Atbilstoši Tiesībsarga likuma pirmajā pantā noteiktajam likuma mērķis ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam.

Latvijas tiesnešu biedrībai nav saprotams, kā tiesībsarga paziņojumi, kas veltīti lietu izskatījušajiem tiesnešiem – “..ar dziļu plānprātību apveltītam cilvēkam, lai lēmumā varētu ierakstīt..”, “..vai nu tiesa nav lasījusi, vai nav bijusi pie pilnas apziņas, parakstot šos dokumentus..”, kā arī vispārīga izteikšanās par citām lietām, tiesu sistēmu kopumā, norādot, ka viņam ir zudusi ticība tiesu varai, ir savienojami ar Tiesībsarga likumā noteikto mērķu sasniegšanu.

No tiesībsarga komentāriem izriet, ka administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros ir pieņemts viņam nelabvēlīgs lēmums, kuru ir pārsūdzējis pilsētas (rajona) tiesā, bet pēc tam arī apgabaltiesā. Apgabaltiesas lēmums viņam ir bijis nelabvēlīgs un tas ir stājies spēkā.

Latvijas tiesnešu biedrība uzskata, ka katram ir tiesības izteikt konstruktīvu kritiku par valstī notiekošajiem procesiem, tai skaitā par tiesas darbu, tomēr šāda kritika nedrīkst būt apvainojoša vai aizskaroša.

Publiski paziņojumi no augstu amatpersonu puses, bez jebkāda pamata apšaubot valstī noteiktajā tiesiskajā kārtībā iecelta tiesneša kompetenci, ir nepieņemami un liecina par attiecīgās amatpersonas vājo izpratni par tiesu varu un tās lomu demokrātiskā sabiedrībā. Šādi izteikumi tiesiskā valstī nav pieļaujami un var tikt uztverti kā centieni ietekmēt tiesu.

Neviens nav tiesīgs izdarīt tiešu vai netiešu ietekmi uz tiesnešu darbu, lietā iesaistītie tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Latvijas tiesnešu biedrībai nav ne mazāko šaubu, ka administratīvā pārkāpuma lieta, kurā iesaistīts tiesībsargs Juris Jansons, tāpat kā jebkura cita lieta, ir izskatīta atbilstoši likumā noteiktajam, lietā iesaistītie tiesneši savus pienākumus veikuši rūpīgi un ar visaugstāko atbildības sajūtu.