“Es esmu jau vairākkārt uzsvērusi, ka tieši tiesu varas neatkarības stiprināšana – tās būs manas prioritātes tieslietu ministra amatā. Esmu nākusi ar šādu priekšlikumu, ka attiecībā uz tiesnešu un tiesu darbinieku personāla politiku un budžetu tiesu varai jābūt neatkarīgai no izpildvaras un likumdevēja,” pirms teju 100 dienām uzsvēra ministre I. Lībiņa-Egnere.

Ministre I. Lībiņa-Egnere jau pirmajās dienās atgādināja, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatā jābūt sabiedrības pārliecībai, ka visi likumi tiks izpildīti un to nodrošinās stipras tiesu varas pārstāvji – profesionāli, konkurētspējīgi un atbilstoši atalgoti speciālisti.

Valdībai uzsākot darbu, tiesu darbinieki bija uz streika sliekšņa un pieprasīja paaugstināt atalgojumu. 2023. gada budžetā iekļautais pieprasījums par 4,4 miljoniem eiro tiesu darbinieku – tiesnešu palīgu, sekretāru, arhivāru, tulku u.c. – algām tika apstiprināts.

I. Lībiņa-Egnere: "Esmu patiesi gandarīta, ka šajā budžetā esam raduši iespēju veikt ieguldījumu zinošos un augsti kvalificētos cilvēkos, kas velta savu darbu tieslietu resoram. Tie ir gan Tieslietu ministriju un tās padotībā esošo iestāžu, gan arī pirmās instances un apgabaltiesu darbinieki."

Pirmajās 100 dienās ministre I. Lībiņa-Egnere ir palielinājusi Latvijas finansiālo un cilvēkresursu atbalstu Starptautiskās krimināltiesas spēju paaugstināšanai, lai nodrošinātu Krievijas veikto noziegumu ātru un efektīvu izmeklēšanu Ukrainā. Ministre ir organizējusi vairākas divpusējās un daudzpusējās tikšanās ar citu valstu Eiropas Savienības tieslietu ministriem un diplomātiem, lai veicinātu izpratni par nepieciešamību Eiropas Savienībai ātri un izlēmīgi rīkoties arestēto Krievijas aktīvu konfiskācijas jautājumā vienota atbalsta sniegšanai Ukrainai, kā arī starptautiskā tribunāla izveidei par Krievijas varas veiktajiem agresijas noziegumiem.

I. Lībiņa-Egnere: “Tieslietu ministrija darīs visu nepieciešamo, lai atrastu tiesiskus risinājumus un sauktu pie atbildības Krieviju par tās agresiju Ukrainā. Apzināmies, ka vēl daudz darāmā, lai Eiropas Savienībā vienotos par pozīciju gan sankcijām pakļauto līdzekļu izmantošanā, gan tribunāla izveidē.”

Ir notikusi cieša sadarbība un rīcības koordinēšana ar Ukrainas tieslietu ministru un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Ņemot vērā neviennozīmīgo izpratni starptautiskajā sabiedrībā par to, kā cīnīties pret Krievijas nesodāmību, Latvijas spertie soļi ir būtiski, lai panāktu Ukrainai vajadzīgāko risinājumu. Tāpēc ministre uzsākusi sagatavošanās darbus, lai š.g. 11. septembrī Rīgā organizētu Eiropas Padomes ministru sanāksmi, kas notiks Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros un kas tiks veltīta Ukrainai, lai turpinātu rast vienošanos par zaudējumu reģistru, tribunāla izveidi un uzlabotu izmeklēšanu.

I. Lībiņa-Egnere: “Mans mērķis ir turpināt dialogu ne vien Eiropas Savienībā, bet plašāk – Eiropas Padomē – lai pārliecinātu savus kolēģus, ka mums ir jāatrod ātrs un labs risinājums, lai Krievijas pastrādātais agresijas noziegums tiktu izmeklēts un iztiesāts. Mēs Eiropas Savienībā šo jautājumu virzīsim, turpināsim kopā ar mūsu sabiedrotajiem turēt augstākajā prioritātē”.