Foto: Arnis Blumbergs,“LV” |
Nobeigums. Sākums
“LV”5.11.2002., Nr.160
Taču sarežģījumus ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmās daļas piemērošanu var radīt situācijas, kur pieeju informācijai atsaka, piemēram, kāda pašvaldības institūcija. Pirmkārt, tāda lēmuma pārsūdzība augstākai iestādei atsevišķos gadījumos41 nebūtu iespējama, jo augstākas iestādes dažkārt var arī nebūt. Otrkārt, arī alternatīvā iespēja — pārsūdzēt iestādes vadītājam — dažkārt nenesīs nekādus rezultātus, jo pārsūdzību izskatīs tā pati persona, uz kuras lēmuma pamata tika atteikta pieeja konkrētai informācijai.
Tāpat dažkārt personai ir grūti noteikt augstāku iestādi attiecībā pret to iestādi, kas ir pieņēmusi personai nelabvēlīgu lēmumu. Praksē bieži vien pat starp pašām iestādēm ir domstarpības, kura ir augstāka iestāde.42
Tā, piemēram, 2000.gada 28.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas skatītajā lietā par personas tiesībām saņemt savu slimības vēstures kopiju pieteicējs un arī atbildētājs (LR Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments) uzskatīja, ka augstākā iestāde ir LR Labklājības ministrijas Ārstniecības departaments, kas ir tiesīgs izskatīt personas sūdzību par medicīniskās iestādes atteikumu izsniegt slimības vēstures kopiju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.