līdz 22. grūtniecības nedēļai, nevarētu attiecināt jēdzienu "nedzīvi dzimis".

Sabiedrībā nedzīvi dzimušie bērni, jeb medicīnas terminoloģijā apzīmējot – spontānā aborta sekas, ir ieguvuši nosaukumu "zvaigžņu bērni". Šis jēdziens nav juridisks, tas aizgūts no Vācijas kā poētisms, kas apzīmē bērnus, kuri aizgāja "pie zvaigznēm", pirms ieraudzīja šīs pasaules gaismu.7 Latvijā darbojas sabiedriskā iniciatīva "Zvaigžņu bērns", kurā apvienojušies cilvēki, kurus skar šis jautājums. Iniciatīvas mērķi ir aktualizēt šo tēmu sabiedrībā un iniciēt grozījumus normatīvajos aktos, lai visiem vecākiem būtu likumīgas tiesības cieņpilni atvadīties no sava zaudētā bērna.8

Skaidrības labad autore raksta ietvaros izmanto jēdzienu "nedzīvi dzimis bērns", ar to saprotot ne tikai medicīnā noteikto dalījumu, bet to attiecinot arī uz tādu bērnu, kurš nedzīvs piedzimis līdz 22. grūtniecības nedēļai.

 

Cilvēka cieņas koncepts

Dr. iur. Diāna Hamkova uzsver, ka ir iespējams izdalīt vismaz divus cieņas veidus – vispārcilvēcisko cieņu (kuras ietvaros runā par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šajā aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi) un personīgo cieņu (cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu).9

Cilvēka cieņa rodas no cilvēka eksistences kā tādas un ir pamats cilvēka nošķiršanai no citām bioloģiskām sugām.10 Cieņas ideja ir saistīta ar cilvēka eksistences garīgo dimensiju, tā saistās ar pārliecību, ka tas, kas mūs padara par cilvēkiem, nevar tikt pamatots tikai bioloģiskā vai ģenētiskā līmenī.11

Cilvēka cieņai konstitucionālā līmenī ir cieša saistība ar cilvēktiesībām, taču tie, lai arī ir saistīti, tomēr ir savstarpēji nošķirami jēdzieni. Cilvēka cieņa ir avots un pamats visām citām cilvēktiesībām.12

Cilvēka cieņas aizsardzību Latvijā pamattiesību līmenī paredz Latvijas Republikas Satversmes13 (turpmāk – Satversme) 95. pants, kas noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Homērs
11. Februāris 2017 / 13:55
0
ATBILDĒT
Atminējos, ka mūsu jaukajā Satversmes kodolā stāv rakstīts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā veido arī kristīgās vērtības. Ja jau tā, tad atzīstam, ka dvēsele katram no mums ir piešķirta ar ieņemšanas brīdi. Gribētos domāt, ka dvēseliskiem radījumiem cieņa būtu piešķirama "pēc noklusējuma", nevis jāgaida, lai kāds "pieņem lēmumu par cieņas piešķiršanu".
Nesaprotamais
9. Februāris 2017 / 19:11
12
ATBILDĒT
Šajā visā mani fascinē, ka darbs, kas ir kļūdu pilns, saņem balvu :) Tas ir simbols juridiskās izglītības un jauno juristu kvalitātei jeb tās trūkumam. Tomēr tas, uz ko skatījās darba vērtētāji vai vadītāja, paliek neskaidrs.
Laura J.
8. Februāris 2017 / 12:19
1
ATBILDĒT
Abstrahējoties no jautājuma par ECT judikatūras analīzes kvalitāti rakstā - interesants raksts par patiešām aktuālu tematu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Latvijas Republikas Satversme
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties