Abās izskatāmajās lietās ar spēkā stājušiem spriedumiem pieteicēji atzīti par vainīgiem administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīti ar brīdinājumu par savām darbībām mītiņa laikā 2017. gada 16. martā. Abos gadījumos personas tika aizturētas un aizturēšanas ilgums nedaudz pārsniedza likumā noteikto - vienā lietā 5 minūtes, otrā - 6 minūtes. Pieteicēji vērsās Valsts policijā, lūdzot atlīdzināt nemantisko kaitējumu par aizturēšanu un liegšanu izteikt viedokli piketā. Valsts policija atteica atlīdzināt kaitējumu, pamatojoties uz to, ka administratīvā pārkāpuma lietā nav pieņemts lēmums, kas būtu atzīts par prettiesisku.

Pieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par morālā un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tiesa atzina, ka pieteicēji tika aizturēti nevis ar mērķi nepieļaut piketu vai liegt paust viedokli, bet gan ar mērķi novērst likumpārkāpumu. Tiesa atzina, ka pieteicēji vēlējās veikt pretpasākumu citas grupas pieteiktajam pasākumam, taču pretpasākuma mērķis nevar būt šķēršļu likšana citām personām miermīlīgi pulcēties un paust savus uzskatus. Līdz ar to tiesa konstatēja tiesiskus priekšnoteikumus pieteicēju aizturēšanai. Tomēr aizturēšanas laika pārsniegšana ir procesuāls pārkāpums, ko konstatējusi arī pati Valsts policija.

Senāts atzīst, ka arī piecu minūšu nepamatota brīvības ierobežošana pati par sevi ir uzskatāma par tiesību aizskārumu. Senāts norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti nav vērtējusi Zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteikto. Vienlaikus Senāts atzīst par pareizu apgabaltiesas secinājumu, ka atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11. panta otrajai daļai privātpersonai ir pienākums norādīt un pamatot nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru. Konkrētajās lietās pieteicēji to nav pamatojuši, un arī tiesa pēc savas iniciatīvas nav saskatījusi nelabvēlīgas sekas, kas būtu iestājušās pieteicējiem piecu minūšu ilgas nepamatotas aizturēšanas dēļ.

Senāts spriedumā analizējis Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu atziņas un norāda, ka gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas, gan Senāta praksē ir atzīts, ka dažkārt par atbilstīgu atlīdzinājumu uzskatāma pārkāpuma konstatēšana pati par sevi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, lemjot par morālo atlīdzinājumu, vairākās lietās pat nopietnu pārkāpumu gadījumos ir atzinusi, ka pārkāpumu konstatēšana var būt taisnīga atlīdzība par jebkuru morālu kaitējumu, ko cietis pieteicējs. Turklāt minētajās lietās personas bijušas nepamatoti aizturētas krietni ilgāk nekā pieteicēji izskatāmajās lietās.

Senāts norāda - ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iespējams, arī izskatāmajās lietās pārkāpuma konstatēšana pati par sevi varētu būt pietiekami taisnīga atlīdzība. Taču tas, vai tā tiešām ir, ir jānovērtē, izskatot lietu pēc būtības.