Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā

21. Novembris 2017 /NR. 48 (1002)

Sākšu ar apgalvojumu, ka vispārējie tiesību principi ir tiesību avots ikvienā demokrātiskā tiesību sistēmā. Arī Satversmes tiesa atzīst vispārējos tiesību principus kā tiesību avotu. ...

žurnāls / Numura tēma

Tieslietas digitālajā laikmetā

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Vēl nekad iepriekš tiesu sistēma Latvijā nav atradusies tik straujā pārmaiņu virpulī Agrāk nespējām iedomāties, cik ērti būtu, ja protokolus tiesas sēdēs nevis rakstītu ar roku vai rakstāmmašīnu, bet ierakstītu audio formātā. Cik parocīgi būtu, ja lietas dalībnieki ar lietas dokumentiem varētu iepazīties ar interneta starpniecību, nevis apmeklēt tiesu un lūgt tos izsniegt klātienē. Tiesību zinātņu ...

žurnāls / Numura tēma

Laba likumdošana un lobisms

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Kvalitatīvs likumdošanas process veicina uzticēšanos likumdevējam un vairo likuma autoritāti Mūsdienu sabiedrībā cilvēks bez likuma nevar dzīvot. Vēlme uzlabot likuma tapšanas jeb likumdošanas procesu, tiecoties uz pilnību, vienmēr būs aktuāla. Ar labu likumdošanu izprot likumdošanas procesu, kas atbilst likuma varas tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principiem un kura rezultātā tiek pieņemts ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu varas darba organizācija

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Tiesu sistēmas attīstība nav skatāma atrauti no sabiedrības kopējās attīstības Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts kopējā tautsaimniecības veidošanā un attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība, tostarp komercstrīdu risināšanā, ir būtiski aspekti, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Tiesu ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

"Labāk, lai likums valda nekā viens no pilsoņiem un pat likuma sargi ievērotu likumu." – Aristotelis1 ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Tiesas darbinieki vēršas Saeimā ar aicinājumu turpināt tiesu darbinieku atalgojuma reformu

31. Oktobris 2017 /NR. 45 (999)

Otrdien, 24. oktobrī, 70 Augstākās tiesas darbinieki nosūtīja Saeimai adresētu vēstuli, kurā aicina Saeimas deputātus piešķirt finansējumu tiesu darbinieku atalgojuma reformas turpināšanai. Augstākās tiesas darbinieki aicina arī visu pārējo tiesu darbiniekus iesaistīties kustībā un vērsties Saeimā. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ģimenes ārstu tiesības streikot: starptautisko tiesību konteksts

24. Oktobris 2017 /NR. 44 (998)

Šā gada 3. oktobra "Jurista Vārdā" tika aizsākta juristu diskusija par ģimenes ārstu tiesībām streikot.1 Turpinot domu apmaiņu par šo tēmu, šī raksta mērķis ir analizēt Latvijas ģimenes ārstu statusu un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar starptautiskajām kolektīvajām darba tiesībām. Konkrēti – vai Latvijas ģimenes ārsti kvalificējas statusam "strādājošais" vai "pašnodarbinātais", un attiecīgi – vai viņiem ir kolektīvās darba tiesības, ieskaitot tiesības streikot ar mērķi panākt labvēlīgākus nodarbinātības nosacījumus? ...

Ringolds Balodis

žurnāls / Numura tēma

Par priekšlikumu svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem atturēties

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Sabiedrības vērtējums par Saeimas darbu ir ārkārtīgi zems. Pat Saeimas deputāti, sēžot savos mīkstajos krēslos, nevar nemanīt, ka ar katru gadu cilvēku uzticība parlamenta darbam krītas arvien vairāk. SKDS aptauju rezultāti liecina, ka vismazāk tauta uzticas trim profesijām – deputātiem, advokātiem un ierēdņiem. Tautu bez šaubām kaitina varas nespēja tikt galā ar hroniski vājo valsts pārvaldi, birokrātiju un korupciju. ...

žurnāls / Numura tēma

Vai ir pamats grozīt Saeimas kārtības rulli un liegt deputātiem atturēties balsojumos

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Vairāku valstu parlamentos (Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas, Austrālijas) deputātiem nav iespēju atturēties balsojumos. Iespējams, ka tāpēc priekšlikums ieviest līdzīgu ierobežojumu arī mūsu Saeimas deputātiem guva plašu atbalstu. Iniciatīvu no Saeimas kārtības ruļļa 139. panta pirmās daļas pēdējā teikuma svītrot vārdus "vai atturas" portālā "ManaBalss.lv" šā gada septembrī bija parakstījuši vairāk nekā 11 000 Latvijas pilsoņu, un tā iesniegta Saeimai. Šobrīd Saeimas kārtības rullis deputātiem paredz trīs balsošanas iespējas – "par", "pret" vai "atturos". Taču nereti balsojumā iespēja atturēties rada neizpratni, īpaši gadījumos, kad balsojumā vairākums deputātu ir "par", bet to deputātu dēļ, kuri atturas, tik un tā netiek pieņemti attiecīgi lēmumi. Iniciatīvas atbalstītāji uzskata, ka Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. Tiek uzskatīts: ja deputātiem būtu liegts balsot "atturos", mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, bet faktiski balsojuši pret. "Jurista Vārds" lūdza Saeimas deputātes Inesi Lībiņu-Egneri un Jūliju Stepaņenko, zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju Anniju Kārkliņu komentēt, vai divu balsojuma pozīciju izvēle – "par" vai "pret" – palielinātu deputātu atbildību vēlētāju priekšā un kas mainītos pēc būtības, pieņemot šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī. Par šo tēmu ir arī Latvijas Universitātes profesora un Saeimas deputāta Ringolda Baloža raksts "Vai svītrot no Saeimas kārtības ruļļa iespēju deputātiem balsojumos atturēties". ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Informācija

Nepilsoņi un bezvalstnieki – kāda ir atšķirība

3. Oktobris 2017 /NR. 41 (995)

Tiesībsarga biroja skaidrojums par būtiskām atšķirībām starp cilvēkiem ar nepilsoņa vai bezvalstnieka statusu,1 jo nereti publiskajā telpā sastopama nekorekta interpretācija par šiem jēdzieniem un tiesību apjomu. ...

Valsts kontrole

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Valsts kontroles precizējumi par Latvijas tiesu darbības efektivitātes revīziju

26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)

Šā gada 19. septembra žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts raksts "Atgriežoties pie tēmas par tiesu darbības efektivitāti"1 ar 11. septembrī notikušās Tieslietu padomes sēdes atspoguļojumu, kurā iekļauta arī pēc sēdes redakcijai iesniegtā Tieslietu ministrijas informācija. Esam gandarīti, ka Valsts kontroles revīziju secinājumi ir "Jurista Vārda" lasītājiem interesanti, taču, lai žurnāla lasītāji gūtu visaptverošu un objektīvu skatījumu par Latvijas tiesu iekārtas darbības efektivitāti un to, kā to nomērīt, esam sagatavojuši papildinošu komentāru, kurā skaidrojam Valsts kontroles revidentu izmantoto metodoloģiju, veicot revīziju. Vienlaikus arī norādām uz Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas nekonsekvenci – dažādām auditorijām ministrija ir sagatavojusi atšķirīgus datus par lietu izskatīšanas termiņiem. ...

žurnāls / Informācija

Atgriežoties pie tēmas par tiesu darbības efektivitāti

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Lai gan Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas "Vai tiesu iekārtas attīstības pasākumi ir veicinājuši tiesu darbības efektivitāti?" ziņojums ikkatram interesentam ir brīvi pieejams jau pāris mēnešus un tiesību politikas veidotājam tā saturs ir labi zināms, pagājušonedēļ šis pētījums tika īpaši prezentēts – vispirms 11. septembrī pēc vasaras brīvdienu pauzes pirmoreiz sanākušajā Tieslietu padomes sēdē, bet dažas dienas vēlāk arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Tādējādi gan Valsts kontrolei (VK), gan tās uzklausītājiem nācās atgriezties pie tēmas par tiesu darbības efektivitātes izvērtējumu, atklājot arī atšķirīgus viedokļus par revīzijā gūtajiem secinājumiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem"

