Skaidrs, ka taisnība ir Stukānam, tikai to visu var pateikt īsāk un konkrētāk - vienreiz jāizbeidz šīs muļkīgās un nevajadzīgās liecinieku pratināšanas tiesā, un dokumentu pārbaudes un lasīšanas. Tas viss taču jau ir lietā, un ar to visi procesa dalībnieki var iepazīties. Ja liecinieks jau ticis nopratināts pirmstiesas laikā, kāpēc viņš atkal ir jātraucē un jāsauc un atkal jāpratinā tiesā? Kāpēc šādā veidā ir jākavē tiesas process? Izņēmums varētu būt tikai tad, ja aizstāvībai vai tiesai ir pamatota šaubas par liecinieku un tā liecību iegūšanas tiesiskumu. Un cik tad ir to gadījumu, kad liecinieks tiesā liecina pilnīgi ko citu? Jā, advokātiem maksā arī par stundām arī tiesā un prokuroriem arī nav gabaldarbs. Tādejādi tas viss ir nelietderīga līdzekļu ķērnāšana.
Tiesā vajadzētu tērēt laiku tikai abu pušu argumentu uzklausīšanai,- būtībā debatēm, un nekas citam. Tad arī nevilktos tie procesi gadiem, kā tas ir pašlaik.
Kāpēc mums KPL, piemēram, vienkāršotie procesi un pierādījumu pārbaudes neizdarīšana lietā ir saistīta ar apsūdzētā vainas atzīšanu un piekrišanu apsūdzībai? Kāpēc apsūdzētajam obligāti jāatzīst vaina un jāpiekrīt apsūdzībai, lai lietu varētu izskatīt ātrāk - bez nevajadzīgas un birokrātiskas pierādījumu "pārbaudes". Ūn šobrīd KPL 499.pantā vēl viens ierakstītais apsurds - tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tikai ar nosacījumu, ka 1)apsūdzētais atzīst savu vainu, 2)tiesai pēc materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un 3) apsūdzētais piekrīt šādas pārbaides neizdarīšanai. Kā var "pēc materiālu pārbaudes", ja šāda "pārbaude" nav tikusi izdarīta, un to likums šajā gadījumā neparedz darīt?
Un vēl viena problēma, kas ir saistīta ar iepriekš aprakstīto. Šobrīd joprojām neviena KPL norma vispār neparedz, ka tiesnesim un tiesai, pirms uzsākt izskatīt lietu, būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem. Un tas šobrīd ir pilnīgi leģitīmi- tiesa uzsāk skatīt lietu, kaut gan nemaz nav iepazinusies ar lietas materiāliem (jo likums to neprasa) un tos nepārzina! Kā domājiet, vai un cik sakarīgi tiesa šādos apstākļos var, piemēram, izlemt pušu pieteiktos lūgumus, piem., par dokumentu pievienošanu lietai vai kādu papildus liecinieku nopratināšanu?
KPL nemitīgi tiek izdarīti dažādi apjomīgi bet praksē nebūtiski grozījumi, bet, tas, kas patiesi un jau sen ir nepieciešams, netiek un netiek grozīts. Der paskatīties šajā ziņā kaut vai uz to pašu Igauniju .