28. Augusts 2020 09:19
Jaunumi
Diskutē par lietu izskatīšanas termiņiem civillietās

Lai sagatavotu ziņojumu Tieslietu padomei par tiesvedību paātrināšanas iespējām, Augstākajā tiesā 27. augustā norisinājās diskusija par lietu izskatīšanas termiņiem civillietās. Diskusijā apspriesti jautājumi par tiesneša lomu procesa vadīšanā, sankciju piemērošanu procesa dalībniekiem, tehnoloģiju izmantošanu tiesās, ekspertu atzinumu pilnveidi, tiesu palīgpersonāla attīstību un citi jautājumi.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka, lai gan civilprocesā joprojām svarīgs ir pušu dispozitivitātes un sacīkstes princips, tiesneša loma tiesas procesa vadīšanā ir mainījusies. Tiesnesim mūsdienās ir aktīvāk jāiesaistās lietas apstākļu noskaidrošanā un lietas dalībnieku rīcības koordinēšanā. Tiesnešu tālākizglītība gan par formālajām pilnvarām tiesas procesa vadīšanā, gan par tiesas sēžu vadīšanas un cilvēka uzvedības izpratnes psiholoģiskajiem aspektiem veicinātu, ka kopumā konservatīvais tiesnešu korpuss pielāgotos šīm pārmaiņām.

Ierastākais veids, kā disciplinēt lietas dalībniekus, ir naudas soda piemērošana par neierašanos uz tiesu vai paskaidrojumu neiesniegšanu. Tomēr, ņemot vērā lietas dalībnieku atšķirīgo maksātspēju, naudas soda piemērošana ne vienmēr ir efektīvākais līdzeklis t. s. procesuālā huligānisma novēršanā. Ja paskaidrojumi vai prasības pieteikuma papildinājumi bez saprātīga pamatojuma iesniegti novēloti, tiesa tos varētu arī nepieņemt, kas ir daudz iedarbīgāks tiesvedības paātrināšanas līdzeklis.

Diskusijas dalībnieki atzina, ka atsevišķās lietu kategorijās, kur puses nealgo profesionālu pārstāvi, varētu būt lietderīgi sagatavot instrukciju jeb rokasgrāmatu, kur vienkāršā valodā būtu aprakstīta tiesas procesa gaita un lietas dalībnieku tiesības un pienākumi. Advokātiem šie jautājumi lielākoties ir zināmi, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi advokāti tiesvedībās piedalās regulāri, varētu būt noderīgs arī metodiskais materiāls prasības pieteikumu sagatavošanā.

Lietas izskatīšanas paātrināšanu varētu veicināt, uzticot tiesas darbiniekiem atsevišķas organizatoriskas darbības, kas nav tieši saistītas ar tiesas spriešanas funkciju. Plašāku pilnvaru uzticēšana tiesu palīgpersonālam varētu motivēt darbiniekus, tādējādi gan samazinot personāla mainību, gan ļautu lielākus resursus ieguldīt darbinieku izglītošanā. Izglītības nodrošināšanā svarīgas gan nodarbības, kurās darbinieki tiek apmācīti, uzsākot darbu tiesā, gan arī rokasgrāmatas, kurās ielūkoties, pildot ikdienas darba uzdevumus.

Diskusijas dalībnieki apsprieda iespējas uzlabot dažādu institūciju (jo īpaši kompetento iestāžu bērnu tiesību jautājumos) pārstāvju atzinumu kvalitāti. Praksē šajās institūcijās bieži trūkst darbinieku, kas spēj sniegt kvalitatīvus atzinumus. Svarīgi, lai atzinumos būtu ne vien atreferēti lietas fakti un iekļautas norādes uz pastāvošo praksi, bet sniegts arī viedoklis par konkrēto lietas apstākļu vērtējumu, kas tiesnešiem ir vissvarīgākais. Nereti tiesām pietiktu, ja speciālistu pieaicinātu mutvārdu atzinuma sniegšanai, turklāt bieži tas nepieciešams ne tik daudz tādēļ, lai pierādītu kādu vienas puses apgalvojumu, cik tādēļ, lai ļautu tiesai izprast kādu specifisku tehnisku vai praktisku jautājumu. Diskutēts arī par tiesas ex officio tiesībām piesaistīt speciālistus vai ekspertus.

Elektroniskie dokumenti, tiesas saziņa ar lietas dalībniekiem elektroniskā formā un tiesas sēdes videokonferences režīmā ir rīki, kuri tiks izmantoti arvien plašāk arī pēc tam, kad Covid-19 epidēmijas draudi būs mazinājušies. Svarīgi, lai tehnoloģisko līdzekļu izmantošana neierobežotu lietas dalībnieku procesuālās tiesības un nebūtu pārāk apgrūtinoša. Tehnoloģiskajam risinājumam jābūt drošam un visiem pieejamam, nodrošinot tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu. Lemjot par procesa norisi klātienē, rakstveida procesu vai tiesas sēdēm videokonferences režīmā, jāņem vērā atšķirīgās iespējas tiesnesim uztvert un novērtēt sniegtās liecības un procesa dalībnieku kvalitatīvas diskusijas iespējas.

Nobeigumā diskusijas dalībnieki izteica vairākus priekšlikumus, kas saistāmi ar civilprocesa regulējuma pilnveidošanu, izpratnes un vienveidīguma veicināšanu.

Diskusijā Augstākajā tiesā piedalījās Tieslietu ministrijas, Zvērinātu advokātu padomes un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, Senāta priekšsēdētājs un zinātniski analītiskais padomnieks, apgabaltiesu un rajona tiesu tiesneši, kā arī Latvijas pārstāvja starptautiskajās institūcijās pārstāvis. Diskusiju organizēja darba grupa, kas Augstākajā tiesā izveidota pēc Tieslietu padomes aicinājuma izvērtēt tiesvedību ilgumu ietekmējošos faktorus, tostarp rīkojot diskusijas un uzklausot ekspertu viedokļus.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties