Atklātie balsojumi un naudas vara politikā

„Atlasītajos balsojumos redzams, ka 11.Saeima ir sakārtojusi vairākus būtiskus jautājumus, kas mūs ved pretim tiesiskākai valstij,” skaidro Gundars Jankovs, Delnas direktors. „Jau 2011.gadā Saeima pieņēma sākumdeklarēšanās jeb “nulles deklarācijas” likumu fiziskām personām, kas padara caurskatāmākas iedzīvotāju finanses. Tāpat šī Saeima beidzot ir bijusi gatava ieviest atklātību lēmumu pieņemšanā pašā Saeimā. Tā atcēlusi slēgtos balsojumus amatpersonu iecelšanā, izņemot par Valsts prezidentu, kā arī palīdzējusi sakārtot šo jautājumu pašvaldībās – arī tajās ir vairāk atklātu balsojumu un nodalīta lēmējvara no izpildvaras.”

Atšķirībā no iepriekšējiem Saeimas sasaukumiem redzams, ka šim deputātu sastāvam ir izdevies kaut nedaudz mazināt naudas ietekmi politikā un priekšvēlēšanu laikā. Tika atbalstīti aģitācijas ierobežojumi – mēnesi pirms vēlēšanu dienas ir aizliegta politiskā reklāma televīzijā. Pirmoreiz to piedzīvojam pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šajā pavasarī, otrreiz tagad pirms 4.oktobra. Tāpat uz pusi ir samazināts partijām atļauto ziedojumu un biedru naudu apjoms, ko var ziedot viena fiziska persona.

Neērtie lēmumi par valsts amatpersonām un deputātu imunitāti

„11.Saeimas darbs ir bijis interesants arī ar to, ka tā mēģināja bargāk raudzīties arī uz valsts amatpersonu pārkāpumiem,” norāda G.Jankovs. Tika pieņemti grozījumi likumā ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz, ka turpmāk sabiedrība tiks informēta par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem likuma pārkāpumiem, kā arī nupat šajā pavasarī ar plašām diskusijām tika noteikta prioritāte valsts amatpersonu kriminālprocesiem.

Tanī pat laikā tika noraidīts priekšlikums apturēt pašvaldības deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana, kurus uzskatīja par Ventspils mēram A.Lembergam nelabvēlīgiem un gala rezultātā noraidīja. „Lai arī grozījumi bija diskutabli, tie radīja nepatīkamu pēcgaršu, ka Latvijā ar nesodāmības sajūtu var dzīvot un turpināt netraucēti strādāt gadiem ilgi,” bilst Jankovs.

Šajā Saeimā ir bijuši arī vairāki nesekmīgi mēģinājumi atteikties no deputātu parlamentārās imunitātes – viena no šādām iniciatīvām vairāk nekā divus gadus ir atstāta bez virzības Saeimas Juridiskajā komisijā. Skaidro Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece: „10. Saeimas lēmums neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā bija viens no galvenajiem iemesliem ārkārtas vēlēšanu izsludināšanā. Diemžēl 11.Saeima tā arī nespēja atrast Satversmes grozīšanai vajadzīgās balsis, lai deputātu imunitāti ierobežotu – līdz ar to arī turpmāk ir iespējama situācija, kad Saeimas deputāti “piesedz” savējos.”

Šķēpu laušana par Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu

Šī Saeima ir paplašinājusi iedzīvotāju iespējas piedalīties Saeimas darbā, iesniedzot kolektīvo petīciju – jāatzīmē, ka šī iespēja attiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem, bet ne nepilsoņiem, kas arī iemesls, kādēļ ne visas frakcijas šo priekšlikumu atbalstīja. Tajā pašā laikā, reaģējot uz divu valodu referendumu, valdošā koalīcija ir pamatīgi apgrūtinājusi Latvijas pilsoņiem pašiem ierosināt referendumus, iesniedzot CVK likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Šajā Saeimā tika lauzti šķēpi arī par Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu, kas sakrīt ar Andra Bērziņa prezidentūras laiku. Prezidents joprojām ir vienīgā valsts amatpersona, kuru Saeima var ievēlēt aizklāti, savukārt opozīcijas priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu vairākums noraidīja. „Ja deputāti vēlas saglabāt tiesības paši vēlēt prezidentu, šim lēmumam jābūt atklātam – citādāk nav no kā prasīt politisku atbildību par slikti strādājošu valsts galvu,” uzskata I.Kažoka.  Nākamās prezidenta vēlēšanas notiks jau 2015.gadā.

Nepadarītie darbi un Ukrainas balsojums

„Ņemot vērā pašreizējo situāciju Ukrainā un tās eskalāciju pasaulē, pie būtiskākajiem esošās Saeimas balsojumiem tiesiskuma jomā tika iekļauts arī balsojums par Krievijas agresiju Ukrainā. Lai arī šim balsojumam nav likumiska spēka un tas ir deklaratīvs, pat simbolisks, tas raisīja sešu stundu ilgas debates Saeimas namā un kā uz delnas parādīja arī mūsu 100 priekšstāvju attieksmi ne tikai pret notiekošo Ukrainā, bet arī tiesiskumu starptautiskā līmenī, tāpēc nolēmām arī šo balsojumu iekļaut savā atlasē,” skaidro G.Jankovs. „Mūsuprāt, deputātu vienprātības trūkums šajā jautājumā mūsu valstī var būtiski ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus.”

Pie šīs Saeimas iesāktajiem, bet nepadarītajiem darbiem var pieskaitīt izmaiņu veikšanu Kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā, kā arī maksātnespējas administratoru regulējuma pieņemšanu, kas ļautu atvieglot maksātnespējas procesu fiziskām personām. „Padarīts ir daudz, bet var paveikt arī vairāk, jo korupcija nav vēl izskausta un joprojām paliek dienas kārtībā. Labās iestrādnes noteikti jāturpina,” G.Jankovs.

Ar balsojumu infografiku elektroniski var iepazīties šeit.

Par Kandidatiuzdelnas.lv

Jau nākamnedēļ Delna nāks klajā ar jaunu informāciju pirms gaidāmajām vēlēšanām, kad tiks atklāta deputātu kandidātu datu bāze Kandidatiuzdelnas.lv, kas ir bezpartejisks un alternatīvs informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem, studentiem un citiem interesentiem par kandidātu reputāciju. Mājas lapa bija pieejama sabiedrībai jau pirms 10. un 11. Saeimas vēlēšanām, kā arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šī gada pavasarī. Uz apkopotās informācijas bāzes pēc 11.Saeimas vēlēšanām tika izveidots arī 11.Saeimas uzraudzības portāls Deputatiuzdelnas.lv.

Projektu Kandidatiuzdelnas.lv finansiāli atbalsta Atvērtās Sabiedrības Institūts (Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās Sabiedrības Iniciatīvu Eiropai (Open Society Initiative for Europe). Projekta sadarbības partneri informatīvā atbalsta nodrošināšanā ir Draugiem.lv, Lursoft, BNS, Delfi, Ir.lv, Inboks.lv, kā arī ārvalstu latviešu mediji un citi partneri.