13. Jūlijs 2022 14:56
Jaunumi
2022. gada ziņojums par tiesiskumu. Komisija sniedz konkrētus ieteikumus dalībvalstīm

Komisija šodien publicēja trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu. Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu.

Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij adresēti konkrēti ieteikumi, par kuriem priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā. Ieteikumi ir paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi.

Tāpat kā iepriekšējos izdevumos, šajā ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas.

Ziņojumā aplūkotas iepriekšējos ziņojumos apzinātās problēmas, padziļināts Komisijas veiktais novērtējums un ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde.

Galvenie konstatējumi un ieteikumi

  1. Tiesu sistēmas reformas

Tiesu sistēmas reformas pēdējā gada laikā joprojām ir viena no politiskās darba kārtības prioritātēm. Daudzas dalībvalstis ir uzsākušas svarīgas reformas, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, piemēram, reformas saistībā ar tiesu iestāžu padomju sastāvu un pilnvarām, tiesnešu iecelšanas procedūru uzlabošanu vai prokuratūras dienestu autonomijas stiprināšanu. Dalībvalstis arī ieviesa pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti, piemēram, turpināt tiesu sistēmu digitalizāciju un atvieglot tiesu iestāžu pieejamību.

Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv strukturālas problēmas, kas saistītas ar tiesu iestāžu neatkarību. Dažās dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar iecelšanu amatā augstākajās tiesās un tiesu priekšsēdētāju amatos. Citās dalībvalstīs pastāv bažas par prokuratūras dienestu neatkarību/autonomiju, un tiek izmantotas disciplinārlietas, lai ierobežotu tiesu iestāžu neatkarību.

Lai risinātu šos jautājumus, Komisijas ieteikumos izteikts pamudinājums, piemēram, stiprināt tiesu iestāžu iesaisti iecelšanas procedūrās, palielināt prokuratūru autonomiju un dalībvalstīm nodrošināt pienācīgus resursus tiesu sistēmām.

  1. Korupcijas apkarošanas regulējumi

ES joprojām ir viens no vismazāk korumpētajiem reģioniem pasaulē. Kopš 2021. gada jūlija daudzas dalībvalstis ir pieņēmušas jaunas vai pārskatījušas esošās pretkorupcijas stratēģijas vai pašlaik tās pārskata. Vairākas dalībvalstis ir saskaņojušas spēkā esošo regulējumu ar starptautiskajiem pretkorupcijas standartiem un ES tiesību aktiem. Lielākajā daļā dalībvalstu ir plašs tiesību aktu kopums, kas krimināltiesību sistēmai nodrošina nepieciešamos instrumentus korupcijas apkarošanai. Daudzas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai palielinātu par korupcijas apkarošanu atbildīgo kriminālvajāšanas iestāžu spējas, izmantojot tādus pasākumus kā papildu resursi vai papildu apmācība.

Tomēr korupcija joprojām rada nopietnas bažas ES iedzīvotājiem. Piemēram, 2022. gada Eirobarometra dati par korupciju liecina, ka 68 % aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka korupcija viņu valstī ir plaši izplatīta. Dažās dalībvalstīs korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana ir ilga, un joprojām nav pieņemti spriedumi, jo īpaši augsta līmeņa lietās. Uz valsts amatpersonām visās dalībvalstīs attiecas aktīvu un interešu atklāšanas pienākums, taču tas atšķiras gan attiecībā uz izpaustās informācijas apjomu, pārredzamību un pieejamību, gan arī pārbaužu un izpildes līmeni un efektivitāti.

Attiecībā uz pretkorupcijas regulējumu Komisija ir sniegusi ieteikumus par preventīvā regulējuma stiprināšanu, piemēram, par lobēšanu un interešu konfliktu noteikumiem, un par korupcijas lietu efektīvas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas nodrošināšanu.

  1. Mediju brīvība un plurālisms

Gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas karš pret Ukrainu ir apliecinājuši žurnālistu izšķirošo lomu faktu pārbaudē un iedzīvotāju informēšanā. Vairākas dalībvalstis, pamatojoties uz nesenajām Komisijas iniciatīvām, ir pieņēmušas, stiprinājušas vai apsver pasākumus žurnālistu drošības un darba apstākļu uzlabošanai. Kopš pēdējā ziņojuma vairākas dalībvalstis ir centušās uzlabot plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību. Joprojām pastāv bažas par pārredzamības trūkumu valsts reklāmas izplatīšanā, interešu konfliktiem un šķēršļiem, kas saistīti ar piekļuvi publiskiem dokumentiem: tie ir daži no ziņojumā uzsvērtajiem svarīgajiem jautājumiem, kuriem jāpievērš uzmanība.

