Jurista Vārda satura arhīvs

Atlasīti 5 autori

Valentija Liholaja, Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse

10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)

Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.2 Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta. Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai un, otrkārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc vispirms jāpakavējas pie tā normatīvā regulējuma. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

žurnāls / Vēstules

Par apolitiskām amatpersonām Saeimā jābalso atklāti

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 84. pantam Latvijas tiesnešus apstiprina Saeima. Deputātiem kā tautas pārstāvjiem ir tiesības atbalstīt vai arī noraidīt izvirzīto kandidatūru. Neatkarīgi no tā, vai deputāti balso "par", "pret" vai slēpj noraidošo attieksmi neitrālajā "atturos",1 Saeimas pieņemtais lēmums atbilst likuma burtam. Sarežģītāk ar tā atbilstību tiesību garam. Saskaņā ar likuma "Par ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Šis raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan krimināltiesību pamatprincipa – taisnīguma principa – īstenošanu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās. ...

žurnāls / Notikums

Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā

10. Augusts 2010 /NR. 32 (627)

Šā gada 22. un 23. jūlijā Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS sadarbībā ar Greifsvaldes universitāti (Vācija) rīkoja konferenci par bērnu noziedzības novēršanas jautājumiem: "Juvenālās justīcijas sistēmas Eiropā – reformas attīstība un labākā pieredze". Konferencē piedalījās juvenālās justīcijas eksperti no Vācijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas, kā arī Latvijas Republikas Iekšlietu un Tieslietu ministrijas darbinieki, tiesneši, prokurori, advokāti, Valsts un pašvaldības policijas, Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citu institūciju darbinieki, kuru darbs ir saistīts ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties (II)

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

[1] Šajā sadaļā iecerēts pakavēties pie tiem grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti 2009. gadā, jo kārtējo reizi apstiprinās I. Nikuļcevas trāpīgi teiktais likuma grozījumu sakarībā, ka "Latvijas tiesību zinātne "netiek līdzi likumdevējam"."1 Lai arī Krimināltiesību Vispārīgās daļas skaidrojums2 izdots 2008. gada nogalē un Sevišķās daļas apskats3 – 2009. gada sākumā, daudzi jauninājumi, turklāt daži ļoti būtiski, atkal ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 1. aprīlī pagāja desmit gadi, kopš stājās spēkā mūsu valsts Krimināllikums1 (turpmāk arī – KL), kas ir nopietns pamats, lai šādas jubilejas, tiesa gan, juridiskajā sabiedrībā publiski nepieminētas, reizē izvērtētu likuma darbību, tajā ietvertā tiesiskā regulējuma efektivitāti – faktisko realizējamību, iedarbīgumu, rezultativitāti,2 arī krimināltiesību normu jaunrades procesu Krimināllikuma darbības laikā. Tieši tiesību normu jaunrades procesa vispārīgs raksturojums un tā atsevišķas nianses arī būs galvenais pārdomu priekšmets šīs publikācijas pirmajā sadaļā. Otra publikācijas sadaļa iecerēta pārskatam par grozījumiem, kas izdarīti Krimināllikumā 2009. gadā, jo KL papildināts ar vairākām jaunām normām, savukārt izdarītie grozījumi dažu KL pantu dispozīcijā būtiski maina to saturu. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Notikums

Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Sanita Osipova, Dr.iur. Jānis Lazdiņš, gan tiesību praktiķi – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, viņa vietnieks Pāvels Gruziņš, zvērināts advokāts Aivars Niedre, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs un citi. ...

Gatis Litvins, Andrejs Judins, Pāvels Gruziņš, Ēriks Kalnmeiers, Iveta Štrausa

žurnāls / Diskusija

Policijas kontrole: aktualitātes un perspektīvas

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šā gada 5. oktobrī notika diskusija, kuras mērķis bija apspriest aktuālus jautājumus, kas saistīti ar Krimināllikumā paredzēto papildsodu – policijas kontrole. Diskusija tika organizēta, lai pievērstu uzmanību grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, kā arī lai veicinātu vienotas prakses veidošanu, piemērojot tiesību normas, kas regulē policijas kontroles piespriešanu, izpildi un aizstāšanu ar brīvības atņemšanu. Diskusijā piedalījās Augstākās tiesas Senāta krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Metodiskās vadības nodaļas galvenā inspektore Iveta Štrausa un Sabiedriskās politikas centra "Providus" krimināltiesību eksperts, Latvijas Policijas akadēmijas asociētais profesors Andrejs Judins. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevējs neaizliedz, bet vai vajag

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

[1] Pēdējos gados aktualizējies jautājums par cietušo tiesībām kriminālprocesā, par ko liecina arī Tieslietu ministrijas 2008. gada septembra beigās rīkotais seminārs “Cietušo tiesību realizācija kriminālprocesa ietvaros” un “Jurista Vārda” piedāvātā tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā.1 Praktisko darbinieku un teorētiķu uzmanības lokā bijis arī jautājums par izlīgumu un tā tiesiskajām ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Rakstā tiks turpināta to problēmu analīze, kas saistītas ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantā paredzēto atbildību par transportlīdzekļu vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē (turpmāk tekstā – reibuma stāvoklī). Analīze ir veltīta noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem un KL 262. panta piemērošanas problēmām tiesu praksē. ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Nedēļas jurists

Jautrīte Briede

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

2008. gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir, 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.1 Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu.2 Latvijas noziedzības struktūrā noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ieņem otro pozīciju, atpaliekot vien no kriminālnodarījumiem pret īpašumu,3 savukārt transportlīdzekļa vadīšana reibuma stāvoklī ir izplatītākais noziedzīgais nodarījums pret ceļu satiksmes drošību. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izlīgums un taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

2008. gada 4. novembrī “Jurista Vārdā” tika publicēta tiesību zinātnieku un praktiķu diskusija par cietušo tiesību problemātiku kriminālprocesā,1 aicinot turpināt sarunu vēl plašākā skatījumā. Savukārt 2008. gada 14. novembrī notika Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadiem veltīta zinātniski praktiskā konference “Kurp ved kriminālprocess”,2 un vienā no tās sekcijām, kurā apsprieda kriminālprocesa pabeigšanas veidus un to virzību tiesā, tika lasīts arī referāts par izlīgumu un tā sekām kriminālprocesā, kura saturs tiks paplašināti atspoguļots šajā rakstā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Turpinot diskusiju par valsts karoga zaimošanu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

2009. gada 10. februārī “Jurista Vārdā” tika publicēts Sintijas Stipres raksts “Latvijas karogs un tā zaimošana”. Raksta autore pievērsa uzmanību problēmām saistībā ar Krimināllikuma 93. panta izpratni, analizēja valsts karoga zaimošanas izpratni Latvijas krimināltiesībās un izteica viedokli par valsts karoga krimināltiesisko aizsardzību. Ievērojot tēmas aktualitāti un atšķirīgi interpretējamos jautājumus, ir svarīgi turpināt tiesību normu analīzi un sekmēt vienotas izpratnes veidošanos par to piemērošanu.* ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nosacītas notiesāšanas aktuālās problēmas

10. Marts 2009 /NR. 10 (553)

Valsts reakcija uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu parasti izpaužas dažādu kriminālsodu un krimināltiesisko instrumentu piemērošanā. Jau ilgus gadus starp tiem pirmo vietu ieņem nosacīta notiesāšana. Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas nosacīti notiesāto personu īpatsvars svārstās robežās no 40 līdz 50 procentiem. Tiesa, pēdējos gados piemērošanas gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies, kas saistīts ar plašāku piespiedu darba piespriešanu, notiesājot par nodarījumiem, kas nav radījuši lielu kaitējumu ar likumu aizsargātajām interesēm. Tomēr principiāli situācija nav mainījusies un nosacīta notiesāšana Latvijā joprojām ir galvenā alternatīva reālai brīvības atņemšanai. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rekviēms godam

24. Februāris 2009 /NR. 8 (551)

Kā skaidrots svešvārdu vārdnīcā, vārdam "rekviēms" (lat. val. – requiem, no requier – miers) ir divas nozīmes: 1) katoļu aizlūgums par mirušo; 2) dziļu sāpju caurausts skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim.1 Un, lai arī stāsts nebūs nedz par kādu aizgājēju, nedz muzikālu skaņdarbu, šo virsrakstu izvēlējos apzināti, jo nobeigumam tuvojas ofensīva pret goda krimināltiesisko aizsardzību, kas bija izvērsta vairāku gadu garumā, un ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls