20. Decembris 2019 14:37
Jaunumi
Lietu par pieprasījumu izsniegt videoierakstu no videonovērošanas sistēmas nodod jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 20. decembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru Valsts policijai uzlikts par pienākumu izsniegt pieteicējam videoierakstu no videonovērošanas sistēmas, kas uzstādīta Valsts policijas iecirknī un kurā aptuveni četru stundu laika periodā ir redzams pieteicējs un viņa personīgās mantas.

Senāts norādīja, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, ir liela iespēja, ka pieprasītajā videoierakstā tika ierakstīts ne vien pieteicējs, bet arī policijas darbinieki un citas privātpersonas. Savukārt rajona tiesa, uzliekot pienākumu izsniegt informāciju, nav ņēmusi vērā, ka tādējādi pirms videoieraksta izsniegšanas var būt nepieciešama citu ierakstā redzamo personu datu papildu apstrāde (lai ar tehnisko līdzekļu palīdzību aizklātu šīs personas). Lai to darītu, šo personu intereses jāsamēro ar pieteicēja leģitīmo interesi. Tāpat Senāts norādīja, ka pieteicēja norādītais mērķis - izmantot videoierakstu kā pierādījumu administratīvā pārkāpuma lietā un tiesību aizsardzībai tiesībsargājošajās institūcijās - pats par sevi varētu tikt atzīts par atbilstošu privāto personu datu papildu apstrādei, taču pieteicējam būtu jāprecizē, kāds notikums un apstākļi, kas redzami ierakstā, varētu būt tāda informācija, ko viņš varētu izmantot savu tiesību aizsardzībai. Senāta ieskatā, pieteicēja pieprasītā informācija, norādot tikai ļoti vispārīgu mērķi un laikposmu, ir nepietiekama.

Senāta ieskatā, konkrētajā gadījumā ar videoieraksta izsniegšanu varētu tikt skarta arī sabiedrības drošība. Vienlaikus Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15. panta piektā daļa, kas noteic, ka datu subjektam nav tiesību saņemt informāciju, ja to aizliegts izpaust saskaņā ar likumu nacionālās drošības, valsts aizsardzības, sabiedrības drošības, krimināltiesību jomā, nav interpretējama tā, ka pieteicējam vispār nebūtu tiesību saņemt pieprasītā videoieraksta kopiju, bet gan, ka pirms tās izsniegšanas ir izsverama informācijas pieprasītāja leģitīmā interese, no vienas puses, un sabiedrības leģitīmā interese informāciju neatklāt, no otras puses.

Tāpat Senāts vērsa uzmanību, ka, uzliekot pienākumu pieprasīto informāciju izsniegt, noskaidrojams arī tas, vai šāds pienākums ir izpildāms, proti, vai atbilstoši tiesību normām viedo materiāls nav iznīcināts.

Lieta SKA-380/2019; A420171517

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 205 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties