Jurista Vārda satura arhīvs

01/11/11 - 29/11/11

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmes pamatu grozīšana

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jau ierasti par sava veida izklaides formu kļuvusi Satversmes grozīšana. Pieejami dažādi Satversmes grozījumu projekti un idejas, pilsoņi par dažiem projektiem pat vāc parakstus, kā arī Satversmes grozīšana ik pa brīdim izpelnās plašu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Šobrīd iezīmējas jauna pieeja Satversmes grozījumu priekšlikumiem – ir piedāvāti reāli priekšlikumi grozīt Satversmes 77. pantā minētās Satversmes normas, proti, ...

žurnāls / Informācija

Atbalsta administratīvo sodu sistēmas reformu

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 22. novembrī vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, informēja Saeimas preses dienests. "Šī administratīvo sodu reforma, lai gan jau sen iecerēta, tiek atlikta no valdības uz valdību. Deputāti pauda skaidru attieksmi, ka šis jautājums vairs nevar gaidīt un darbs pie sistēmas modernizēšanas valdībai jāsāk nekavējoties. Vien tas, ...

žurnāls / Informācija

Ievēlēta Tiesu politikas apakškomisijas vadība

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas pirmajā sēdē 22. novembrī par apakškomisijas priekšsēdētāju tika ievēlēta Solvita Āboltiņa, informēja Saeimas preses dienests. Par Tiesu politikas apakškomisijas sekretāri deputāti ievēlēja Ingu Biti. Apakškomisijā strādās deputāti Irina Cvetkova, Ingmārs Čaklais, Ilma Čepāne, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Andrejs Judins un Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ...

žurnāls / Informācija

Pētījums par kopīpašuma tiesisko regulējumu

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments un Judikatūras nodaļa ir izpētījusi un vispārinājusi tiesu praksi lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu Civillikumā, 23. novembrī informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja. Apkopojumā ir divas daļas. Pirmajā daļā ietverti jautājumi par kopīpašuma apgrūtinājumiem, lietošanu, dalīšanu un apsaimniekošanu (Civillikuma 1067.–1083. pants). Jautājumu izpētei atlasītas un vērtētas ...

žurnāls / Informācija

Kriminālprocess saistībā ar Latvijas Krājbanku

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 21. novembrī pieņēma lēmumu apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Saistībā ar Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu Valsts policijā ir sākts kriminālprocess, 22. novembrī informēja Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtās informācijas prokuratūrai par Latvijas Krājbankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba tiesisko attiecību izbeigšanu iestādes likvidācijas gadījumā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Tiesas secinājums, ka iestāde ir likvidēta, bet tās tiesības un saistības ir pārņēmusi cita iestāde, neatbilst likvidācijas institūta būtībai un ir radījis būtisku pretrunu, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Likvidētās iestādes pārvaldes uzdevumu nodošana citai/citām iestādei/iestādēm atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. pantam un nedod pamatu apšaubīt pašu likvidācijas faktu. Nenošķirot likvidācijas un reorganizācijas procedūras, tiesa nepamatoti piemērojusi Darba likuma 117. panta otrās daļas normu, kas situācijā, kad iestāde likvidēta, nav piemērojama. Iestādes kā darba devēja likvidācija ir pamats darba līguma uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punkta. Darba likuma 127. panta pirmajā daļā un Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā paredzētās tiesas tiesības noteikt sprieduma tūlītēju izpildi pilnīgi vai tā noteiktā daļā ir izņēmums no Civilprocesa likuma 203. panta piektajā daļā un 204. panta pirmajā daļā noteiktās vispārējās kārtības, kas paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā. Spriedumam daļā par tā tūlītēju izpildi jāatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektajai daļai un ir jābūt motivētam. No likuma normas jēgas izriet, ka, nosakot sprieduma tūlītēju izpildi, tiesai ir jākonstatē īpaši apstākļi, kuri attiecas uz prasītāju un kuru dēļ nepieciešama un pieļaujama sprieduma tūlītēja izpilde. Tā kā tiesa lūgumu par sprieduma tūlītēju izpildi, kā tas izriet no Darba likuma 127. panta pirmās daļas un Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas, var vispār noraidīt, ievērojot konkrētos apstākļus un darbinieka tiesības un aizsargājamās intereses, tiesai ir tiesības lūgumu apmierināt arī daļā, kā tas tieši noteikts Civilprocesa likuma 205. panta pirmajā daļā, kas nozīmē, ka sprieduma tūlītēju izpildi par vidējās izpeļņas piedziņu sakarā ar darba piespiedu kavējumu var attiecināt uz noteiktas konkrētas naudas summas piedziņu, kas nepieciešama prasītāja neatliekamāko vajadzību apmierināšanai. ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

Valerijans Jonikāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai maza apmēra prasību izskatīšanai noteikta atbilstošākā procesuālā kārtība

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

2011. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.3 nodaļu "Lietas par maza apmēra prasībām". Procesuālā kārtība attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Tieslietu padomes aktuālie lēmumi

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Tieslietu padomes 21. novembra sēdē pieņemti vairāki lēmumi, tostarp par atbalstu tiesu budžeta pieprasījumam un tiesu, tiesu namu darbības teritoriju projektam, kā arī par iebildēm attiecībā uz grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgums kriminālprocesā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir taisnīgs krimināltiesisko attiecību risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šī raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. ...

žurnāls / Notikums

Vara, kas sakņojas juridiskajās zināšanās

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Pēc likumā "Par tiesu varu" veiktajiem grozījumiem šā gada konferenci pirmo reizi sasauca Tieslietu padome, bet to atklāja minētās padomes un vienlaikus arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Viņš arī klātesošos informēja, ka "atbilstoši jaunajai kārtībai savās rindās šobrīd vairs nemeklēsim ne konferences vadītāju, ne sekretāru, jo tos jau ir izraudzījusi Tieslietu padome, izziņojot šo konferenci". Tiesa, ...

žurnāls / Notikums

Valsts atzinība par mūža darbu

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Lemjot par Atzinības krusta III šķiras piešķiršanu V. Jākobsonei, Ordeņu kapituls vadījies pēc vairākiem apsvērumiem, tostarp ņēmis vērā viņas devumu tieslietu sistēmai. Tajā aizvadīti teju 50 darba gadi, no tiem gandrīz 37 veltīti advokatūrai, turklāt 15 gadi aizritējuši, pildot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietnieces pienākumus. Tāpat V. Jākobsone vairāk nekā 30 gadus bijusi LU Juridiskās fakultātes lektore krimināltiesisko ...

Viktorija Opincāne

žurnāls / Nedēļas jurists

Viktorija Opincāne

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

žurnāls / Informācija

Atbalsta kriminālsodu politikas reformu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 16. novembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski reformēt pašreizējo kriminālsodu politiku, sekmējot likumu ievērošanu un atturot notiesātos no atkārotas nozieguma izdarīšanas, informēja Saeimas preses dienests. Komisijas sēdē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš deputātiem atzina, ka Krimināllikuma pašreizējā redakcija ir saglabājusi daudzas padomju laika sodu sistēmas ...

žurnāls / Informācija

Pārņem izskatīšanai likumprojektu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 15. novembrī nolēma pārņemt izskatīšanai 11. Saeimā Oficiālo publikāciju likumu, kas paredz atteikties no oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" izdošanas papīra formātā. Šo likumprojektu 10. Saeima bija izskatījusi tikai pirmajā lasījumā, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas komisija var rosināt turpināt tā izskatīšanu nākamajā parlamenta sasaukumā. Likumprojekta sākotnējā redakcijā ...

žurnāls / Informācija

Saeima ieceļ amatā KNAB priekšnieku

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Saeima 17. novembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā iecēla Jaroslavu Streļčenoku. Par J. Streļčenoka kandidatūru balsoja 92 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts. Iepriekš J. Streļčenoka kandidatūru iecelšanai KNAB priekšnieka amatā vienbalsīgi atbalstīja arī atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā J. Streļčenoks sāka strādāt ...

