8. Janvāris 2019 /NR. 1 (1059)
Diskusija
Apsūdzībām jābūt pamatotām ar pierādījumiem
7

"Jurista Vārda" numura tēma šoreiz veltīta pierādījumu pārbaudei kriminālprocesā. Publicējam šai tēmai veltīto Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskās padomnieces Noras Magones un Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša palīdzes Līgas Ašitokas rakstu "Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos", divus Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumus SKK-106 un SKK-540, kuros tiek aplūkota pierādījumu vērtēšana, un aptauju par pierādījumiem un pierādījumu pārbaudi kriminālprocesā. Aptaujā viedokļus sniedz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jānis
15. Maijs 2020 / 11:32
0
ATBILDĒT
Par JURISTS komentāru - lai atteiktos no liecinieku pratināšanas tiesās, ir būtiski jāgroza arī KPL normas. Viens no tiesībām uz taisnīgu tiesu elementiem ir aizstāvības puses tiesības uzdot jautājumus vismaz būtiskiem apsūdzības lieciniekiem. Respektīvi, lai atteiktos no liecinieku pratināšanas tiesās, ir jāparedz aizstāvības tiesības uzdot jautājumus šiem lieciniekiem pirmstiesas izmeklēšanā, Tas, savukārt, ir saistīts ar lielāka apjoma pirmstiesas izmeklēšanā iegūto pierādījumu izpaušanu aizstāvībai nekā tas ir pašlaik jau izmeklēšanas laikā.
Jānis
15. Maijs 2020 / 09:44
0
ATBILDĒT
Patika Indras Gratkovskas viedoklis par nepieciešamību lielāku nozīmi piešķirt netiešiem pierādījumiem un to vērtēšanai. Diezgan progresīvi priekš Latvijas. Praksē tas nozīmē Augstākās tiesas noteikto pierādījumu standartu (un domāšanas veida) maiņu, un tas, diemžēl, ir ilgs process. Tas kaut kur saskan ar Stukāna pausto, ka "tiesas nolēmumam ir jābūt balstītam uz pierādījumiem, nevis subjektīviem pieņēmumiem." Ir jāmāca gan tiesa, gan prokurori, gan izmeklētāji saskatīt šauro robežu starp subjektīvu pieņēmumu no vienas puses un pamatotu secinājumu, kas balstīts uz netiešiem pierādījumiem, no otras puses.

Patika arī Stukāna viedoklis par to pierādījumu apjoma ierobežošanu, kas jāpaŗbauda tiesā. Diemžēl, šai idejai ir jāsaskaras ar objektīvo realitāti - lielo pirmstiesas iizmeklēšanas iestāžu pārnoslogotību un nepietiekāmo šo iestāžu darbinieku izglītošanas procesu. Stukāna ideja darbotos apstākļos, kad zinoši un profesionākli darbinieki varētu veltīt pietiekamu laiku noziegumu izmeklēšanai un nosūtīt uz tiesu pietiekami kvalitatīvi izmeklētas lietas.

Patika arī Māra Lejas konkrētika, piedāvājot saīsināt lietu izskatīšanas termiņus.
Līga
26. Februāris 2020 / 10:18
1
ATBILDĒT
Labs raksts.
Vairāk šādu viedokļu.
Piekrītu Stukāna kungam un prok.Lejam
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties