Likumprojekta anotācijā tā autori atzīmē, ka šobrīd advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts ļoti vispārīgi un pastāv atšķirīga likuma interpretācija jautājumā par advokātu biroju pielīdzināšanu juridiskai personai, kā arī atzīšanu par tiesību subjektu. Ņemot vērā minēto, rodas neskaidrības ar nodokļu administrēšanu, atbildības piemērošanu un citiem jautājumiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus grozījumi noteic, ka advokātu birojus kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību varēs dibināt tikai profesionālās darbības veikšanai, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanai, uzsver likumprojekta autori.

Likuma grozījumi paredz, ka pirms reģistrēšanas komercreģistrā advokātu biroja dibinātājam būs jāsaņem Zvērinātu advokātu padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Iecerētais regulējums ne tikai noteiks advokātu biroju tiesisko statusu, bet arī paredzēs caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, teikts likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka par advokātiem – tāpat kā tas paredzēts notāriem un tiesu izpildītājiem – var kļūt personas, kuras pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē un jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē, kas līdz šim likumā nebija noteikts. 

Šobrīd likumā noteikts, ka tiesību zinātņu doktori ir atbrīvoti no advokāta eksāmena kārtošanas. Kā atzīmē likumprojekta autori, mērķis - veicināt zinātnieku pieplūdumu advokatūras sistēmai - nav attaisnojies, jo, kā liecina statistikas dati, šobrīd advokatūrā ir tikai 45 advokāti ar doktora grādu. Turklāt šāds regulējums pastāv tikai attiecībā uz advokātiem un tāda nav ne notāriem, ne tiesu izpildītājiem. Ar grozījumiem tiesību zinātņu doktoriem plānots noteikt daļēju eksāmenu. Vienlaikus plānots deleģēt Ministru kabinetam noteikt eksāmena kārtību un jomas, kurās tiek pārbaudītas zināšanas, kā arī attiecīgi noteikt samazinātu eksāmena maksu.

Gadījumā, ja advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, Zvērinātu advokātu padome to uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādinās no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas, paredz grozījumi. Likumprojekta anotācijā uzsvērts – nav pieļaujams, ka personai tiek nodrošināts valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzējs, kura reputācija ir apšaubāma.

Lai motivētu vecākus pildīt ar likumu noteikto pienākumu – nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem –, kā arī, ņemot vērā, ka advokāta pretendentam tiek vērtēta arī reputācija, likumprojekts paredz, ka par advokātiem nevarēs uzņemt personas, kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Šobrīd šāds ierobežojums noteikts arī tiesnešu, zvērinātu tiesu izpildītāju, kā arī zvērinātu notāru kandidātiem.

Ar grozījumiem likumā zvērinātiem advokātiem, tajā skaitā tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, plānots noteikt kvalifikācijas celšanas prasību. Paredzēts, ka advokātiem būs pienākums celt kvalifikāciju ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas gadā. Lai veiktu kvalifikācijas stundu uzskaiti, iecerēts, ka Zvērinātu advokātu padome ieviesīs advokātu slēgto reģistru, kas automātiski uzskaitīs advokātu kvalifikācijas stundu skaitu un atlasīs tos advokātus, kuri gada ietvaros nebūs sakrājuši nepieciešamo kvalifikācijas stundu skaitu.
Likumā paredzēts noteikt, ka gadījumā, ja advokāts, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, šos zaudējumus segs no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes grupas apdrošināšanas līguma. Ja zaudējumu apmērs pārsniegs grupas apdrošināšanas līgumā paredzēto atbildības limitu vai grupas apdrošināšanas līgums neparedz šādu zaudējumu atlīdzību, šie zaudējumi vai atlikusī zaudējumu daļa tiks segta no advokāta apdrošināšanas atlīdzības uz individuālā apdrošināšanas līguma pamata, paredz grozījumi.

Cita starpā ar grozījumiem likumā plānots nostiprināt, ka, pildot pienākumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijā vai citā institūcijā, kurā zvērināta advokāta dalību paredz likums, zvērināts advokāts nav valsts amatpersona. Vienlaikus zvērināts advokāts kā minētas institūcijas loceklis nedrīkstēs pieņemt lēmumus, piedalīties lēmuma pieņemšanā vai veikt citas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt institūcijas locekļa, tā radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, paredz likumprojekts. 

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.