8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)
Diskusija
Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem
3

"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdzes Līgas Ašitokas rakstu "Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos", divus Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumus SKK-106 un SKK-540, kuros tiek aplūkota pierādījumu vērtēšana, un aptauju par pierādījumiem un pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā. Aptaujā viedokļus sniedz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viesturs
12. Oktobris 2019 / 18:17
0
ATBILDĒT
Pilnībā piekrītu Stukāna kungam.
Krista Milberga
28. Maijs 2019 / 17:45
1
ATBILDĒT
Kriminālprocesa likuma 488.un 489.pantus varētu papildināt ar tiesas pienākumu noteikt konkrētu termiņu lietas dalībniekiem lūgumu un pieteikumu iesniegšanai.
jurists
6. Februāris 2019 / 17:00
3
ATBILDĒT
Skaidrs, ka taisnība ir Stukānam, tikai to visu var pateikt īsāk un konkrētāk - vienreiz jāizbeidz šīs muļkīgās un nevajadzīgās liecinieku pratināšanas tiesā, un dokumentu pārbaudes un lasīšanas. Tas viss taču jau ir lietā, un ar to visi procesa dalībnieki var iepazīties. Ja liecinieks jau ticis nopratināts pirmstiesas laikā, kāpēc viņš atkal ir jātraucē un jāsauc un atkal jāpratinā tiesā? Kāpēc šādā veidā ir jākavē tiesas process? Izņēmums varētu būt tikai tad, ja aizstāvībai vai tiesai ir pamatota šaubas par liecinieku un tā liecību iegūšanas tiesiskumu. Un cik tad ir to gadījumu, kad liecinieks tiesā liecina pilnīgi ko citu? Jā, advokātiem maksā arī par stundām arī tiesā un prokuroriem arī nav gabaldarbs. Tādejādi tas viss ir nelietderīga līdzekļu ķērnāšana.
Tiesā vajadzētu tērēt laiku tikai abu pušu argumentu uzklausīšanai,- būtībā debatēm, un nekas citam. Tad arī nevilktos tie procesi gadiem, kā tas ir pašlaik.
Kāpēc mums KPL, piemēram, vienkāršotie procesi un pierādījumu pārbaudes neizdarīšana lietā ir saistīta ar apsūdzētā vainas atzīšanu un piekrišanu apsūdzībai? Kāpēc apsūdzētajam obligāti jāatzīst vaina un jāpiekrīt apsūdzībai, lai lietu varētu izskatīt ātrāk - bez nevajadzīgas un birokrātiskas pierādījumu "pārbaudes". Ūn šobrīd KPL 499.pantā vēl viens ierakstītais apsurds - tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tikai ar nosacījumu, ka 1)apsūdzētais atzīst savu vainu, 2)tiesai pēc materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un 3) apsūdzētais piekrīt šādas pārbaides neizdarīšanai. Kā var "pēc materiālu pārbaudes", ja šāda "pārbaude" nav tikusi izdarīta, un to likums šajā gadījumā neparedz darīt?
Un vēl viena problēma, kas ir saistīta ar iepriekš aprakstīto. Šobrīd joprojām neviena KPL norma vispār neparedz, ka tiesnesim un tiesai, pirms uzsākt izskatīt lietu, būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem. Un tas šobrīd ir pilnīgi leģitīmi- tiesa uzsāk skatīt lietu, kaut gan nemaz nav iepazinusies ar lietas materiāliem (jo likums to neprasa) un tos nepārzina! Kā domājiet, vai un cik sakarīgi tiesa šādos apstākļos var, piemēram, izlemt pušu pieteiktos lūgumus, piem., par dokumentu pievienošanu lietai vai kādu papildus liecinieku nopratināšanu?
KPL nemitīgi tiek izdarīti dažādi apjomīgi bet praksē nebūtiski grozījumi, bet, tas, kas patiesi un jau sen ir nepieciešams, netiek un netiek grozīts. Der paskatīties šajā ziņā kaut vai uz to pašu Igauniju .
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
4
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties