13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina
4
Mg. iur.
Māris Leja
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors 

Nodoma izpratnes problemātika krimināltiesībās neaprobežojas ar agrākajās publikācijās skartajiem jautājumiem.1 Tāpēc šī raksta galvenais uzdevums ir noskaidrot: vai nodoma definīcijā bija jāiekļauj nodarījuma kaitīguma apzināšanās (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. panta otrā un trešā daļa); vai nodoms aptver vienīgi noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pazīmju apzināšanos (KL 8. panta otrā daļa); vai nodoms un neuzmanība identificējami ar vainas jēdzienu (KL 8. pants). Šie jautājumi lielā mērā saistīti ar noziedzīga nodarījuma uzbūves izpratni.

Līdzšinējo diskusiju rezultāts

Pirms pievērsties šiem jautājumiem, īsumā par līdzšinējo diskusiju rezultātu jautājumā, vai formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos iespējams netiešs nodoms.

Šī jautājuma padziļinātu izpēti veicināja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa, kas uzskatīja, ka KL dotā tieša nodoma definīcija neļauj kā noziedzīgu nodarījumu kvalificēt daudzus kukuļošanas gadījumus, kas kriminalizējami saskaņā ar OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos (turpmāk – Konvencija), jo Konvencija prasa nodomu dolus eventualis līmenī.2

Mēģinot pamatot, ka KL, kas formālos sastāvos par krimināli sodāmu atzīst vienīgi tiešu nodomu, atbilst Konvencijas prasībām, profesors U. Krastiņš norādījis, ka tieša nodoma definīcija aptver arī eventuālo nodomu. Līdz ar to pamatjautājumā, kas bija aktuāls starptautisko ekspertu skatījumā, kukuļdošana, izmantojot starpnieku, ar tiešu nodomu iespējama arī tad, ja starp naudas devēju un saņēmēju nav notikusi vienošanās, ka vismaz daļa naudas izmantojama kukuļdošanai, bet naudas devējs tikai pieļauj, ka, iespējams, nauda tiks tam izmantota. Šajā sakarā par formāla sastāva noziedzīgiem nodarījumiem norādīts: "Kāda apstākļa apzināšanās vai pieļaušana kā nodoma intelektuālā puse kopā ar vainīgā faktisko rīcību (darbību vai bezdarbību), kas tiek izdarīta tīši, kopumā liecina par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar tiešu nodomu, kāda apstākļa pieļaušana ir tā apzināšanās."3

Līdz ar to varētu domāt, ka viss ir kārtībā. Tomēr šādu secinājumu nevar izdarīt, nedz lasot KL 8. un 9. pantu atsevišķi, nedz savstarpējā saistībā. Koncepcijas un teorijas var būt dažādas, bet likums tikai viens, tāpēc, ja tās neizriet no likuma, praksē nav piemērojamas.

Turklāt pat tādā gadījumā, ja pieņemtu, ka profesora viedoklis radis atspoguļojumu likumā, pirmkārt, būtu jāatzīst, ka ar likuma teksta skaidrību kaut kas nav kārtībā, jo, stājoties spēkā KL 9. panta jaunajai redakcijai, pausts citāds viedoklis, proti, KL 9. panta otrajā daļā iestrādāts prezumējamās vainas jeb stingrās atbildības princips.4 Savukārt netiešs un eventuāls nodoms tiek uzskatīti par sinonīmiem.5 Visbeidzot, lai nonāktu līdz iepriekš citētajam viedoklim, bija nepieciešama vesela rakstu sērija.

Tomēr galvenais iebildums ir tas, ka saskaņā ar šo jauno pieeju nodoma konstatēšanai formālos sastāvos noteikts ievērojami zemāks standarts nekā materiālos sastāvos – formālā sastāvā apzināta darbība (bezdarbība) kopā ar papildpazīmju (laika, vietas, priekšmeta u.tml.) apzināšanos (pieļaušanu) vienmēr veido tiešu nodomu, bet materiālos sastāvos apzināta darbība (bezdarbība) un papildpazīmju apzināšanās (pieļaušana) var veidot tiešu nodomu, netiešu nodomu un noziedzīgu pašpaļāvību.

