Foto: Arnis Blumbergs,“LV”

1. Informācijas atklātības principa jēdziens

Juridiskajā doktrīnā ir dažādi apzīmējumi principam, kas raksturo brīvu informācijas plūsmu valstī. Visbiežāk sastopamie jēdzieni ir “atklātība”2, “tiesības uz informācijas brīvību”3, “informācijas brīvība”4, “informācijas pieejamība”5. Tāpat atkarībā no konteksta šos jēdzienus mēdz arī apvienot vai lietot kā savstarpēji aizstājamus sinonīmus.6

Atšķirīgu jēdzienu lietošanas cēlonis ir saistīts ar to, ka visi iepriekš minētie jēdzieni vairāk vai mazāk atspoguļo brīvas informācijas plūsmai raksturīgos un tās nodrošināšanai nepieciešamos elementus. Tā, piemēram, jēdziens “atklātība” norāda gan uz to, ka persona ir jāinformē par apsvērumiem, kas ir ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā, gan arī uz to, ka personai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem vai citiem materiāliem, kas izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā.7 Savukārt jēdziens “informācijas brīvība” juridiskajā literatūrā tiek uzskatīts par diezgan neprecīzu un sevi nepaskaidrojošu. Vispārīgi jēdziens “informācijas brīvība” norāda uz to, ka valstī tiek atzīstas personas tiesības iepazīties ar informāciju, parasti ar valsts institūciju rīcībā esošu informāciju, un ka šī informācija ir brīvi pieejama.8

Ievērojot to, ka juridiskajā literatūrā nav vienprātības par principa, kas raksturo informācijas brīvu plūsmu valstī, nosaukumu un ka raksta mērķis ir analizēt šī principa nozīmi Latvijas tiesību sistēmā, principa apzīmēšanai lietošu jēdzienu, kurš netieši izriet no Saeimas pieņemtā likuma, kas nosaka vienotu kārtību, kādā personas ir tiesīgas iegūt informāciju un to izmantot9, nosaukuma, t.i., informācijas atklātības princips.

Jau pats principa nosaukums “informācijas atklātība” norāda uz normatīvo pieeju, ko ir akceptējusi arī Latvija, informācijas plūsmas jautājumu risināšanā. Šo pieeju raksturo uzskats, ka ir ļoti maz, ja vispār ir tādi iemesli, kas attaisno informācijas nepieejamību. Tādējādi normatīvās pieejas mērķis ir samazināt nepieejamās informācijas apjomu līdz minimumam.10

Tā kā informācijas atklātības principa mērķis ir slēpjamās informācijas apjoma samazināšana, ir svarīgi noskaidrot, kas tiek saprasts ar jēdzienu “informācija”. Parasti ar informāciju tiek saprasta jebkura lieta, kas sevī satur ziņas. Tas var būt raksts, zīmējums vai ieraksts, ko ir iespējams izlasīt, noklausīties vai uztvert kādā citā veidā ar tehnisku ierīču palīdzību.11 Šāda jēdziena “informācija” izpratne ir izveidojusies Zviedrijā, un to ir pārņēmušas arī Lielbritānija un Eiropas Savienība.