23. Marts 2023 09:03
Jaunumi
Aprit 100 dienas, kopš iekšlietu ministra amatā strādā Māris Kučinskis

23. martā aprit pirmās 100 dienas, kopš aizvadītā gada 14. decembrī iekšlietu ministra amatā sāka strādāt Māris Kučinskis. Savas darbības pirmajās 100 dienās šajā amatā M. Kučinskis definējis jaunus iekšlietu nozarei nozīmīgus virzienus, kā arī turpinājis un sekmējis darbu ar līdzšinējām iekšlietu nozares būtiskākajām prioritātēm.

Strādājot valdībā ar priekšlikumiem 2023. gada valsts budžetam, kā arī budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, veikts nozīmīgs darbs, lai panāktu papildu līdzekļu piešķiršanu valsts iekšējai drošībai. Līdzekļi piešķirti dienestu amatpersonu atalgojuma palielināšanai un izglītībai, kā arī rezervēti jaunām un modernām dienesta telpām Mūkusalas ielā un jauniem VUGD speciālajiem transportlīdzekļiem. Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei 2023. gadā ir plānoti vairāk nekā 23 miljoni eiro, 2024. gadā – 78 miljoni, bet 2025. gadā – 65 miljoni. Trijos gados kopumā šim mērķim paredzēti 166,3 miljoni eiro. Savukārt 2023. gada budžetā 24 miljoni piešķirti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielinājumam. Trijos gados kopā tie ir 72 miljoni eiro.

Infrastruktūras pārveide visos Iekšlietu ministrijas dienestos, īpaši Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ir viena no būtiskākajām prioritātēm, kas atļaus beidzot atteikties no novecojušā padomju gados uzkrātā mantojuma šajā jomā. Tā ir principiāli jaunas un modernas sistēmas ieviešana, kas paredz jaunas telpas, modernu transportu, inovatīvu datortehniku un sakaru līdzekļus.

VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju katastrofu pārvaldības centru izveidei trijos gados paredzēti 103,2 miljoni eiro.

Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību darba videi atbilstošu telpu ierīkošanai E.Birznieka-Upīša ielā 2023. gadā atbalstīts 0,3 miljons eiro.

Līdz 2023. gada 1. jūlijam plānots pabeigt īstenotās reformas Valsts policijā, kuras ir vērstas uz policijas spēju ātrāk reaģēt, sniegt labāku pakalpojumu un būt tuvāk iedzīvotājiem, tādējādi ļaujot sabiedrībai just policijas klātesamību.

Tiek ieviests reaģējošā policista institūts, kurā apvienotas patruļpolicijas un ceļu satiksmes uzraudzības funkcijas. Reaģējošajiem policistiem būs daudz plašāka kompetence, tostarp darboties notikuma vietā, negaidot vēl citus kolēģus – viņi būs tie, kas reaģēs uz ceļu satiksmes notikumiem, sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, sadzīves konfliktiem, mazāk smagiem noziegumiem vai kriminālpārkāpumiem, kā arī spēs pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa vai kriminālprocesa uzsākšanu, veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības un kriminālmeklēšanas pasākumus notikuma vietā.

Pēc iekšlietu ministra Māra Kučinska rosinātajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, eID kartes kā personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiek pakāpeniski un iedzīvotājiem vairs nav pienākuma šo dokumentu noformēt līdz šī gada 1. maijam, kas ļauj Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei samazināt rindas pēc dokumentiem, un iedzīvotājiem ir daudz ērtāk saņemt šo dokumentu tikai tad, kad viņu pasei beigsies derīguma termiņš. Tāpat, lai palielinātu klientu apkalpošanas kapacitāti, PMLP šogad piešķirtas papildu 30 amata vietas.

Iekšlietu ministrs M. Kučinskis veicinājis arī austrumu robežas jeb Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas stiprināšanas progresu, kas ir viena no iekšlietu nozares prioritātēm. Austrumu robežas infrastruktūras izveidei trijos gados budžetā rezervēti 77,6 miljoni. Šogad robežas infrastruktūrā tiek plānots ieguldīt 23,8 miljoni eiro.

Tāpat Latvijas-Baltkrievijas robežas drošības stiprināšanas pasākumiem paredzēts īstenot inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanas uzsākšanu ar Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalstu. Tāpat iesniegts un tiek izskatīts Saeimā likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”.

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas šobrīd nodrošināta atmežošana 85,8 km garumā, pabeigti projektēšanas darbi, kā arī notiek aktīvi būvdarbi 85,8 km garumā, tajā skaitā izbūvēts pastāvīgais žogs 46,30 km garumā. Infrastruktūras izbūves darbi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās. Latvijas-Baltkrievijas robežas pilnīgai izbūvei nepieciešams izbūvēt sakaru torņus, pievedceļus pie tiem, kā arī patruļtaku gar Daugavu apmēram 17 km garumā.

Savukārt gar Latvijas-Krievijas robežu ir izbūvēta infrastruktūra 230 km garumā, tai skaitā patruļtaka 230 km, 94 km žogs un 4 iekaramie (trošu) tilti pāri upēm. Vēl jāizbūvē infrastruktūra 53,6 km garumā, un būvdarbi ir tikuši uzsākti.

Tāpat iekšlietu ministra Māra Kučinska vadībā sākts darbs civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības sistēmas izveidei Latvijā, kā arī izveidota un darbu sākusi Ministru kabineta komiteja Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanai un uzlabošanai. Šā darba galvenais uzdevums ir civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšana un uzlabojumu piedāvāšana. Tāpat tai ir jāizvērtē apmācību procesa efektivitāte, kā arī jāpārskata valsts un pašvaldību institūciju savstarpējā sadarbība un rīcība krīzes situācijās.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 272 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties