2018. gada 15. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2017-15-01 "Par Ārstniecības likuma 53.¹ panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam". Ar šo spriedumu par Satversmes 91. panta pirmajam teikumam neatbilstošu tika atzīts Ārstniecības likuma pārejas noteikumu 31. punkts, nosakot, ka tas spēku zaudē no 2019. gada 1. janvāra.

53.¹ pants Ārstniecības likumā tika iekļauts ar 2009. gada 8. aprīļa likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā", kas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarinātu normālo darba laiku. Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija likumu "Grozījumi Ārstniecības likumā" Ārstniecības likuma 53.¹ pants tika papildināts ar septīto daļu, kas paredzēja, ka gadījumā, ja ārstniecības personai ir noteikts pagarinātais normālais darba laiks, darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas apmērā, bet, ja nolīgta akordalga, atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.