žurnāls / Informācija

Apbalvoti tieslietu sistēmas darbinieki

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 17. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā pasniedza Tieslietu ministrijas apbalvojumus – "zelta" un "sudraba" spalvas, Atzinības rakstus un Goda diplomus. Šogad Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome nolēma apbalvot kopumā 66 personas. Tieslietu ministrijas Apbalvošanas padome astoņiem tieslietu sistēmas darbiniekiem pasniedza I pakāpes Atzinības rakstus un "zelta" ...

žurnāls / Redaktora sleja

Mūžības klauzula Satversmē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Viedokļu dažādība neizbēgami noved pie to sadursmes, vēl jo vairāk, ja viedokļi ir tādi, kas cits citu izslēdz. Šobrīd kulmināciju sasniedzis jautājums par valsts valodu, lai gan normālos apstākļos 20 gadus pēc sabiedrības integrācijas programmas sākuma šim jautājumam nebūtu jābūt darba kārtībā. Tomēr notiek parakstu vākšana, lai ierosinātu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurš paredz grozīt Satversmes 4., 18., ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredzētā atbildība par nodokļu samaksas pārkāpumiem

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11. panta pirmā daļa noteic, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā šajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Valsts ieņēmumu dienests nav tiesīgs neņemt vērā izdevumus tā iemesla dēļ, ka tie ir bijuši citā taksācijas periodā. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietvertas normas, kas nosaka nodokļu maksātāja atbildību par nodokļu samaksas kavējumu. Gadījumā, ja nodoklis ir aprēķināts, bet tiek kavēts samaksas pienākums, nodokļu maksātājs maksā nodokli un maksājumus par samaksas kavējumu. Šādos gadījumos ir zināms gan nodokļa apmērs, gan tā samaksas termiņš, un likumdevēja noteiktās sekas ir vērstas tikai pret kavējumu, un nav noteikta soda nauda. Ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav vispār aprēķināts (ir samazināts apliekamais ienākums un līdz ar to budžetā maksājamā nodokļa summa), Valsts ieņēmumu dienests aprēķina ne tikai nodokli, bet arī soda naudu. Nokavējuma naudas aprēķins šajā gadījumā ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 31.3 pantā regulēts un paredzēts tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavē attiecīga Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi par dienesta konstatētā nodokļa pārkāpuma sekām (līdz 2007. gada 8. novembra likuma "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" spēkā stāšanās brīdim). Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ietvertās normas pilnībā noregulē nokavējuma naudas aprēķinu gan gadījumā, ja tiek kavēts nodokļa maksājums, gan gadījumā, ja tiek samazināta budžetā maksājamā nodokļa summa. Līdz ar to nav pamata piemērot likuma "Par nodokļiem un nodevām" normas kā vispārīgās normas. Nodokļu jomā un, jo īpaši, paredzot atbildību par nodokļu samaksas pārkāpumiem, likumam ir jābūt pietiekami skaidram. Lai arī nokavējuma naudai principā nav sodošs, bet budžetā laikus negūtos ieņēmumus kompensējošs raksturs, tās tomēr ir papildu negatīvās sekas nodokļu maksātājam, un tieši kā atbildība par savlaicīgu pienākuma neizpildi. Tiesiskās drošības princips ir Kopienas tiesību pamatprincips, kas pieprasa, lai noteikumi, kas nodokļu maksātājam uzliek maksājumus, būtu skaidri un precīzi, lai nodokļu maksātājs varētu nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ atbilstoši rīkoties. Tiesiskās drošības princips ir īpaši stingri jāievēro tāda tiesiskā regulējuma gadījumā, kas var radīt finansiālas sekas. Tādējādi nokavējuma naudas aprēķins par laiku, sākot no nodokļu samaksas pienākuma iestāšanās, gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir samazinājis apliekamo ienākumu, ir pieļaujama tikai līdz ar 2007. gada 8. novembra grozījumu likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" spēkā stāšanās brīdi, turklāt grozījumi nav attiecināmi uz laiku pirms to spēkā stāšanās. ...

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Padomes sēdē šā gada 15. novembrī zvērinātu advokātu skaitā uzņemti: Baiba Arnolde, Lāsma Eisaka, Viktors Gargažins, Dāvids Ģīlis, Māris Intlers, Andra Jarbuša, Dmitrijs Kačanovs, Linda Lejiņa, Alise Melbārde, Ieva Orupe, Karīna Parhomenko, Ivars Rudziks, Andrejs Sabluks, Anna Sedunova, Sarmis Spilbergs, Natālija Sproģe, Alfrēds Voroņko, Maija Zaube. Prakses vietas jaunuzņemtajiem kolēģiem tiks noteiktas pēc zvēresta došanas. No advokātu ...

žurnāls / Numura tēma

Par drošu un mūsdienīgu dalībnieku un akcionāru reģistru

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Pirmām kārtām jāuzteic laikraksta "Jurista Vārds" redakcija, kas pievērsusies šiem jau sen komersantiem sāpīgajiem jautājumiem. Uzņēmumu reģistrs ikdienā saskaras ar komersantiem un to dalībniekiem vai akcionāriem, kas likuma nepilnību vai neefektivitātes dēļ zaudē savu īpašumu un biznesa iespējas. Šie cilvēki vēršas Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu palīdzēt. Bieži Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, kas tieši un pirmā saskaras ar komersantiem, ...

Viktors Šadinovs

žurnāls / Numura tēma

Par dalībnieku vai akcionāru reģistra vešanu

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieku reģistra vai akciju sabiedrības (AS) akcionāru reģistra (turpmāk abos gadījumos – dalībnieku reģistrs) vešana ir viens no uzdevumiem, kas saskaņā ar Komerclikumā noteikto ir jāveic katras kapitālsabiedrības valdei. Dalībnieku reģistram ir ievērojama loma katras sabiedrības dzīvē. Reģistrs ir nozīmīgs gan sabiedrības valdei, gan arī sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem). ...

Aivars Lošmanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesību jaunrade šoreiz ir lieka

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Rakstā pausts autora viedoklis un pārdomas par jautājumiem, kas saistīti ar līdzšinējo dalībnieku/akcionāru reģistra vešanas kārtību un potenciālajām izmaiņām tajā. ...

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā "Jurista Vārds" sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu nepieciešams pilnveidot tās tiesisko regulējumu. Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projektu izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis. ...

Ieva Kraukle, Guna Ulmane

žurnāls / Notikums

Atklāta izstāde "Vārds likumam – 16.–17. gs. tiesību avoti"

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Daudznozaru bibliotēkas krājumā glabājas vērtīga izdevumu kolekcija – LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas vēsturiskais krājums, kas no 2011. gada pavasara ir pilnībā atspoguļots elektroniskajā katalogā. Šajā unikālajā kolekcijā ir aptuveni 5700 eksemplāru (plašāka informācija par šo krājumu jau publicēta šā gada 18. oktobra "Jurista Vārda" numurā un izdevumā "Bibliotēku Pasaule" Nr. 47, 2009). ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

[1] Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105. pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115. pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115. pants kalpo kā atsvars Satversmes 105. pantam. Analizējot gan Satversmes 105. panta, gan 115. panta saturu, Latvijai kā ES ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Informācija

Augstākā tiesa – gatava sadarbībai ar studentiem

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

Viena no Augstākās tiesas darbības prioritātēm ir sabiedrības uzticēšanās un izpratnes par tiesu varu veicināšana, bet viens no stratēģiskajiem mērķiem šajā jomā – sabiedrības tiesiskā izglītošana. Nozīmīga mērķauditorija šim darbam ir studenti un skolēni, tādēļ līdztekus tiešajiem darba pienākumiem tiesneši un tiesas darbinieki iesaistās arī pasākumos, kas izglīto jaunatni. ...

Ervīns Kušķis

žurnāls / Nedēļas jurists

Ervīns Kušķis

22. Novembris 2011 /NR. 47 (694)

žurnāls / Redaktora sleja

Saules mūžu brīvai un demokrātiskai Latvijai!

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šis “Jurista Vārds” iznāk starp diviem valsts svētkiem – Lāčplēša dienu, kad pieminam 1919. gada izšķirošās kaujas par Latvijas brīvību, un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu – 1918. gada 18. novembri. Abi šie latviešu tautai izšķirīgie notikumi nebūtu iespējami bez daudzu vēstures faktu veiksmīgas un pat neticamas sakritības: Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums, lielinieku apvērsuma izraisītais pilsoņu karš un haoss Krievijā, ...

žurnāls / Informācija

Noteikti atlīdzināmā apmēra griesti

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Aizvadītās nedēļas sēdē, 8. novembrī, valdība pieņēma noteikumu projektu "Ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu atlīdzināšanas noteikumi", kas nosaka atlīdzināmo izmaksu, kas ir saistītas ar juridisko palīdzību, maksimālo apmēru. Līdz šim brīdim normatīvie akti neparedzēja, kādā apmērā valsts atlīdzina zaudējumus, kas privātpersonai ir radušies, administratīvajā procesā izmantojot juridisko palīdzību. Tādēļ jaunpieņemto noteikumu ...

žurnāls / Informācija

Studentus aicina uz konferenci

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Tieslietu padome šā gada 25. novembrī ir sasaukusi Latvijas tiesnešu konferenci, un tās otrā daļa ir plānota kā darbs sekcijās, kur piedalīties ir aicināti arī studenti. Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informē, ka konferencē pārskatu sniegs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un Tiesnešu ētikas komisija, kā arī paredzētas vairāku tiesnešu pašpārvaldes institūciju pārstāvju vēlēšanas. Savukārt darbs konferences ...

žurnāls / Informācija

Izmaiņas administratīvo tiesību jomā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 8. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz no nākamā gada 1. jūlija administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvajām tiesām uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. Kodeksā paredzēts iekļaut arī administratīvo pārkāpumu procesuālo regulējumu, kas patlaban noteikts Administratīvā procesa likumā. Motivējot iecerētās pārmaiņas, ...

žurnāls / Informācija

Ad hoc tiesneša amata konkursa otrā kārta

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Pagājušajā nedēļā Ārlietu ministrija informēja, ka ir noslēgusies pirmā kārta konkursam uz ad hoc tiesneša amatu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Izvērtējot astoņu pretendentu CV un pieteikumos sniegtās informācijas atbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 21. pantā noteiktajām prasībām, pēc ministrijas sniegtajām ziņām, atlases komisija vienbalsīgi nolēmusi uz konkursa otro kārtu izvirzīt piecus ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesvedību civillietā regulējošo tiesību normu spēku laikā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantam tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildes laikā. Kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšana atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pantā lietotajam formulējumam ir atsevišķa procesuāla darbība, ko, realizējot savas civilprocesuālās tiesības, veic lietā iesaistītie dalībnieki. Lemjot par nomaksājamās drošības naudas apmēru, ir jāievēro likuma norma, kas ir spēkā kasācijas sūdzības/kasācijas pretsūdzības iesniegšanas brīdī. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ieslodzītā tiesības īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.5 panta 6. punktu notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ja personai ir ar likumu piešķirtas tiesības, tad iepretim parasti ir kādas citas personas (administratīvajā procesā parasti tā ir valsts) pienākums. Lai notiesātais varētu īstenot savas tiesības, ieslodzījuma apstākļi viņam liedz pašam, nevienu nebrīdinot, atstāt cietuma teritoriju. Jāņem arī vērā, ka cietuma administrācijai ir jāveic uzskaite, cik dienas notiesātais jau izmantojis no iespējamās septiņu dienu gadā prombūtnes. Līdz ar to cietuma priekšnieka atļauja ir lēmums, kas ļauj notiesātajam īstenot likumā paredzētās tiesības – atstāt cietumu. Tiesību norma neparedz, ka cietuma priekšnieks varētu atkarībā no lietderības apsvērumiem lemt, vai šādu atļauju izsniegt vai ne. Respektīvi, nav minēti nekādi kritēriji, kas būtu ņemami vērā. Līdz ar to kritēriju noteikšana (piemēram, pamatojuma pieprasīšana un tā izvērtēšana) šādā gadījumā atzīstama par valsts, kas veikta cietuma priekšnieka personā, patvarīgu rīcību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumi Civilprocesa likuma 141. panta pirmajā daļā: no viena grāvja otrā

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ar 2011. gada 4. augusta likumu1 Saeima grozīja Civilprocesa likuma 141. panta pirmo daļu, nosakot, kādus ar prasības nodrošināšanu saistītos lēmumus lietas dalībnieki ir tiesīgi pārsūdzēt. Tādējādi ir sperti soļi, lai atrisinātu visas neskaidrības, kuras radušās sakarā ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta2 un 2010. gada 4. oktobra3 spriedumiem un kurām autors pievērsās savā iepriekšējā rakstā.4 Tomēr ir lietas, kas dara uzmanīgu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Intelektuālā īpašuma1 specifika prasa atšķirīgu pieeju un risinājumus daudzos materiālo un procesuālo tiesību jautājumos. Savas nemateriālās dabas dēļ intelektuālais īpašums jo īpaši ir pakļauts nesankcionētas izmantošanas jeb pārkāpumu riskam. Atšķirībā no tradicionālā īpašuma praktiski nav iespējams aizsargāt intelektuālo īpašumu fiziskā veidā un pirms pārkāpuma.2 Lai Satversmē garantētā autortiesību, patenttiesību un preču zīmju aizsardzība3 nebūtu tikai deklaratīva, tiesību sistēmas uzdevums ir nodrošināt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekus4 ar efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuriem būtu arī preventīva iedarbība. Viens no būtiskākajiem līdzekļiem šā mērķa sasniegšanā ir tiesību īpašniekam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana, proti, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (restitutio in integrum) un nodarītā kaitējuma kompensēšana. Zaudējumu jēdziens intelektuālā īpašuma tiesībās atšķiras no zaudējumu jēdziena, kādu to zinām no Civillikuma. Šis raksts ir veltīts šo atšķirību noskaidrošanai. ...

žurnāls / Diskusija

Deputāti juristi – par tiesiskuma veicināšanu

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

11. Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Irina Cvetkova, Ilma Čepāne, Ingmārs Čaklais, Edmunds Demiters, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs Judins, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Ņikita Ņikiforovs, Klāvs Olšteins, Dana Reizniece-Ozola, Imants Parādnieks, Dzintars Rasnačs un Edvards Smiltēns. Juristi ir tiesību sistēmas pārstāvji, kam ir profesionāls pienākums rīkoties un iestāties par tiesību sistēmas pamatprincipiem – demokrātiju un tiesiskumu. Jurista profesija uzliek tiem īpašu atbildību pret demokrātiju, tāpēc "Jurista Vārds" lūdza deputātiem juristiem minēt trīs galvenos darbus, ko viņi plāno izdarīt, lai veicinātu demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Atbildi sniedza vairāk nekā puse – 13 deputātu (atbildes sakārtotas parlamentāriešu uzvārdu alfabētiskā secībā). ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mantiskā atbildība privātajās un publiskajās tiesībās

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

Ilgus gadu desmitus zaudējumu atlīdzība tika uztverta vienīgi kā civiltiesiskas atbildības veids un tika uzskatīts, ka atbildību tajā var uzlikt vai nu fiziskai, vai juridiskai personai. Taču šī gadsimta sākumā Latvijā pieņemti vairāki likumi, kas nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus un kompensāciju par personisku (morālu) aizskārumu valsts pārvaldes jomā, kur atbildību var uzlikt valstij kopumā vai noteikta veida pārvaldes institūcijai. Turklāt jautājumi risināmi administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos gadījumos iesaistot administratīvo tiesu. Šīs pārmaiņas ir radījušas neskaidrības par atbildības veidiem un atbildīgajiem subjektiem, kā arī "pārejas laika grūtības". Tās analizētas šajā rakstā. ...

Sandra Jakušenoka

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Jakušenoka

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

žurnāls / Informācija

Pirmā Disciplinārtiesas sēde

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

3. novembrī Augstākajā tiesā uz pirmo sēdi tika sasaukta tiesnešu Disciplinārtiesa. Tā lēma, vai pieņemt izskatīšanai bijušā Administratīvās rajona tiesas tiesneša Māra Medņa sūdzību par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas 2009. gada 9. janvāra lēmumu (atzinumu). Sūdzību izskatīšanai gan nepieņēma, jo tā iesniegta par lēmumu, kas pieņemts pirms 2011. gada 13. jūlija. Līdz šim laikam likums neparedzēja Disciplinārtiesas kontroli pār Tiesnešu ...

žurnāls / Redaktora sleja

Tiešajai demokrātijai ir sava vieta un laiks

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Demokrātiskā un tiesiskā valstī suverēnā vara pieder tautai, tomēr tās līdzdalība lēmumu pieņemšanā par ekonomiskās krīzes novēršanu netiek uztverti viennozīmīgi. Grieķijas valdības pieļautā iespēja rīkot referendumu par valsts finansiālās situācijas glābšanas plāniem bija nepatīkams un pat šokējošs precedents, kas vēl vairāk pasliktinātu situāciju visā eirozonā un nevienam nenāktu par labu. Arī Lielbritānijā par kaitniecisku tiek uzskatīts ...

žurnāls / Informācija

Prokuratūrai jaunas telpas

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Ģenerālprokuratūra informē, ka no šā gada 1. novembra Cēsu rajona prokuratūra ir mainījusi atrašanās vietu un pārvākusies uz jaunām telpām Bērzaines ielā 6. Lai arī prokuratūra neatrodas pilsētas centrā, tās pārstāvji pauž, ka problēmas tas neradīšot, jo arī jaunajā vietā iestāde ir ērti atrodama un pieejama. Turklāt tā atrodas iepretim Cēsu pilsētas domei. Iepriekšējās telpas neatbilda darba apstākļiem, bet šobrīd tās ir iekārtotas atbilstoši ...

žurnāls / Informācija

Vīksni tomēr apstiprina tiesneša amatā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Ceturtdien, 3. novembrī, Saeimas sēdē tika pieņemts lēmums par četru kandidātu apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem, un konkrēti likumdevējs lēma par Ivetu Stuberovsku, Lieni Harčenko, Gunāru Strucinski un Aldi Vīksni. Jāpiebilst, ka sakarā ar A. Vīksnes piemērotību jaunajam amatam izvērtās visnotaļ plašas deputātu debates, kuras, visticamāk, iniciēja iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas pieņemtais negatīvais lēmums, ...

žurnāls / Informācija

Saeima nelems par Satversmes tiesneša imunitāti

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Saeima šā gada 3. novembrī apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Lēmumā teikts: "Saeima, izskatījusi Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Ilzes Gailītes ierosinājumu apspriest jautājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas ...

žurnāls / Informācija

"Jurista Vārda" pārstāvis Valsts valodas komisijā

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Novembra pirmajā dienā Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Valsts valodas komisijas darbību, lai tā vērtētu un apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs ...

žurnāls / Informācija

Apbalvojumi juristiem

8. Novembris 2011 /NR. 45 (692)

Oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēti Ordeņu kapitula paziņojumi par šā gada 20. oktobrī pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem valsts augstākie apbalvojumi piešķirti arī vairākiem juristiem. Ordeņu kapituls pieņēmis lēmumu piešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Augstākās tiesas pirmajam priekšsēdētājam, zvērinātam advokātam Gvido Zemrībo. Savukārt Atzinības krusta III šķira piešķirta zvērinātai advokātei Vijai Jākobsonei, bet ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls