Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 253.²panta pirmās daļas par to, ka viņš neatļauti lietoja narkotiskās vielas, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu. Par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu galīgais sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 5 gadiem un 1 mēnesi.

Apelācijas instances tiesā apelācijas tiesvedība izbeigta. 

No krimināllieta materiāliem Senāts konstatē, ka apsūdzētais 2016. gada 29. janvārī neieradās uz pirmās instances tiesas sēdi, un tiesa grozīja viņam piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – uz apcietinājumu. Vienlaikus izsludināta apsūdzētā meklēšana un apturēts kriminālprocess. Meklēšanas gaitā noskaidrots, ka apsūdzētais atrodas ārpus Latvijas, iespējams, Vācijā. Pēc minēto ziņu saņemšanas ar Jelgavas tiesas 2016. gada 14. jūnija lēmumu kriminālprocess atjaunots, un lietas iztiesāšana noteikta bez apsūdzētā piedalīšanās.

Senāts lēmumā norāda, ka krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās, kas noteikta Kriminālprocesa likuma 464. pantā, atzīstama par tādu apsūdzētā klāt neesības formu, kas saistīta ar viņa tieši (aktīvi) vai netieši (pasīvi) paustu attieksmi nepiedalīties tiesas sēdē. Turklāt, lai šādu attieksmi demonstrētu, personai ir jābūt zināmam, ka viņai ir tiesības piedalīties iztiesāšanā, tieši kad un kur. Personai ir jābūt informētai arī par sekām, kādas var būt, ja tā neieradīsies bez attaisnojoša iemesla, tajā skaitā, ka lietu iespējams iztiesāt bez viņa piedalīšanās. Tādējādi tiesai ir jāgūst pārliecība, ka apsūdzētais atkārtoti neattaisnoti nav ieradies uz lietas iztiesāšanu, būdams informēts par tiesas sēdes laiku un vietu likumā noteiktajā kārtībā.

Lieta SKK-266/2019; 11905011514