MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Intervija
27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām. Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē. Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai. Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants). Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums). 2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī). Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)
Pagājušā gada nogalē pie lasītājiem devās apjomīga monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā". Tas ir vairāku vēsturnieku, juristu un politologu kopīgi veidots izdevums, kura centrā ir valsts nepārtrauktība kā Latvijas atjaunošanas tiesiskais pamats. Izmantojot zinātņu starpdisciplināru pieeju, pētnieki analizējuši faktus un izvirzījuši argumentus, kas detalizēti pamato Latvijas valsts juridisko nepārtrauktību arī tās okupācijas laikā. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks uzsākts darbs pie monogrāfijas tulkošanas un izdošanas angļu valodā, lai Latvijas zinātnieku argumentus darītu pieejamus arī ārvalstu lasītājam. Kaut gan kopš valsts neatkarības atgūšanas ir pagājuši jau gandrīz 30 gadi, tomēr jautājums par Latvijas Republikas juridisko statusu tās okupācijas laikā, kā arī tiesisko pamatu, uz kura tika atjaunota neatkarība, nav zaudējis aktualitāti. Tas ir nemainīgi svarīgs gan iekšpolitiski (piemēram, pilsoņu kopuma noteikšanas sakarā), gan ārpolitiski (piemēram, aplūkojot jautājumu par okupācijas seku kompensāciju). Tādēļ šādas fundamentālas monogrāfijas iznākšana ir ļoti būtisks notikums gan Latvijas jurisprudencē, gan praktiskajā politikā. Grāmatas svinīgā atvēršana notika 2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātē, klātesot ne vien tās autoriem, bet arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam u.c. Pasākuma laikā ar zinātniskiem priekšlasījumiem par nepārtrauktības doktrīnu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētaja prof. Ineta Ziemele, Baltijas stratēģisko pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis, Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs prof. Aivars Endziņš. Šodien, iepazīstinot "Jurista Vārda" lasītājus ar apjomīgo (471 lpp.) monogrāfiju, piedāvājam interviju ar tās izdevēja – Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra – vadītāju un grāmatas projekta zinātnisko vadītāju – Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekli Prof. Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavu Jundzi. Tāpat publicējam izvilkumus no viņa sarakstītā grāmatas ievada, kas ļaus izprast nepārtrauktības doktrīnas pamatus un nozīmību. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)
Vēl pagājušā gada izskaņā kā turpinājums 2017. gada 14. decembra Augstākās tiesas plēnumā tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča tiesnešiem izteiktajam aicinājumam departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām, sekoja 14 Augstākās tiesas tiesnešu parakstīta un Tieslietu padomei adresēta vēstule, kurā uzsvērts, ka, pastāvot tiesu varas reputācijas krīzei, tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji un pašas tiesu varas uzdevums būtu iedziļināties situācijā un dot tai atbilstošu vērtējumu. Savukārt 2017. gada 20. decembrī arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu, norādot: kaut arī biedrība pārstāv tiesnešus, kuru kompetencē nav maksātnespējas lietu izskatīšana, tā piekrīt, ka žurnālistu aktualizētā maksātnespējas lietu problemātika ir radījusi tiesu varas reputācijas krīzi. Līdz ar to biedrība pievienojās Augstākās tiesas tiesnešu vēstulē paustajam, ka šādā situācijā tiesneši nevar būt pasīvi vērotāji, un tādēļ atbalstīja arī kolēģu izteiktos rosinājumus Tieslietu padomei. Turpinājumā – 2017. gada 15. decembra Augstākās tiesas tiesnešu vēstule pilnā tās versijā. Pēc aplēsēm, Tieslietu padome to varētu izskatīt 22. janvāra sēdē. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Numura tēma
10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)
Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ierobežojumu arī mūsu Saeimas deputātiem guva plašu atbalstu. Iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma svītrot vārdus "vai atturas" portālā "ManaBalss.lv" šā gada septembrī bija parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā iesniegta Saeimai. Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – "par", "pret" vai "atturos". Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir "par", bet to deputātu dēļ, kuri atturas, tik un tā netiek pieņemti attiecīgi lēmumi. Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. Tiek uzskatīts: ja deputātiem būtu liegts balsot "atturos", mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, bet faktiski balsojuši pret. "Jurista Vārds" lūdza Saeimas deputātes Inesi Lībiņu-Egneri un Jūliju Stepaņenko, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Anniju Kārkliņu komentēt, vai divu balsojuma pozīciju izvēle – "par" vai "pret" – palielinātu deputātu atbildību vēlētāju priekšā un kas mainītos pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī. Par šo tēmu ir arī Latvijas Universitātes profesora un Saeimas deputāta Ringolda Baloža raksts "Vai svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem balsojumos atturēties". ...
Pievienot mapei
žurnāls / Intervija
8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ar tuvas kaimiņvalsts piemēru, bet arī kā Eiropas līmenī konkurētspējīgu modeli. Šī gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā viesojās Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Aļģimanta Valantīna vadībā. Šī Lietuvas tiesa ir vienīgā apelācijas instance Lietuvā vispārējās jurisdikcijas lietās (atšķirībā no Latvijas, kur darbojas piecas apgabaltiesas): tā izskata apelācijas sūdzības civillietās un krimināllietās, kas pirmajā instancē izskatītas Lietuvas reģionālajās tiesās, kā arī lietas par ārvalstu tiesu, starptautisko tiesu un starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu Lietuvā. Lietuvas Apelācijas tiesā darbojas divas kolēģijas – Krimināllietu tiesas kolēģija un Civillietu tiesas kolēģija. Savukārt Apelācijas tiesas priekšsēdētājam ir zināmas, likuma noteiktas pilnvaras organizēt reģionālo (pirmās instances) tiesu un tiesnešu darbu. Nākamā – kasācijas instance – vispārējās jurisdikcijas lietās ir Lietuvas Augstākā tiesa, kas, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ieņem vadošo lomu tiesu sistēmā. Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesām Lietuvā darbojas arī administratīvo tiesu sistēma, ko veido reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa, kas atšķirībā no Latvijas neveido vienotu Augstāko tiesu ar vispārējās jurisdikcijas tiesu kasācijas instanci. Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija laipni piekrita sarunai ar "Jurista Vārdu". Intervijas lielāko daļu sniedza tiesas priekšsēdētājs Aļģimants Valantīns (Algimantas Valantinas), taču sarunā piedalījās arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Aloīzs Kropis (Aloyzas Kruopys) un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Egidija Tamošūniene (Egidija Tamošiūnienė). Sarunas gaitā noskaidrojās, ka, neskatoties uz Lietuvas tiesu sistēmas neapšaubāmi stiprajām pusēm, atsevišķos jautājumos arī Latvija pārspēj savu kaimiņvalsti. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)
Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību politika
23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)
Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)
Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...
Pievienot mapei
1 ... 5 6 7 8 9 ... 32
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties