Jurista Vārda satura arhīvs

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Šā gada 10. novembrī Ministru kabinets uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot normatīvo aktu projektus valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai. Pagājušajā "Jurista Vārda" numurā bija raksti par padomju (sociālistiskajām) tiesībām. Ar abiem iepriekš minētajiem jautājumiem saistās nesen žurnālā "Baltic Journal of Law & Politics" publicētais Arkanzasas Universitātes profesora Kristofera Kellija (Christopher ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Jurista vizītkarte

Edgars Korčagins

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

žurnāls / Tiesību prakse

Personas pienākums būt sasniedzamai

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Dokumentu paziņošanas procesa būtisks princips ir adresāta līdzdarbības (sadarbības) pienākums dokumenta paziņošanā. Sadarbības pienākums izpaužas kā pienākums: 1) pieņemt iestādes paziņoto dokumentu; 2) paziņot savu adresi (tās izmaiņas) iestādei; 3) būt sasniedzamam iestādei paziņotajā adresē; 4) būt atbildīgam par sadarbību ar savu pārstāvi vai adresē esošo personu dokumenta nodošanā. Lai piešķirtu adresāta sadarbības pienākumam maksimālu ietekmi, iestādei nebūtu jāpieprasa no adresāta vajadzība, kādēļ tas izvēlējies citu adresi, t.i., ja adresāts iesniegumā ir norādījis adresi saziņai, pietiek pieņemt, ka adresāts tur būs sastopams un adreses izvēle ir objektīvi pamatota. Tiesai ir rīcības brīvība dokumenta paziņošanas veida izvēlē, pēc iespējas ņemot vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu, ciktāl to neierobežo citas tiesību normas. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta otro daļu dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā. Tā ir personas ekskluzīva tiesība konkrētā lietā norādīt, kādā veidā tā vēlas sazināties ar tiesu, tostarp ar elektroniskā pasta starpniecību. Tomēr tiesai viens un tas pats dokuments personai nav jāpaziņo, izmantojot visus norādītos sakaru veidus. ...

Sannija Matule

žurnāls / Tiesību politika

Kāda ir tiesiska rīcība, valstij nododot informāciju atkalizmantotājiem

9

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Pirms pāris mēnešiem, šā gada vasaras izskaņā, publiskajā telpā nonāca kāds Valsts policijas lēmums, kurā līdz ar citu informāciju bija atspoguļoti arī no seksuālas vardarbības cietuša bērna dati. Tādējādi sabiedrība uzzināja to, ko likums paredz sargāt – nepilngadīga nozieguma upura identitāti jeb, runājot vispārīgi, personas datus. Meklējot šāda notikuma cēloņus, atklājās, ka sargājamās ziņas publiskojuši Uzņēmumu reģistra informācijas atkalizmantotāji. Raugoties no vienas puses, šķietami viss ir skaidrs – atbildīgais noskaidrots, taču, no otras puses, kā atklāj šī materiāla ietvaros apkopotie viedokļi, nemaz tik vienkārši nav atbildams, cik daudz atbildīgo šeit patiesībā jāmeklē, jo iesaistītajām institūcijām nav savstarpējas skaidrības un vienotas izpratnes par to, kā nodrošināt tiesisku un labai pārvaldībai atbilstošu rīcību personas datu aizsardzībā situācijā ar informācijas atkalizmantotājiem. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vardarbības jēdziena interpretācija krimināltiesībās

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Gadījumos, kad likumdevēja darbības auglī – tiesību normā vai tās daļā – ir robi, praksei tie jāaizpilda. Šādu robu aizpildīšanai, īpaši jau krimināltiesību normu nepilnību novēršanai, vispiemērotākais materiāls ir pētnieku pamatotās un argumentētās atziņas, kuras, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesību normu piemērotāji integrē nolēmumos, daži no kuriem veido judikatūru. ...

Ieva Mažuika

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts atbalsta nosacījumu piemērošana pašvaldībai kā saimnieciskās darbības veicējai

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Bieži Finanšu ministrija saņem jautājumus par to, kas ir valsts atbalsts, uz ko un kādos gadījumos ir attiecināmi tā nosacījumi. Kopš nozaru ministrijas ir sākušas darbu pie dažādu ar infrastruktūrām saistītu atbalsta programmu izstrādes, valsts atbalsta jautājumi saistībā ar pašvaldību kā valsts atbalsta saņēmēju ir kļuvuši visai aktuāli. Tādēļ piedāvājam īsu ieskatu valsts atbalsta pamatjautājumos, kā arī skaidrojumu, kādos gadījumos uz pašvaldību ir attiecināms valsts atbalsta regulējums. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Informācija

Pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai un Tieslietu ministrijas 97. dzimšanas dienai svinīgajā pasākumā 20. novembrī tika pasniegti apbalvojumi tieslietu sistēmas darbiniekiem. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Kad tiesu varai jākontrolē Saeimas lēmumi

1

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Notikums

Tiesnešu konferencē – par tiesu komunikāciju

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

13. novembrī uz ikgadējo sanāksmi pulcējās Latvijas tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Latvijas tiesnešu konference. Pasākumu rīkoja Tieslietu padome (TP), uz konferenci bija ieradušies 348 no 576 Latvijas tiesnešiem. Šī gada galvenā diskusiju tēma bija tiesu komunikācija ar sabiedrību. Tai savā uzrunā pievērsās gan TP un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, gan citi runātāji. Konferences otrajā daļā tiesneši apguva praktiskas iemaņas un ieteikumus komunikācijai ar sabiedrību. ...

žurnāls / Īsziņas

Ierosina pastiprināt ieroču kontroles normas

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Lai pastiprinātu cīņu pret terorismu, Eiropas Komisija 18. novembrī ierosināja noteikt stingrākas ieroču kontroles normas. Eiropas Komisija jau kopš aprīļa strādā pie pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot drošību un apkarot terorismu Eiropas Savienībā. Komisijas priekšlikumi paredz aizliegt konkrēta tipa pusautomātiskos ieročus, pastiprināt noteikumus ieroču iegādei internetā, kopējos noteikumus ieroču iezīmēšanai un izsekošanai bloka teritorijā ...

žurnāls / Īsziņas

Zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiks noteikts, ka zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs, pēc kura vērtēt iepirkuma pretendentu. Finanšu ministrija ir sagatavojusi jauno Publisko iepirkumu likumu, kurā ietvertas Eiropas iepirkumu direktīvas prasības. Plānots, ka jaunais likums varētu stāties spēkā 2016. gada aprīlī. Direktīva paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nevis piedāvājums ...

žurnāls / Īsziņas

Precizē speciālos likumus rūpnieciskā īpašuma jomā

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Saeima 19. novembrī trešajā lasījumā atbalstīja četrus likumprojektus, precizējot speciālos likumus rūpnieciskā īpašuma jomā, lai veicinātu efektīvu rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Grozījumi nepieciešami, lai novērstu normu dublēšanos ar 2015. gada 2. jūlijā izsludināto Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu. Likumprojekti skar arī jautājumu par apelācijas un iebildumu iesniegumu izskatīšanu, pielīdzinot regulējumu Rūpnieciskā ...

žurnāls / Īsziņas

Konkurss uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Valsts kanceleja ir izsludinājusi konkursu uz Datu valsts inspekcijas direktora amatu. Pretendentam ir nepieciešams maģistra grāds tiesību zinātnē vai vadības zinību jomā, vismaz piecu gadu darba pieredze vadošā amatā, vismaz divu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, labas zināšanas par fizisko personu datu aizsardzību un citiem inspekcijas kompetencē esošiem jautājumiem. Tāpat pretendentam vajadzīgas labas zināšanas informācijas tehnoloģiju ...

žurnāls / Īsziņas

Notāri varēs būt arī citu ES dalībvalstu pilsoņi

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Notāra amatu Latvijā turpmāk varēs ieņemt arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. To paredz grozījumi Notariāta likumā, kas 17. novembrī tika atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Pašlaik par zvērinātu notāru Latvijā var kļūt tikai Latvijas pilsoņi, un tas ir pretrunā ES tiesībām, lēmusi Eiropas Savienības Tiesa. Tā secinājusi, ka Latvijas pilsonības nosacījums ir pretrunā aizliegumam ierobežot kādas dalībvalsts pilsoņu brīvību ...

Normunds Šlitke, Arta Snipe

žurnāls / Tiesību politika

Lūdz Saeimu vēlreiz atlikt normas par administratoru statusa spēkā stāšanos

24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)

Iepriekšējā "Jurista Vārdā" jau informējām par dažādu institūciju redzējumu attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru institūta nākotni. Taču, kamēr tikai norit tiesībpolitiska domu apmaiņa optimālā modeļa iezīmēšanai, reālā darba darītāji ir spiesti uzrunāt likumdevēju, lai vērstu tā uzmanību uz praktiskām grūtībām, ar kurām tiem jāsaskaras jau pavisam drīz. Uz tām savā vēstulē, kas pirms pāris nedēļām adresēta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un ko publicējam šajā rubrikā, norādījuši zvērināti advokāti Arta Snipe un Normunds Šlitke, kuri vienlaikus praktizē arī kā maksātnespējas procesa administratori. Gandrīz identiska satura vēstījumu minētie advokāti nosūtījuši arī Tieslietu ministrijai un vēl divām Saeimas komisijām, kā arī zināšanai – Satversmes tiesai un Latvijas Zvērinātu advokātu padomei. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Redaktora sleja

Divi ceļi

3