Pirmo reizi ziņojumā aplūkoti arī sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, atzīstot to īpašo nozīmi sabiedrībā un demokrātijā. Ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarības aizsardzību, to, ka publiskais finansējums ir pietiekams un netiek izmantots, lai izdarītu politisku spiedienu uz šiem plašsaziņas līdzekļiem, kā tas izklāstīts Eiropas standartos.

Ziņojuma konstatējumu pamatā ir virkne avotu, tostarp Plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instruments (MPM 2022)Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platforma, kā arī Plašsaziņas līdzekļu brīvības kartēšanas platforma.

Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem ieteikumiem, kas cita starpā attiecas uz pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas sadali, sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarīgu pārvaldību un pasākumiem žurnālistu drošības uzlabošanai. Gaidāmā Mediju brīvības akta mērķis būs palīdzēt risināt vairākas problēmas, kas konstatētas ziņojumos par tiesiskumu.

  1. Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma

Dalībvalstis ir turpinājušas uzlabot savu likumdošanas procesu kvalitāti; šī tendence ir vērojama 2020. un 2021. gada ziņojumos par tiesiskumu. Konstitucionālajām tiesām joprojām ir būtiska nozīme līdzsvara un atsvara sistēmā, tostarp ārkārtas pasākumu uzraudzībā, kā arī citās jomās, piemēram, vēlēšanās. Dažās dalībvalstīs vēl vairāk ir nostiprināts cilvēktiesību iestāžu, tiesībsargu un citu neatkarīgu iestāžu statuss. Lielākajā daļā dalībvalstu ir labvēlīga un atbalstoša vide pilsoniskajai sabiedrībai.

Tomēr dažās dalībvalstīs bažas rada tas, ka joprojām nav oficiāla satvara apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām saskaras ar tādām problēmām kā finansējums, negatīvi vēstījumi un darbības telpas ierobežojumi. Pirmo reizi ziņojumā aplūkots arī tas, kā dalībvalstis īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Ziņojumā aplūkota arī dalībvalstu līdzsvara un atsvara sistēmas reakcija uz spiegprogrammatūras izmantošanu. Lai gan šādu instrumentu izmantošana ir saistīta ar valsts drošību, uz to būtu jāattiecina valsts līdzsvara un atsvara sistēma.

Lai risinātu dažas no šīm problēmām, Komisija ir sniegusi ieteikumus, piemēram, par ieinteresēto personu iesaistīšanu likumdošanas procesā, akreditētu valsts cilvēktiesību iestāžu izveidi un darbību un par atvērtas darbības satvara nodrošināšanu pilsoniskajai sabiedrībai.

Kolēģijas locekļu teiktais

Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova sacīja: 

Tiesiskums joprojām ir demokrātijas pamats. Krievijas karš Ukrainā ir vēl viens atgādinājums par to, cik svarīgs ir mūsu darbs, lai nodrošinātu un veicinātu tiesiskumu ES un ārpus tās. Šā gada ziņojums liecina, ka debates par tiesiskumu Eiropā ir pavirzījušās uz priekšu, jo dalībvalstis veic uzlabojumus un risina tiesiskuma jautājumus. Diemžēl dažās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību. Turklāt pirmo reizi ziņojumā ir aplūkoti arī sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi. Ir vajadzīgi papildu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarības aizsardzību, to, ka publiskais finansējums ir pietiekams un netiek izmantots, lai izdarītu politisku spiedienu uz šiem plašsaziņas līdzekļiem. Šodien mēs speram soli tālāk, iesakot, kā uzlabot tiesiskuma situāciju visā ES. Es aicinu dalībvalstis ievērot ieteikumus, iesaistīties nopietnās debatēs un rīkoties.

Tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss sacīja: 

Neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu liecina, ka tiesiskuma aizsardzība un veicināšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. ES joprojām būs uzticama tikai tad, ja mēs aizstāvēsim tiesiskumu savā valstī un turpināsim stiprināt tiesiskuma kultūru. Esmu gandarīts, ka mūsu ziņojums palīdz sasniegt šo mērķi. Tas palīdz virzīt uz priekšu svarīgas reformas dalībvalstīs. Šodien mēs ne tikai ziņojam par tiesiskuma situāciju, bet arī iesakām konstruktīvus veidus, kā uzlabot tiesu sistēmas, pastiprināt cīņu pret korupciju, kā arī nodrošināt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un stingrus līdzsvara un atsvara mehānismus.

Turpmākās darbības

Komisija tagad aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, pamatojoties uz šo ziņojumu, turpināt vispārējas un konkrētām valstīm veltītas debates. Tā arī aicina valstu parlamentus un citus galvenos dalībniekus, tostarp pilsonisko sabiedrību, turpināt valsts līmeņa dialogu par tiesiskumu. Visbeidzot, Komisija aicina dalībvalstis risināt ziņojumā konstatētās problēmas un ir gatava palīdzēt valstīm to centienos, tostarp šo ieteikumu īstenošanā.

Vispārīga informācija

Tiesiskums ir ļoti svarīgs ikvienam ES iedzīvotājam un uzņēmumam, jo tas garantē pamattiesības un vērtības, ļauj piemērot ES tiesību aktus un atbalsta investīcijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tā ir viena no pamatvērtībām, uz kurām balstās ES.

Ikgadējais ziņojums par tiesiskumu ir izstrādāts ciešā dialogā ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, un tajā objektīvi un taisnīgi ir aplūkotas visas dalībvalstis, pētot vienus un tos pašus jautājumus. Komisijas veiktais kvalitatīvais novērtējums ir vērsts uz būtiskām norisēm kopš otrā ikgadējā ziņojuma par tiesiskumu pieņemšanas 2021. gada jūlijā un nodrošina saskaņotu pieeju, jo visām dalībvalstīm tiek piemērota viena un tā pati metodika, vienlaikus saglabājot samērīgumu attiecībā uz konkrēto attīstību dalībvalstīs. Valstu sadaļās ietvertais novērtējums ir sagatavots saskaņā ar darbības jomu un metodiku, kas atjaunināta pēc diskusijām ar dalībvalstīm.

Ziņojums ir Eiropas tiesiskuma mehānisma centrā. Mehānisms ir ikgadējs cikls, kura mērķis ir veicināt tiesiskumu un nepieļaut problēmu rašanos vai pasliktināšanos. Mehānismam ir preventīvs mērķis. Tas jānošķir no citiem elementiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā, un tas papildina, bet neaizstāj Līgumā paredzētos mehānismus, ar kuriem Eiropas Savienība reaģē uz nopietnākām, ar tiesiskumu saistītām problēmām dalībvalstīs. Šie instrumenti cita starpā ir pārkāpuma procedūras, kā arī procedūra Savienības pamatvērtību aizsardzībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu.

Ziņojuma trešajā izdevumā ir sperts nākamais solis Komisijas ieguldījumā tiesiskuma jomā: ir sniegti konkrēti ieteikumi visām dalībvalstīm. Ieteikumi ir sagatavoti, pamatojoties uz novērtējumu valstu sadaļās un dialogu ar dalībvalstīm, kā arī pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Sniedzot ieteikumus, Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību tam, lai tie būtu koncentrēti un balstīti uz Eiropas standartiem un ņemot vērā valstu tiesību sistēmas. Turklāt tiek nodrošināta saskaņotība un sinerģija ar citiem procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu, budžeta nosacījumu mehānismu un Atveseļošanas un noturības mehānismu. Turpmākajos ziņojumos par tiesiskumu tiks aplūkoti turpmākie pasākumi, kas veikti saistībā ar ieteikumiem. Ieteikumi būtu jālasa kopā ar valstu novērtējumu sadaļām, kurās izskatītas konkrētas problēmas un kuras ir paredzētas, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt pasākumus to risināšanai.

Ņemot vērā iepriekšējos ziņojumos par tiesiskumu apzinātās problēmas plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma jomā, ir izstrādātas vairākas jaunas ES iniciatīvas, tostarp ieteikums par žurnālistu drošību un pasākumu kopums, kuru mērķis ir novērst ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību. Komisija strādā pie priekšlikuma Eiropas Mediju brīvības aktam.  

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties