16. Februāris 2021 /NR. 7 (1169)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sadziedēt plaisu starp brīvību un atbildību
14
Mg. iur.
Guna Japiņa
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore 
Dr. sc. soc., Mg. phil.
Vents Sīlis
RSU asociētais profesors, Centrālās medicīnas ētikas komitejas priekšsēdētājs 

Līdz ar katras nākamās sabiedriskās aptaujas rezultātu publiskošanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ieraudzīt, cik Latvijā atkal "viss ir slikti". Vienlaikus Latvijas politologu, sociologu, juristu aprindās regulāri un neatslābstoši tikuši diskutēti jautājumi par tiesiskuma atjaunošanu un nostiprināšanu Latvijā. Cilvēktiesības ir nostiprinātas Satversmē, Satversmes tiesa ir atpazīstams sabiedriskās domas veidotājs. Taču neuzticēšanās valstij, tiem, kas "pie varas", un viņu lēmumiem nevilšus ir kļuvusi par normu.

Tādēļ indivīda problēmu risināšanai tiek meklēti alternatīvi risinājumi un labākajā gadījumā naivi, bet sliktākajā – manipulatīvi saukts pēc "sabiedrības atbalsta", piesaukti cilvēktiesību aizskārumi vai draudēts ar "sūdzēšanos žurnālistiem". Vienlaikus pie varas esošie, balstoties uz ikdienā pieredzēto, rīko informatīvas kampaņas, aicinot neapdzīt priekšā braucošo transportlīdzekli, iekams šoferis nav pārliecinājies, ka pa pretējo joslu netuvojas cita automašīna; nerakstīt īsziņas, braucot pie stūres; nebraukt dzērumā; apdrošināt veselību pirms došanās uz ārvalstīm un, visbeidzot, nešķērsot dzelzceļa sliedes, iekams nav gūta pārliecība, ka netuvojas vilciens.

Papildus šiem paradoksiem, kas liek aizdomāties par Latvijas sabiedrības destruktīvajām tendencēm, nu jau gandrīz vesels gads aizvadīts ar jaunu izaicinājumu. Atšķirībā no jau zināmajām finanšu krīzēm pandēmija sabiedrību gan Latvijā, gan citviet ir nostādījusi neērtāku izvēļu priekšā. Tā saasinājusi jautājumu par sabiedrības morāli, varas leģitimitāti un spēju solidarizēties jeb, citiem vārdiem, jautājumu par sabiedriskā līguma noteikumiem.

 

Brīvība un morāle

Pirms pusotra vai diviem gadiem būtu bijis grūti iedomāties Latvijā publisku diskusiju par to, vai indivīdam ir jāievēro likums, kuram viņš nepiekrīt.1 Gan pandēmijas apstākļi, gan atsevišķi sabiedrībā plaši apspriesti gadījumi par valsts šķietamo neieinteresētību indivīda tiesību aizsardzībā ir izgaismojuši nepamanītas vai novārtā atstātas plaisas indivīda un valsts attiecībās, bet jo sevišķi – indivīdu izpratnē pašiem par savu brīvību.

Indivīdu egocentrisms un savas taisnības atzīšana par labāku, "jo tā ir mana taisnība," ir demokrātijas un patērēšanas kultūras blakne.2 Taču šis fenomenu kopums un blīvums aicina paraudzīties uz norisēm, izejot ārpus vienas noteiktas disciplīnas. Gan likuma radītāju, gan tā piemērotāju ar plašām un tālejošam sekām tieši ietekmē arī globālās norises, un nesenu starptautisku notikumu kontekstā Latvijai ir aktuāli piemēri, kuriem nesekot.

Šī raksta ietvaros uzskatīsim, ka valstiska sabiedrība ir "sadarbošanās projekts", kura rezultātā visiem sabiedrības locekļiem tiek kāds labums – pievienotā vērtība,3 un šis pasākums apvieno daudzveidīgus viedokļus. Kopš brīvības, brālības un vienlīdzības atzīšanas par indivīdu kopības pamatu esam nonākuši pie stabilas un tādēļ detaļās droši interpretējamas cilvēka tiesību un pamatbrīvību izpratnes, bet līdz ar to pie nesalīdzināmi lielākas kopīgā labuma satura un viedokļu daudzveidības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
A.S.
16. Februāris 2021 / 18:54
1
ATBILDĒT
Manuprāt, ir kļūdaini traktēt leģitimitāti caur pūļa mirkļa iegribām un emocijām. Leģitimitāti nosaka tiesiski ievēlēta un izveidota demokrātiskā sistēma, kura periodiski nomaināma tajā pašā vēlēšanu ceļā. Izņēmums - pēc Radbruha formulas ĀRKĀRTAS gadījumā nevis pēc mirkļa iegribas.

Diemžēl šo principu ir nopietni degradējusi lielvalstu divkosība, organizējot mazākuma apvērsumus citās valstīs. Piedodiet, taču princips "he's a son of a bitch, but he's our son of a bitch" ir totāla liekulība, kurai ar morāli nav nekā kopīga.
Fakts > A.S.
17. Februāris 2021 / 15:09
3
ATBILDĒT
Latvijas gadījumā to vēl vairo totāla neapmierinātība ar faktiski tiesisko vēlēšanu sistēmu, kura tomēr pilnībā neļauj vēlētājam paust savu gribu, bet pēdējās desmitgadēs piedāvā izvēlēties "mazāko ļaunumu".
konkrētus faktus, lūdzu > Fakts
18. Februāris 2021 / 09:39
2
ATBILDĒT
Paskaidro, pirmkārt, konkrēti ar ko tieši Latvijas tiesisko vēlēšanu sistēma atšķiras no "labākām" tiesisko vēlēšanu sistēmām; kā tā neļauj vēlētājam paust savu gribu un, otrkārt, ko Tu esi darījis lietas labā?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties