Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens: “Es sagaidu, lai mēs spētu attīstīt tādu Valsts policijas darbības modeli, kas ir moderns un ērti pieejams sabiedrībai. Tas ko es prasu, lai policists pastāvīgi ir motivēts mācīties, nepieļauj pārkāpumus un strādā sabiedrības labā. Katrā pilsētā un katrā ciemā cilvēkam ir jājūtas droši. Lai vistuvākajā nākotnē mēs to panāktu, ir jāuzlabo procesi neatkarīgi no tā, cik ir pieejami resursi.”

Iekšlietu ministram vienojoties ar Valsts policijas priekšnieku par tūlītējas rīcības plānu konkrētu jomu uzlabošanā Valsts policijas darbā, ministrs uzsver, ka pievērsīsies diviem atskaites punktiem. “Pirmais – Valsts policijas priekšnieka personīgā atbildība šī plāna praktiskai realizācijai un, es skatīšos, vai šis plāns dos pozitīvas izmaiņas un tiks īstenots noteiktajos termiņos, un otrais – vai tiks samazināts amatpersonu izdarīto pārkāpumu un noziegumu skaits,” uzsver Sandis Ģirģens.

“Šobrīd izveidojusies situācija, kas pieprasa ļoti konkrētu un nekavējošu rīcību no Valsts policijas puses,” saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. “Mums jāspēj šajā situācijā nodemonstrēt savu profesionalitāti – spēju ātri reaģēt, pārkārtot savus iekšējos resursus, lai tuvākajā laikā īstenotu šo rīcības plānu. Valsts policijai jau ir izstrādāti stratēģiskie attīstības dokumenti, rīcības plāni un mēs turpinām tos īstenot un pie tiem strādāt. Bet rezultāts mums ir vajadzīgs šodien, rīt un parīt. Tāpēc esam izstrādājuši īstermiņa plānu rīcībai tuvākajiem četriem mēnešiem. Tas ir saskaņā ar lielajiem stratēģiskajiem dokumentiem, bet īstermiņa plānu mēs sāksim īstenot nekavējoties. Iespējams, būs skarbi lēmumi un asas rīcības. Tas ir vitāli svarīgi un tam tiks pievērsta visa mana uzmanība,” saka Ints Ķuzis.

Rīcības plāns paredz virkni pasākumu, lai sasniegtu mērķi. Piemēram, izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana paredz tādus pasākumus, kā konkrētas piekritības noteikšana starp Valsts policijas struktūrvienībām, ciešāka sadarbība ar prokuratūru, jau esošo instrumentu, tāda kā kriminālprocesu vienkāršošanas, plašākas ieviešanas kontrole, lai atslogotu izmeklētājus un viņi iegūtu laiku procesu izmeklēšanai un citi pasākumi. Tostarp arī izmeklētāja atalgojuma piesaistīšana rajona prokurora līmenim.

Otrs ļoti būtiskais jautājums skar personālu, tiešo priekšnieku kontroli un atbildību. Šajā jomā rīcības plāns paredz virkni pasākumu, kas vērsti uz personāla novērtēšanu, motivēšanu, kontroli, tāpat arī personāla piesaisti un atlasi, kā arī disciplinārprakses uzlabošanu un tiešo vadītāju atbildības jomas palielināšanu. Iecerēts daudz aktīvāk izmantot tādu horizontālās karjeras attīstības instrumentu kā rotācija. Tas ir labs personālpārvaldības instruments, kā efektīvi izmantot vadītāju pieredzi, zināšanas un prasmes, vienlaikus stiprinot un attīstot gan struktūrvienību, gan arī ļaujot vadītājiem piedzīvot jaunus izaicinājumus un izvairīties no rutīnas, kas ilgstoši atrodoties vienā vietā, ir neizbēgami. Plānots arī izstrādāt jau esošo vadītāju prasmju izvērtēšanas mehānismu, ietverot, atbalsta apmācības personāla vadībā vai citās jomās, kurās tas nepieciešams, kā arī konkrētu uzdevumu noteikšanu konkrētos termiņos vadītājiem. Tiek strādāts arī pie vadītāju un darbinieku motivēšanas mehānisma izstrādes.  Nav pieļaujams, ka darbiniekiem ir nesamērīga slodze.

Vēl viena būtiska joma ir komunikācija, piemēram, iekšējā komunikācija, kas ietver darbinieku vajadzību noskaidrošanu, iekšējās informācijas apmaiņas un procesu skaidrošanas paaugstināšanu. Analizējot iedzīvotāju vajadzības sadarbībā ar policiju, ir identificēti virkne jautājumu, kuros nepieciešamas izmaiņas, tādēļ rīcības plāns paredz uzsākt darbu pie vienota informatīvā dienesta izveides, kas iedzīvotājiem ļaus vieglāk, ātrāk un vienkāršāk noskaidrot jautājumus, kas skar policiju. Vienlaikus plānots arī uzsākt darbu pie kvalitātes kontroles dienesta, lai identificētu tās jomas un jautājumus, kuros policijai nepieciešams uzlabot darbu, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu iekšējās drošības pakalpojumu.