12. Janvāris 2022 11:28
Jaunumi
Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde neizšķir jautājumu par lietas piekritību tiesai

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji atteica izskatīt pirmās instances tiesas tiesneša lūgumu par lietas pakļautības noteikšanu, jo konstatēja, ka jautājums ir par lietas piekritību konkrētai tiesai, nevis par tās pakļautību.

Likumā „Par tiesu varu” ir paredzētas tiesības tiesnesim vai tiesai vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja tikai par lietas pakļautības jautājumu. Likumā nav paredzētas tiesneša vai tiesas tiesības lūgt izšķirt jautājumu par piekritību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis bija vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu sasaukt Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdi un tajā izšķirt jautājumu par lietas pakļautību lietai, ar ko tiesā atkārtoti vērsušās divas kapitālsabiedrības pēc tam, kad atkārtoti šo kapitālsabiedrību prasības pieteikumu bija atteikusi pieņemt Ekonomisko lietu tiesa. Prasības pieteikums ir pret trešo kapitālsabiedrību par pienākuma uzlikšanu pārdot izslēgto dalībnieku kapitāldaļas publiskā izsolē. Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis uzskatīja, ka no kapitālsabiedrības izslēgtas dalībnieces prasība nav uzskatāma par tādu, kas izrietētu no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām attiecībām un līdz ar to būtu piekritīga Ekonomisko lietu tiesai. Proti, izslēgtā dalībniece ir ieguvusi kreditora statusu, bet zaudējusi dalībnieka statusu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru tā izslēgta no kapitālsabiedrības.

Savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša ieskatā prasības pieteikumā norādītais prasības priekšmets un pamats izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām, un šīs dalībnieku savstarpējās tiesiskās attiecības ir cēlušās uz Komerclikuma pamata, tādēļ prasība izskatāma Ekonomisko lietu tiesā.

Senāta departamentu priekšsēdētāju sēde konstatēja, ka tiesneša mērķis, vēršoties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Senāta departamentu priekšsēdētājiem, pēc būtības ir risināt jautājumu par civillietas piekritību. Tiesnesim nav šaubu par to, ka runa ir par vispārējās jurisdikcijas tiesai pakļautu civiltiesisku strīdu, bet ir šaubas par lietas piekritību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vai Ekonomisko lietu tiesai.

Departamentu priekšsēdētāju sēde norāda, ka pakļautība ir lietu vispār izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām tiesību aizsardzības institūcijām. To civilprocesā tiesnesis vai tiesa nosaka atbilstoši Civilprocesa likuma 23. panta otrajā daļā noteiktajam pienākumam. Savukārt piekritība civilprocesā ir tiesai pakļauto civillietu sadalījums starp tiesām to izskaitīšanai pēc būtības. Piekritība vispārējās jurisdikcijas tiesām nosakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 24. pantam un atbilstošajai tiesību normai, saskaņā ar kuru prasītājs cēlis prasību.

Turklāt tiesneša lēmums par to, ka lieta nav piekritīga konkrētai tiesai, ir pārsūdzams. Tādējādi likumā ir paredzēta procesuālā kārtība, kādā risināms jautājums par piekritību.

Senāta departamentu priekšsēdētāju 2022. gada 11. janvāra lēmums

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 251 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties