Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Paliatīvā aprūpe un tās civiltiesiskais nodrošinājums

22. Oktobris 2024 /NR. 43 (1361)

Latvijā informācija par paliatīvo aprūpi nav strukturēta un sakārtota vienā normatīvajā regulējumā,1 tātad nav atbilstoši organizēta paliatīvās aprūpes norise. Likumdevējs vairākkārt ir uzsvēris2 paliatīvās aprūpes nodrošinājuma nepieciešamību, tomēr nav skaidra viedokļa, vai paliatīvās aprūpes nodrošinājums jāparedz atsevišķā normatīvajā regulējumā, vai jāpapildina pašlaik esošais normatīvais regulējums. Pašlaik likumdevējs nav izstrādājis likumprojektu paliatīvās aprūpes nodrošinājumam Pēc Pasaules Veselības organizācijas pētījumiem,3 paliatīvā aprūpe bieži netiek iekļauta nacionālā līmeņa veselības aprūpes sistēmā, jo nacionālo normatīvo aktu izdevēji līdz galam neizprot par paliatīvās aprūpes nozīmi nacionālajā veselības sistēmā. ...

Kristīne Pakārkle

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vārda un izteiksmes brīvība hibrīdkara apstākļos

22. Oktobris 2024 /NR. 43 (1361)

Šajā rakstā tiks sniegts redzējums par vārda un izteiksmes brīvības attīstību Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, analizējot tiesībsargam adresētos iesniegumus un sekojot līdzi notikumiem publiskajā telpā. ...

Laura Šāberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildības pastiprināšana par uzbrukumiem ārstniecības personām

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Apzinoties, ka veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa, Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar nozares profesionālo organizāciju – tostarp Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu – ir rosinājusi būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un ir aicinājusi izdarīt grozījumus Krimināllikuma 269. pantā vai izstrādāt tiesību normu pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu.1 Minētā kontekstā aktuāls ir jautājums: vai grozījumi Krimināllikumā ir vienīgais situācijas risinājums? ...

Aldis Lieljuksis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par neatļautu ārstniecību kosmetoloģijā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Nepieciešamību pievērsties atbildības jautājumam kosmetoloģijā un īpaši Krimināllikuma 137. panta tiesiskajam regulējumam rosināja rakstu sērija ziņu portālā "Delfi" "Lūpu meistarītes no interneta", kuros tiek apskatīti skaistumkopšanas procedūru jautājumi, tajā skaitā injekcijas lūpās. Īpašu uzmanību raisīja pēdējais raksts "Četru stundu kursi – un vari durt! Kā lūpu meistarītes tiek pie izglītības". ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Tiesības uz cieņpilnu nāvi ir līdzvērtīgas citām cilvēktiesībām, bet atstātas bez ievērības

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Atšķirībā no ienākšanas šajā pasaulē aiziešana no tās ir garantēta ikvienam. Nāve ir ikkatra cilvēka dzīves neatņemama un neizbēgama sastāvdaļa. Līdz pat pēdējai elpai cilvēks ir brīvs lemt un viņam ir tiesības, kuru apjoms netiek iedalīts pēc katram vēl atlikušā dzīves laika. Grūtniecības un dzemdību kontekstā normatīvie akti jo īpaši gādā par cilvēka ienākšanu pasaulē, pēc tam turpinās bērnu tiesību aizsardzības un labāko interešu prioritāte, kam plūdeni seko viss plašais cilvēktiesību un brīvību spektrs visas dzīves laikā. Tomēr realitāte un līdzcilvēki mums apkārt liek uzdot pamatotu jautājumu: vai tiesības, to aizsardzībā un nodrošināšanā iesaistīto izpratne un rīcība patiešām vienlīdz gādā par cilvēku līdz pat viņa pēdējai elpai, un jo īpaši, ja to papildina ļoti grūti un mokoši apstākļi? Kā atklāj saruna ar sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss LV" līdzdibinātāju, valdes locekli un juristi Ilzi Zosuli, tiesības uz cieņpilnu nāvi Latvijā diemžēl vēl nav ieguvušas savu vietu līdzās citām, un tās ir jāizcīna vārda tiešā nozīmē, lai gan šīs tiesības ir tikpat būtiskas kā citas. Šajā intervijā viņa dalās pārdomās, ko praktiski nozīmē iestāties par cilvēku viņa dzīves grūtākajos brīžos, kādēļ pievienojas Valsts kontroles nesen publiskotajiem kritiskajiem secinājumiem par paliatīvās aprūpes sistēmu Latvijā, un izteic priekšlikumus tās pilnveidei. ...

Maija Āboliņa

žurnāls / Tiesību politika

Paliatīvās aprūpes pacientu tiesību jomā vēl daudz darāmā

15. Oktobris 2024 /NR. 42 (1360)

Valsts kontrole ir noslēgusi visaptverošu revīziju paliatīvās aprūpes jomā,1 secinot, ka diemžēl Latvijā nepastāv efektīva sistēma, kādā iedzīvotāji var saņemt pilnvērtīgu paliatīvo aprūpi. Nav aptverti visi pacienti, kuriem ir vajadzība pēc paliatīvās aprūpes, kā arī pakalpojumi nav pietiekami, saturiski atšķiras un nav pieejami visiem vienlīdzīgi. Turklāt skaidrības nav ne pacientiem, ne pakalpojumu sniedzējiem. ...

Jānis Baumanis

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu

8. Oktobris 2024 /NR. 41 (1359)

2024. gada 10. septembrī žurnālā "Jurista Vārds" rakstā "Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos"1 Māris Leja atkārtoja 2017. gada 22. augusta rakstā "Princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" krimināltiesībās"2 secināto, ka noteiktā līmenī princips "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nedarbojas. Secinājumā likuma (ne)zināšana tika sasaistīta ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, kas paredz, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. Šajā rakstā, pievēršot uzmanību arī noziedzīga nodarījuma subjektīvajā pusē ietilpstošām pazīmēm, autors centīsies pamatot, ka krimināltiesībās principam "likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības" nav izņēmumu. ...

Inga Lubāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pusaudžu sekss un bezpalīdzības stāvoklis: grozījumi Krimināllikumā, ieguvumi un riski

1. Oktobris 2024 /NR. 40 (1358)

2024. gada 4. jūlijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas papildināja likuma 16. nodaļu "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" ar jaunu 166.1 pantu "Personas, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, bezpalīdzības stāvoklis". Jaunais pants paredz, ka "persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, atrodas bezpalīdzības stāvoklī šajā nodaļā minēto noziedzīgo nodarījumu izpratnē". Rakstā aplūkota pusaudžu dzimumnobriešana, bezpalīdzības stāvokļa kritēriji, kā arī jaunās likuma normas potenciālie ieguvumu un riski. ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocesuālo instrumentu nozīme aizstāvības funkcijas īstenošanā

1. Oktobris 2024 /NR. 40 (1358)

Publikācijā aplūkotā temata sašaurinājums primāri ir saistīts ar adekvātu jēdziena "aizstāvības funkcija" satura izpratni. Šāda nepieciešamība savukārt ir fiksējama tālab, ka šis kriminālprocesuālo pamatprincipu līmenī nostiprinātais jēdziens ne tikai nav guvis pietiekamu vērību judikatūrā vai teorētiskos izklāstos, bet arī reti kad tiek ņemts vērā normatīvā noregulējuma pilnveides procesā materiālo un procesuālo krimināltiesību jomā. Tādējādi, vienīgi noskaidrojot aizstāvības funkcionālās lomas būtību, iespējams rast atbildi uz jautājumu, kas ir kriminālprocesuālie instrumenti un kāda ir to pieejamības un pietiekamības nozīme personas tiesību uz aizstāvību faktiskajā nodrošināšanā kriminālprocesa ietvaros. ...

Santa Tivaņenkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiskās aizsardzības piešķiršanas eksternalizācija

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Valstīm saskaņā ar iedibināto starptautisko tiesību principu ir suverēnas tiesības kontrolēt savas robežas un ārzemnieku ieceļošanu savā teritorijā. Tai pašā laikā, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pamattiesību hartas 18. pantu, Kopienas acquis patvēruma jomā un Šengenas Robežu kodeksu, ES dalībvalstīm ir arī jānodrošina efektīva piekļuve patvēruma procedūrai personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība. ...

Rainers Svoks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Iespējas, kārtība un pārmaiņas: valstu nolēmumu argumentācija kā starptautisko bēgļu tiesību avots

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Ievads Starptautiskā tiesa (the International Court of Justice, turpmāk – ICJ) nekad nav bijusi vienīgā starptautisko tiesību piemērotāja Hāgā. ICJ, tāpat kā tās priekštece, mājvietu dala ar Miera pils īsteno iemītnieku – Pastāvīgo šķīrējtiesu (the Permanent Court of Arbitration). Pēdējos gados konkurence ICJ pastiprinās un to nerada tikai starptautiskās institūcijas, bet arī valsts tiesas. Tā, piemēram, šī gada sākumā Hāgas ...

Kristiāna Blūma, Liliana Garkalne, Anna E. Griķe, Edgars Oļševskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepilngadīgi patvēruma meklētāji bez pavadības Latvijā: konteksts, tiesiskais regulējums un sadzīve

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" (turpmāk – GPB) un Latvijas Cilvēktiesību centrs (turpmāk – LCC) ir nevalstiskās organizācijas Latvijā, kuru darbs kopš 2021. gada ir saistīts ar starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri Latvijā nonākuši pēc Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanas, tai skaitā atgriezti Latvijas teritorijā, ievērojot Dublinas regulu. Viņu vidū ir arī nepilngadīgas personas bez pavadības, kas ...

Jurgita Spigule

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Ieskats Administratīvās rajona tiesas judikatūrā patvēruma lietās

17. Septembris 2024 /NR. 38 (1356)

Šis raksts top brīdī, kad ģeopolitiskas anomālijas ir kļuvušas par mūsu ikdienu un aktīva karadarbība ir pārliecinoši sasniegusi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) robežu. Autoritāri represīvo režīmu nostiprināšanās kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā, karš Ukrainā, nerimstoši militārie konflikti Tuvajos Austrumos, centrālajā Āzijā un pat no mums šķietami tik tālajās centrālās Āfrikas valstīs un citur pasaulē pēdējos gados ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodoma un neuzmanības izpratnes kļūdas tiesu nolēmumos

10. Septembris 2024 /NR. 37 (1355)

Krimināltiesību teorija un prakse nodoma izpratnē arvien vairāk virzās striktās atbildības jeb atbildības bez vainas virzienā, kas "ar kājām gaisā" apgriež vainas principu. Par to liecina vairākas tendences. Pirmkārt, pēdējos gados teorijā valdošs ir kļuvis viedoklis, ka formālos sastāvos īpaši nodarboties ar personas psihiskās attieksmes izvērtēšanu neesot nepieciešams, jo personas apzināta rīcība liecinot par tīšu ...

Rasma Zvejniece

žurnāls / Juristu likteņi

Tiesnesis Teodors Zvejnieks: taisnības pērļu zvejnieks

27. Augusts 2024 /NR. 35 (1353)

Latvijas tiesu vēsturi pētot, lielākā uzmanība tiek pievērsta Latvijas Senātam, kas bija augstākā tiesu instance Latvijas brīvvalsts pirmajā posmā (1918–1940). Arī apgabaltiesas iespēju robežās ir pētījušas savu vēsturi. Bet par Tiesu palātu un tajā strādājušajiem tiesnešiem ziņu ir mazāk. Jaunās Latvijas valsts tiesu sistēmā Tiesu palāta bija atsevišķa tiesa – apelācijas instance apgabaltiesu kā pirmās instances lēmumiem. ...

Renāte Vitkovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Netiešie pierādījumi kriminālprocesā

27. Augusts 2024 /NR. 35 (1353)

Ievads Latvijas tiesiskajā vidē trūkst plašāka diskursa par netiešo pierādījumu izmantošanu, ko pierāda salīdzinoši skopā latviešu valodā pieejamā literatūra par netiešajiem pierādījumiem, kā arī ne visai bagātīgā tiesu prakse, kur tiktu efektīvi un pareizi vērtēti netiešie pierādījumi. Netiešajiem pierādījumiem kriminālprocesā ir īpaša nozīme, jo ne vienmēr izmeklēšanā būs iespējams iegūt tiešus pierādījumus, it sevišķi ...

Anatolijs Kriviņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību fenomena psiholoģiskās izpratnes īpatnības

27. Augusts 2024 /NR. 35 (1353)

Tiesību psiholoģiskā izpratne akcentē, ka sabiedrība var uztvert dažas vispārpsiholoģiskas intences, kuras saistītas ar tiesībām, kā arī var pazīt vispārīgas strukturālas konstantes tiesību sfērā. Ņemot vērā to, ka pastāv noteiktas primārās simboliskās atbilsmes starp juridiskajiem stimuliem un primārajām emocionālajām reakcijām, kuras nosaka uztveres un psihes darbības veids, kļūst iespējama ne tikai vispārīgo strukturālo ...

Paula Lipe

žurnāls / Tiesību prakse

Ģenerāladvokāta secinājumi par Latvijas noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesiskā regulējuma saderību ar ES tiesību aktiem

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

2024. gada 11. jūlijā Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāts Prīts Pikamē (Priit Pikamäe) sniedza secinājumus lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, 1Dream OÜ u.c.,1 kur prejudiciāla nolēmuma procedūra tika ierosināta pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk – Satversmes tiesa) lūgumiem. Savos secinājumos ģenerāladvokāts analizē Latvijas tiesiskā kriminālprocesuālā regulējuma, kas skar personas, kurām ir saistība ar noziedzīgi iegūtu mantu, piekļuvi konfiskācijas procedūras lietas materiāliem, mantas izcelsmes pierādīšanas kārtību un konfiskācijas rīkojuma pārbaudi tiesā, atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Lai gan ģenerāladvokāta secinājumos izteiktā pozīcija EST nav saistoša un tā var nonākt pie citādiem slēdzieniem, gaidot spriedumu vērtīgi ieskatīties ģenerāladvokāta pozīcijā. ...

Jekaterina Tumule

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Cīņa ar naida noziegumiem: kādu mācību Latvijai var dot ECT spriedums lietā "Hanovs pret Latviju"

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

2024. gada 18. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pasludināja spriedumu lietā "Hanovs pret Latviju",1 atzīstot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta (spīdzināšanas un cietsirdīgas izturēšanās aizliegums) un 8. panta (tiesības uz privāto dzīvi) pārkāpumus kopsakarā ar 14. pantu (diskriminācijas aizliegums). Tiesa piešķīra D. Hanovam kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā. D. Hanovu šajā lietā pārstāvēja šī raksta autore – Latvijas Cilvēktiesību centra juriste Jekaterina Tumule. Šī ir pirmā ECT lieta pret Latviju saistībā ar naida noziegumu, tādēļ raksta autore vēlas sniegt informāciju gan par pašu lietu un ECT atziņām tajā, gan apskatu par aktuālo situāciju naida noziegumu jomā un ECT vēlamo ietekmi uz turpmāko šo noziegumu izmeklēšanu Latvijā. ...

Anete Ilves

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķu jautājumu apskats saistībā ar valodu un diskrimināciju nodarbinātībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Šī raksta mērķis ir skaidrot diskriminācijas jēdzienu, tostarp diskrimināciju valodas dēļ un tās izpausmes, kā arī norādīt uz problemātiku, kas saistāma ar valodas jautājuma klātesamību iespējamas diskriminācijas lietās. Skaidrojums sniegts, balstoties uz Latvijas Republikas tiesībsarga praksi par iespējamu diskrimināciju valodas dēļ laika posmā no 2021. gada līdz 2024. gada maijam. ...

Allars Apsītis, Jolanta Dinsberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Diplomātiskās tiesības Senajā Romā

23. Jūlijs 2024 /NR. 30 (1348)

Raksta autori piedāvā nelielu ieskatu to veiktā romiešu tiesību un literatūras avotu pētījuma rezultātos par diplomātisko tiesību normu aizsākumiem Senās Romas civilizācijā. Pētījuma ietvaros realizēta tā sauktās Justiniāna kodifikācijas (pazīstama arī ar nosaukumu Corpus Iuris Civilis) daļās Codex Iustinianus (Justiniāna kodekss, 534. AD)1 un Digesta seu Pandectae (Sakārtojums vai sakopojums, 533. AD),2 kā arī Gaja Institūcijās (Gaius Institutiones. ~161. AD)3 un romiešu vēsturnieka Tita Līvija (Titus Livius, 64./59. p.K. – 12./17. AD) opusā Ab Urbe Condita (No Pilsētas dibināšanas, ~ 27.–9. p.K.)4 ietvertās informācijas izpēte un analīze, izmantojot induktīvo, deduktīvo un salīdzinošo metodi. ...

Māris Garjānis

žurnāls / Viedoklis

Agresīva braukšana vai huligānisms ceļu satiksmē Krimināllikuma izpratnē

23. Jūlijs 2024 /NR. 30 (1348)

Pirms dažiem mēnešiem, pavasarī, sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos bija izvietots videoieraksts, kurā bija redzams, kā automašīnas vadītājs ar pasažieriem brauc ar ātrumu 240 km/h, iebrauc apdzīvotā vietā "Tīnūži" un vienlaikus rupji pārkāpj vairākas Ceļu satiksmes noteikumu prasības. Šajā videoierakstā arī redzams, ka transportlīdzekļa vadītājs būtiski pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, veic bīstamu ...

Odrija Margene

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē

16. Jūlijs 2024 /NR. 29 (1347)

Sengrieķu filozofa Protagora (Πρωταγόρας) uzskatus raksturo atziņa: "Cilvēks ir visu lietu mērs; esošo, ka tās ir, un neesošo, ka to nav."1 Pavirša šīs domas uzlūkošana var maldināt par tās vienkāršumu, savukārt dziļāka prātošana ietver risku nogrimt vēl lielākā neizpratnē. Cilvēks, kurš vēlas atrast sākotni relatīvisma idejām, šo teikumu uzlūkos ar uzsvaru uz vārdu "mērs", mēģinot pamatot vienas vienīgas ...

Linda Lielbriede

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Apsūdzētā tiesību garantijas ECT sprieduma "Škoberne pret Slovēniju" perspektīvā

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

Apsūdzētā tiesisko garantiju pietiekamība ir viens no tiesību uz taisnīgu tiesu praktiskās īstenošanas elementiem. Lai gan šim jautājumam periodiska uzmanība tiek veltīta gan nacionālajā tiesu praksē, gan teorētiskajos izklāstos, šo tiesību satura izpratnes aktualizēšanai vērts ielūkoties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 15. februārī pasludinātajā spriedumā lietā Škoberne pret Slovēniju (pieteikums Nr. 19920/20). Šajā lietā tika atzīts pieteikuma iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas1 (turpmāk – Cilvēktiesību konvencija) 6. panta pirmās daļas un trešās daļas d. apakšpunktā paredzēto cilvēktiesību aizskārums, realizējot aizstāvību kriminālprocesā, kā arī Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā paredzēto tiesību pārkāpums. ...

Kristīne Ķipēna, Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieslodzījuma vietu sistēmai – 105 gadi. Kādas pārmaiņas nesīs reformas

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

Ieslodzījuma vietu pārvalde (turpmāk – Pārvalde) tika dibināta 1919. gada 8. jūlijā, tātad 2024. gadā 8. jūlijā tā svin 105. pastāvēšanas gadadienu. 105 gadi ir laika periods, kurā ir piedzīvotas dažādas varas, reformas, nosaukumu maiņas, kāpumi un kritumi, pārciesti kari1 un pat neiedomājamas kataklizmas – piemēram, COVID-19 pandēmija. Un tieši tāda vēsture ir izveidojusi Pārvaldi par iestādi, kas šobrīd attīstītās lielā ātrumā, kas ir spējusi sasniegt nozīmīgu progresu, salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras viedoklī ieklausās arī starptautiskie partneri, kas ir atvērta sabiedrībai un sadarbībai un izmanto mūsdienu pasaules sniegtās priekšrocības. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvija un Minoritāšu konvencija: cik tiesiska ir mazākumtautību tiesību ierobežošana

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

[1] Pēdējā laika notikumi aktualizē jautājumu par mazākumtautību tiesībām Latvijā. 2023. gada rudenī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumus lietās par valsts valodas lietošanas pieaugumu mazākumtautību skolās: gan publiskajās,1 gan privātajās.2 2024. gada februārī Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību (Vispārējā konvencija) Konsultatīvā komiteja (KK) publiskoja 2023. gada 9. oktobra ...

Jurista Vārds

žurnāls / Tiesību politika

Par nevainīguma prezumpcijas izpratni un robežām

11. Jūnijs 2024 /NR. 24 (1342)

Kriminālprocesa likuma (KPL) 19. pantā kā viens no kriminālprocesa pamatprincipiem ir nostiprināta nevainīguma prezumpcija. Tas ir konstitucionāla līmeņa kriminālprocesu reglamentējošs princips, jo ietverts ne vien Satversmē, bet arī vairākos nozīmīgos starptautiskajos tiesību aktos. Un tieši par minētā principa izpratni ir radusies viedokļu sadursme starp tiesu un prokuratūru saistībā ar ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumiem TV raidījumā. ...

Anita Poļakova

žurnāls / Viedoklis

Par sodu noteikšanu atbilstoši valsts drošības apdraudējumam un Krimināllikuma mērķim

4. Jūnijs 2024 /NR. 23 (1341)

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu "Sodu noteikšanas prakse par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību". Tajā analizēta tiesu prakse laikā no 2017. gada līdz 2023. gadam un atsevišķas krimināllietas, kuras izskatītas 2024. gadā. Apkopojuma mērķis ir izvērtēt noteikto sodu pamatojumu, atbilstību valsts drošības apdraudējumam un Krimināllikumā noteiktajam soda mērķim. ...

Alise Artamonova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbaspēka ekspluatācija starptautiskajās piegādes ķēdēs

14. Maijs 2024 /NR. 20 (1338)

Šajā rakstā īsumā analizēts darbaspēka ekspluatācijas jēdziens, kā arī raksturoti daži darbaspēka ekspluatācijas piemēri – ko uzņēmumi var darīt, lai novērstu darbaspēka ekspluatāciju un citus cilvēktiesību riskus savās piegādes ķēdēs. ...

Sannija Matule

žurnāls / Informācija

Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...