Krimināltiesībās valda uzskats, ka personai nav jāapzinās nodarījuma prettiesiskums vai noziedzīgums. Tas atbilst principam, saskaņā ar kuru likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Turklāt pilnīgi neskaidri ir šādi jautājumi:

  • cik vājas aizdomas par papildpazīmju esamību vēl attaisno tieša nodoma atzīšanu, t.i., kāda ir šo papildpazīmju apzināšanās intensitātes zemākā robeža, pie kuras vēl var atzīt tiešu nodomu;

  • kāpēc seku pieļaušana materiālos sastāvos ir netieša nodoma pazīme (sk. KL 9. p. 3. d.), bet papildpazīmju pieļaušana formālos sastāvos – tieša nodoma pazīme.

Diemžēl par katru cenu mēģinot pamatot, ka KL atbilst Konvencijas prasībām, aizmirsts padomāt arī par to, kā šī koncepcija iederas citu formālo sastāvu kontekstā. Piemēram, saskaņā ar šo koncepciju apzināti nepatiesa liecība ar tiešu nodomu būs arī tad, ja persona apzināti sniedz liecību, vienīgi pieļaujot, ka tā satur nepatiesus faktus, respektīvi, ja persona tikai šaubās par liecināto faktu patiesumu, jo tiešam nodomam taču ir pietiekama apzināta darbība (liecināšana) un papildpazīmju pieļaušana (faktu, par kuriem liecināts, iespējamā neatbilstība patiesībai). Šāda situācija veidojas arī citos sastāvos, kuru viens no elementiem ir apzināti nepatiesu ziņu sniegšana (sk. KL 210., 272., 298., 299. p. u.c.). Cits piemērs – apzināti nelikumīga apcietināšana (KL 292. p.) un apzināti nelikumīga tiesas nolēmuma taisīšana (KL 291. p.) būs konstatējama arī tad, ja tiesnesis apzināti taisījis nolēmumu (šajā piemērā nolēmuma taisīšana ir apzināta darbība), vienīgi pieļaujot, ka apcietināšanai nav pamata vai nolēmums varētu būt nelikumīgs, jo pret papildpazīmi "nelikumīga apcietināšana" un "nelikumīgs nolēmums" taču ir pietiekama šī apstākļa pieļaušana. Tas pats sakāms par daudziem citiem formāliem sastāviem (sk. KL 155., 293. p. u.c.).

