Kad tiesāšanās atgādina farsu...

Dr.iur. Ilma Čepāne – “Jurista Vārdam”

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

“(..)mūsdienās īpašuma ierobežojumu apmērs un nozīme ir pieaugusi tik lielā mērā, ka tie zināmās  jomās (jo īpaši attiecībā uz nekustamām lietām) kļuvuši pat nozīmīgāki par tām pilnvarām, kuras palikušas īpašniekam”.¹

Iespējams, ka uz advokāta A.Grūtupa publiski paustajiem pārmetumiem Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpšanā, kaimiņienes uzkūdīšanā uz prettiesisku darbību, vispārējās jurisdikcijas tiesu un advokātu iespaidošanā, Satversmes tiesas tiesnešu palīgu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā prātīgāk būtu neatbildēt.
Tāpat neesmu arī pārsteigta, ka A.Grūtups ir pildījis savu 3.septembrī LNT ekrānā pausto solījumu un SIA “N&J” iesniedzis pret mani prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā par ievērojamas naudas summas piedziņu.
Tomēr tā kā nu jau līdz baltkvēlei nokaitētajā lietā, kas saistīta ar necilā, bet gandrīz visā Rīgā pazīstamā Brīvības gatves pagalma apbūvi, “tiek mesta ēna” ne tikai uz mani, bet tiek aizskarta arī Satversmes tiesa, priekšsēdētāju ieskaitot, uzskatu par nepieciešamu izteikt dažus juridiski argumentētus apsvērumus par tiesībām uz taisnīgu tiesu, kā arī par advokātu un tiesnešu ētiku šajā lietā. Katrā ziņā negribētu, lai kāds no lasītājiem turpmāk minēto uztvertu kā manis taisnošanos pret atsevišķu advokātu absurdajiem apgalvojumiem, kad, trūkstot saprātīgiem argumentiem, tiesāšanās tiek pārvērsta par farsu.

Vispirms par tiesībām uz taisnīgu tiesu

Nekad līdz šim nebūtu varējusi pat iedomāties, ka kādas personas vēršanos administratīvajā rajona tiesā vai Satversmes tiesā varētu vērtēt kā darbību ar ļaunu nolūku, apzināti prettiesisku rīcību un administratīvu patvaļu.