Parakstot memorandu, tā dalībnieki apņēmās līdz 2026. gada 1. aprīlim izvērtēt un koordinēt Civilprocesa likuma grozījumu ietekmi uz parādu piedziņu un parādnieku iesaisti legālā darba tirgū, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanu, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp parādnieku aizsardzību un piedzinēju interesēm. Tāpat saskaņā ar memorandu  tiks regulāri izvērtēta tiesību aktu atbilstība sasniedzamajiem mērķiem, kas balstīsies sistemātiskā datu uzkrāšanā par parādu piedziņu un parādnieku iesaisti darba tirgū.  

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Līdzšinējais tiesiskais regulējums nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādos, oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu. Tas veicināja cilvēku vēlmi atbalstīt ēnu ekonomiku, vēloties saņemt atalgojumu “aploksnē”. Turpretī jaunais regulējums palīdzēs cilvēkiem izkļūt no šķietami bezcerīgas situācijas, ļaujot ilgākā laika periodā tikt vaļā no nospiedošajām parādsaistībām, kā arī legalizēt visus ienākumus. No tā iegūs gan uzņēmējdarbības vide, gan sabiedrība kopumā – cilvēki atgriezīsies darba tirgū,  maksās nodokļus un iegūs sociālās garantijas, tiks veidota arī taisnīgāka konkurence uzņēmējdarbības vidē. Ar memoranda parakstīšanu apņemamies kopīgiem spēkiem analizēt sasniegtos rezultātus.” 

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka norāda: "Parakstītais memorands kalpos par pamatu sadarbībai starp visām iesaistītajām iestādēm, ļaujot kopīgi strādāt pie nospraustā mērķa. Pateicoties statistikas datu analīzei, mēs iegūsim faktiskās situācijas novērtējumu pirms un pēc grozījumu ieviešanas. Esam pārliecināti, ka šīs izmaiņas pozitīvi ietekmēs sabiedrību un palīdzēs veidot stabilāku ekonomisko vidi un arī veicinās nolēmumu izpildi." 

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite skaidro: “Politikas ieviešana būs tik veiksmīga, cik efektīva paredzēto normu īstenošana, tādēļ svarīgi, ka darbs pie Civilprocesa likuma grozījumiem noslēdzas ar praksē pielietojamiem rezultātiem. Šī iemesla dēļ kopā ar sadarbības partneriem sekosim līdzi ieviesto izmaiņu ietekmei uz nodarbinātības rādītājiem, jo darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas ierobežošana ir LDDK prioritāšu augšgalā.”  

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps: "Man ir prieks, ka finanšu nozare var dot savu ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanā. Finanšu nozares asociācija sniegs atbalstu Tieslietu ministrijai iegūt statistiku par parādu atmaksas gaitu, lai politikas veidotāji varētu pieņemt datos bāzētus lēmumus par optimālo  līdzsvaru starp parādnieku aizsardzību un piedzinēju interesēm, tādejādi veicinot nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu." 

No šā gada 1. oktobra ir spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu, nekā līdz šim. Izmaiņas paredz, ka neatkarīgi no tā, kāda veida parāds ir izveidojies, – ieturējumus veiks visiem parādniekiem vienādi – tikai no tās ienākumu daļas, kas pārsniedz parādniekam saglabājamo minimālo summu. Šī pieeja ilgtermiņā ne tikai atvieglos parādnieku situāciju, bet arī veicinās parādu atgūšanu un mazinās iedzīvotāju vēlmi iesaistīties ēnu ekonomikā. 

Informācija par izmaiņām parādu piedziņas lietās Civilprocesa likuma ietvaros pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.