Turklāt saskaņā ar šo koncepciju eventuāls nodoms tiešā nodomā iekļaujas tikai formālajos sastāvos. Materiālajos sastāvos eventuāls un netiešs nodoms joprojām ir sinonīmi. Lai gan profesors U. Krastiņš to nav atzinis, taču to uzskatāmi parāda salīdzinājums ar citām valstīm, jo tas, kas pie mums līdz šim saprasts ar netiešu nodomu materiālajos sastāvos, ir tieši tas pats, ko Vācijā, Šveicē, Austrijā saprot ar eventuālu jeb nosacītu nodomu, par ko liecina, piemēram, šāds viedoklis: kā eventuālā nodomā, tā apzinātā neuzmanībā (mūsu KL izpratnē – noziedzīgā pašpaļāvībā) persona apzinās seku iestāšanās iespēju.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nebeidzamais stāsts
13. Jūnijs 2017 / 09:54
0
ATBILDĒT
Lejas un Krastiņa diskusija atgādina kaut ko no vēstures, varbūt baltās un sarkanās rozes karu Anglijā? Cik ilgs tas bija? Kādus 100 gadus? Šeit cilvēciskais faktors neļaus tik ilgi turpināties.
Hanibāla Zilonis
13. Jūnijs 2017 / 09:48
0
ATBILDĒT
Es kādu laiku atpakaļ pārskatīju gandrīz visu Lejas un Krastiņa JV debati par šo jautājumu aiz tā prozaiskā iemesla, ka vajadzēja noskaidrot kā noteikt vainas formu administratīvos pārkāpumos ar formālu sastāvu pēc vecā iepuvušā LAPK. Beigās tāpat neko nesapratu, bet bija interesanti lasīt.
Autors > Hanibāla Zilonis
16. Jūnijs 2017 / 18:32
0
ATBILDĒT
Mēģināšu paskaidrot savu viedokli kontekstā ar konkrētu formālu sastāvu.
KL 112.panta otrā daļā paredz atbildību par nelikumīgām medībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Šī noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmes ir ne tikai medīšana kopā ar citām personām, bet arī medību nelikumība, piemēram, medības aizliegtā vietā vai laikā, aizliegtu dzīvnieku medīšana vai aizliegtiem rīkiem u.tml.
Atbilstoši manai izpratnei tiešs nodoms būs tad, ja persona droši zinājusi tos faktiskos apstākļus, kas padara medības par nelikumīgām.
Netiešs nodoms būs tad, ja persona nav skaidri zinājusi apstākli, kas padara medības par nelikumīgām, piemēram, nav droši zinājusi, vai konkrētā medību rīka raksturs ir tāds, kas padara to par aizliegtu medībās, taču rēķinājusies un samierinājusies ar to (pacietusi, akceptējusi), ja tas tā būtu, un piedalījusies šādās medībās. Šī samierinašanās (paciešana) jāsaprot tieši tādā paša nozīmē, kā samierināšanās ar kaitīgo seku iestāšanos materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos.
Noziedzīga pašpaļāvība būs tad, ja persona apzinājusies to faktisko apstākļu iespējamību, kas konkrētajā situācijā medības padara par nelikumīgām, taču nopietni paļāvusies, ka šādu apstākļu tomēr nav, lai gan, novērtējot situāciju rūpīgāk, tos varēja atpazīt (saskatīt). Šeit, protams, ir trausla robeža starp netiešu nodomu un noziedzīgu pašpaļāvību, taču šī problemātika ir pilnīgi identiska ar noziedzīgiem nodarījumiem ar materiālu sastāvu. Kritēriji netieša nodoma un noziedzīgas pašpaļāvības norobežošanai formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos ir identiski tiem, kādi atzīti materiālos sastāvos, piemēram: personas rīcības motīvi un nodarījuma izdarīšanas veids, pieļautā rūpības trūkuma smaguma pakāpe un noziedzīga nodarījuma sastāva izpildīšanās risks – jo smagāka rūpības trūkuma pakāpe, jo augstāks noziedzīga nodarījuma izpildīšanās risks, ko persona apzinājusies, jo tuvāks slēdziens par netiešu nodomu.
Noziedzīga nevērība būs tad, ja persona nav apzinājusies tos faktiskos apstākļus, kas padara medības par nelikumīgām, taču konkrētajā situācijā šo faktisko apstākļu atpazīšana (saskatīšana) bija iespējama, un personai vajadzēja tos saskatīt.
Tas, ka šajā un jebkurā citā formālā sastāvā iespējami abi nodoma un neuzmanības veidi, vēl nenozīmē, ka persona visos šajos gadījumos ir krimināli sodāma.
Ja uzskatīt, ka KL 112.panta otraja daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir tikai tiešs nodoms, kā tas parasti tiek uzskatīts, tas nozīmē, ka atbilstoši manai izpratnei persona būs krimināli sodāma par nelikumīgam medībām tad, ja pierādīts, ka viņa droši zinājusi tos faktiskos apstākļus, kas padara medības par nelikumīgām. Visos pārējos gadījumos nodarījums nebūs krimināli sodāms.
Turpinājuma šī sastāva analīze atbilstoši profesora U.Krastiņa viedoklim:
Tā kā saskaņā ar profesofa U.Krastiņa viedokli tiešam nodomam formālos sastāvos pietiekoša apzināta darbība (konkrētajā gadījumā - medīšana) un papildpazīmju pieļaušana, t.i, apzināšanās varbūtības formā, tas nozīmē, ka par KL 112.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ar tiešu nodomu persona būs krimināli sodāma gan tad, ja viņa droši zinajusi tos apstākļus, kas padara medības par nelikumīgām, gan tad, ja to tikai pieļāvusi (uzskatījusi tikai par varbūtēju). Tādējādi tas aptver arī tos gadījumus, kas atbilstoši manan uzskatam atbilst vienīgi tām pazīmēm, kas raksturo vienīgi netiešu nodomu un noziedzīgu pašpaļāvību.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties