9. Aprīlis 2002 /NR. 7 (240)
Par narkomāniju Latvijā kriminologa skatījumā

Par narkomāniju Latvijā kriminologa skatījumā

Mag. iur. Kristīne Ķipēna, Kriminoloģisko pētījumu centra kriminoloģe, — “Latvijas Vēstnesim”
KIPENA.JPG (34902 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šobrīd narkomānija ir kļuvusi par problēmu, kas satur ārkārtīgu draudu potenciālu un ir it kā pēkšņi mums uzbrukusi. Latvijā ir notikuši vairāki skandalozi noziegumi, kuri beidzot šai problēmai ir pievērsuši valsts augstāko amatpersonu uzmanību un raduši rezonansi arī masu medijos. Taču jāatceras, ka šī nav no tām sociāli negatīvajām parādībām, kas uzbrūk pēkšņi kā gripas epidēmija vai mutes un nagu sērga. Narkomānija Latvijā ir attīstījusies jau gadiem, un tās ienākšanu sabiedrībā var salīdzināt ar to, kā ļaundabīgs audzējs pārņem cilvēka ķermeni — tad, kad to jau var ar aci pamanīt, parasti jau ir par vēlu. Lai laikus šo ļaunumu — narkomāniju — atklātu, ir nepieciešama diagnostika (par kuras trūkumu Latvijā sūdzēties nevar), bet vēl svarīgāka ir vēlēšanās šo slimību pamanīt un pievērsties tai, neraugoties uz tās atbaidošo un nomācošo būtību. Nobeidzot šo pesimistisko ievadu, ir jāsaka: laikam taču labāk ir sākt kaut ko darīt ar kavēšanos nekā nedarīt nemaz.

 

1. Narkomānijas definīcija

Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas narkotisko vielu ekspertu komisijas formulējuma, par atkarību1 uzskata slimīgu stāvokli, kam ir četras galvenās pazīmes:

1) uzmācīga tieksme pastāvīgi vai periodiski atkārtot vielas lietošanu — tā ir daļēji vai pilnīgi nepārvarama psihiska atkarība no ierastās vielas;

2) narkotiskās vielas iedarbības izraisīšanai ir nepieciešams pakāpeniski paaugstināt vielas devu, ko sauc par tolerances augšanu;

3) nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas tālākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus psihiskus un fiziskus traucējumus — abstinenci, kura izzūd, ieņemot atkārtotu devu;

4) sakarā ar biežu vielas lietošanu sākas lietotāja periodiska vai sistemātiska intoksikācija, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās, kas ir bīstama narkomāna veselībai, bet to uzvedība kļūst bīstama apkārtējai sabiedrībai, jo atkarīgais ir spējīgs izdarīt noziegumus, lai iegūtu līdzekļus tālākai narkotisko vielu iegādei.

Atkarībā no lietoto vielu veida personas darbību vai kvalificēt kā narkomāniju vai toksikomāniju. Starp abām šīm parādībām ir tikai juridiska atšķirība. Ja lietotā viela valstī ir atzīta par narkotisku vielu jeb narkotiku (to atzīst starptautiskās ANO konvencijas), tad lietotājs ir narkomāns, bet, ja persona lieto vielu, kas šajā narkotiku sarakstā neietilpst, tad runa ir par toksikomāniju.

 

2. Narkomānijas vēsturiskā attīstība

Psihoaktīvās vielas cilvēki jau pazinuši ļoti sen. Senā pagātnē pastāvēja noteikti noteikumi par to, kādas vielas un kā tās lietot medicīnā, reliģiskās un sadzīves ceremonijās, turklāt senajos laikos ar narkotikām pārsvarā “darbojās” priesteri un ārsti, tātad savā ziņā kvalificēti cilvēki, kuri zināja un noteica to, kas katrā gadījumā ir jālieto, cik daudz un cik ilgi. Bija dažādi narkotisko vielu lietošanas modeļi: katrā reģionā un kultūrā — savs. Piemēram, Dienvidamerikā, Andu kalnos, indiāņi gadsimtiem ilgi pazina kokas2 augu (no kura tagad iegūst kokaīnu) un vienmēr košļāja tā lapas reliģiskos svētkos, kā arī lai nomāktu izsalkumu un atvairītu nogurumu. Vai arī — jau grieķi un romieši zināja par opija magonēm, kas aug Āzijā un Tālajos Austrumos. Austrumindijā rastafariešu reliģijā hašišu godāja par mistisku augu un bieži smēķēja pie svētās Gangas upes, uzskatot, ka tam piemīt dziednieciskas īpašības.

Turpinot analizēt narkomānijas vēsturisko attīstību, ir jāatzīmē, ka narkotiskās vielas savulaik ir lietotas diezgan dīvainiem mērķiem, piemēram, opiju senatnē lietoja Vidusjūras rajonā kā līdzekli pret caureju, kuņģa krampjiem, klepu un locītavu sāpēm. Opiju senajā Ķīnā lietoja reliģisku pasākumu laikā. Apmēram tajā pašā laikā to sāka lietot Indijā, Persijā un Āfrikā, kur opiju ieveda arābu tirgotāji. Senie ēģiptieši opija magoni piemin asīriešu tekstos, par to runā arī sengrieķu un romiešu rakstnieki.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties