Patika Indras Gratkovskas viedoklis par nepieciešamību lielāku nozīmi piešķirt netiešiem pierādījumiem un to vērtēšanai. Diezgan progresīvi priekš Latvijas. Praksē tas nozīmē Augstākās tiesas noteikto pierādījumu standartu (un domāšanas veida) maiņu, un tas, diemžēl, ir ilgs process. Tas kaut kur saskan ar Stukāna pausto, ka "tiesas nolēmumam ir jābūt balstītam uz pierādījumiem, nevis subjektīviem pieņēmumiem." Ir jāmāca gan tiesa, gan prokurori, gan izmeklētāji saskatīt šauro robežu starp subjektīvu pieņēmumu no vienas puses un pamatotu secinājumu, kas balstīts uz netiešiem pierādījumiem, no otras puses.

Patika arī Stukāna viedoklis par to pierādījumu apjoma ierobežošanu, kas jāpaŗbauda tiesā. Diemžēl, šai idejai ir jāsaskaras ar objektīvo realitāti - lielo pirmstiesas iizmeklēšanas iestāžu pārnoslogotību un nepietiekāmo šo iestāžu darbinieku izglītošanas procesu. Stukāna ideja darbotos apstākļos, kad zinoši un profesionākli darbinieki varētu veltīt pietiekamu laiku noziegumu izmeklēšanai un nosūtīt uz tiesu pietiekami kvalitatīvi izmeklētas lietas.

Patika arī Māra Lejas konkrētika, piedāvājot saīsināt lietu izskatīšanas termiņus.

Labs raksts.
Vairāk šādu viedokļu.
Piekrītu Stukāna kungam un prok.Lejam