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagājušonedēļ Saeimā iesniedzis likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem". Tas paredz izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2018. gada 1. jūnija dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis. Par šo iniciatīvu 7. septembrī tika diskutēts arī konferencē Rīgas pilī (skat. JV Nr. 38, 12.09.2017.). Prezidenta argumenti un apsvērumi plašāk izvērsti likumprojektu pavadošajā anotācijā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Ārvalstu konstitucionālo tiesību aktualitātes (II)

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un Maltas parlamenta darba kārtības jautājumos, kas 2015. un 2016. gadā apspriesti ar mērķi mainīt gan tautas priekšstāvju kompetences apjomu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, gan citus parlamenta funkcionēšanai būtiskus aspektus. Tam sekoja pārskats par to likumdošanas iniciatīvu virzību un rezultātiem Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā, Slovākijā un Ungārijā, kas veltītas valsts drošības jautājumiem un cīņai ar terorismu un īstenojamas izpildvaras atzarā, kā arī ieskats Ukrainas apjomīgās konstitucionālās reformas daļā, kas veltīta decentralizācijas jautājumam, un salīdzinoši nelielajos grozījumos Polijas, Norvēģijas un Albānijas konstitūcijā. Līdztekus minētajam iepriekšējā publikācijā piedāvāts arī apskats par reformām tiesu varas atzarā Bulgārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Spānijā, Albānijā, Moldovā un Ukrainā un apskats par likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz valsts galvas institūtu Īrijā un Polijā un salīdzinājumam arī Turkmenistānā un Tadžikistānā. ...

Gatis Bārdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par terminiem “uzticība” un “uzticēšanās”

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Latviešu valodā ir divi līdzīgi termini – "uzticība" un "uzticēšanās". Tie bieži vien tiek lietoti kā sinonīmi, lai gan to saturs ir atšķirīgs. Raksta mērķis ir izpētīt minētos terminus un to lietojumu Satversmes tiesas praksē. ...

Sandijs Statkus

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Samērīguma otrais elements – pamattiesību ierobežojuma nepieciešamība

29. Augusts 2017 /NR. 36 (990)

Šajā nelielajā Satversmes tiesas prakses apkopojumā hronoloģiskā secībā tiks norādīts uz, autora ieskatā, būtiskākajām Satversmes tiesas atziņām par pamattiesību ierobežojuma samērīguma izvērtējuma otro elementu – nepieciešamību. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Intervija

Jāsaglabā līdzsvars starp lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu1 Lietuva ir starp pirmrindniecēm Eiropas Savienībā, vērtējot vispārējās jurisdikcijas tiesās izskatīto lietu ātrumu. Līdz ar to ir pamats nopietnāk iepazīties ar Lietuvas pieredzi ne tikai kā ar tuvas kaimiņvalsts piemēru, bet arī kā Eiropas līmenī konkurētspējīgu modeli. Šī gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā viesojās Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Aļģimanta Valantīna vadībā. Šī Lietuvas tiesa ir vienīgā apelācijas instance Lietuvā vispārējās jurisdikcijas lietās (atšķirībā no Latvijas, kur darbojas piecas apgabaltiesas): tā izskata apelācijas sūdzības civillietās un krimināllietās, kas pirmajā instancē izskatītas Lietuvas reģionālajās tiesās, kā arī lietas par ārvalstu tiesu, starptautisko tiesu un starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšanu Lietuvā. Lietuvas Apelācijas tiesā darbojas divas kolēģijas – Krimināllietu tiesas kolēģija un Civillietu tiesas kolēģija. Savukārt Apelācijas tiesas priekšsēdētājam ir zināmas, likuma noteiktas pilnvaras organizēt reģionālo (pirmās instances) tiesu un tiesnešu darbu. Nākamā – kasācijas instance – vispārējās jurisdikcijas lietās ir Lietuvas Augstākā tiesa, kas, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, ieņem vadošo lomu tiesu sistēmā. Paralēli vispārējās jurisdikcijas tiesām Lietuvā darbojas arī administratīvo tiesu sistēma, ko veido reģionālās administratīvās tiesas un Augstākā administratīvā tiesa, kas atšķirībā no Latvijas neveido vienotu Augstāko tiesu ar vispārējās jurisdikcijas tiesu kasācijas instanci. Lietuvas Apelācijas tiesas delegācija laipni piekrita sarunai ar "Jurista Vārdu". Intervijas lielāko daļu sniedza tiesas priekšsēdētājs Aļģimants Valantīns (Algimantas Valantinas), taču sarunā piedalījās arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Aloīzs Kropis (Aloyzas Kruopys) un Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Egidija Tamošūniene (Egidija Tamošiūnienė). Sarunas gaitā noskaidrojās, ka, neskatoties uz Lietuvas tiesu sistēmas neapšaubāmi stiprajām pusēm, atsevišķos jautājumos arī Latvija pārspēj savu kaimiņvalsti. ...

žurnāls / Tiesību politika

Proporcionalitātes princips pašvaldību pastāvīgo komiteju izveidošanā un locekļu ievēlēšanā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Kā zināms, šī gada jūnijā Latvijā norisinājās pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām likumsakarīgi aktualizējās arī jautājums par pašvaldību pastāvīgo komiteju turpmāko sastāvu. Tas raisījis nevienu vien strīdu starp ievēlētajiem deputātiem, tostarp galvaspilsētā, kā arī Jūrmalas pilsētas un Salaspils novada pašvaldībās. Vietējo varu domstarpības nonākušas arī līdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kurš pagājušajā nedēļā ar savu rīkojumu atcēla gan Jūrmalas pilsētas domes, gan Salaspils novada domes lēmumu par pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ministrs, šādi rīkodamies, ir pārkāpis savas pilnvaras, jo pastāvīgo komiteju izveidošana un locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kura izvērtēšana nav ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ne tiesas kompetencē, savu nostāju pamatojot ar līdzšinējo tiesu praksi lietu izskatīšanā Augstākās tiesas Senātā un Satversmes tiesā. Savukārt K. Gerhards uzsver, ka tiesiskā valstī "visiem, arī politiskiem lēmumiem, ir jābūt tiesiskiem".1 Izvērstākam priekšstatam par ministra apsvērumiem un juridiskajiem kritērijiem "Jurista Vārds" publicē K. Gerharda 2017. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" (protokols Nr. 12, 4. §) 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu" un aicina lasītājus iesaistīties konstruktīvā diskusijā par šo tēmu. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Būtiskākais par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz izmaiņas disciplinārlietu ierosināšanā un materiālu pieejamībā, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtībā, kolēģijas administratīvā darba nodrošināšanā u.c. Likuma grozījumi stāsies spēkā trešdien, 19. jūlijā, un Augstākā tiesa informē par būtiskākajām izmaiņām to sakarā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rakstu krājums – veltījums Satversmei

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Jūnija vidū Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā 400 lappušu apjomā iznācis LU 75. zinātniskās konferences rakstu krājums "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kurā kopskaitā ietverti 45 konferencē nolasītie referāti. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdevums par konstitucionālās tiesas aktīvismu

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Satversmes tiesa ir izdevusi grāmatu "Konstitucionālās tiesas aktīvisms demokrātiskā valstī". Grāmatā ir apkopoti referāti un priekšlasījumi no Satversmes 20 gadu jubilejas gadam par godu rīkotās starptautiskās konferences 2016. gada maijā.1 Konferenci rīkoja Satversmes tiesa sadarbībā ar Venēcijas komisiju, un tā pulcēja vairāku Eiropas valstu konstitucionālo tiesu pārstāvjus. Grāmata dod iespēju iepazīties ar konferences referātiem visiem interesentiem, kuriem nebija iespējas piedalīties konferencē, kā arī tiem, kas vēlas padziļinātāk izpētīt noteiktus tematus. ...

Jolanta Derkevica-Pilskunga

žurnāls / Numura tēma

Riska un krīzes komunikācijas tiesiskā regulējuma nākotnes perspektīvas

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Komunikācija ir termins, kuru ir grūti vai pat neiespējami ielikt juridiskos rāmjos, lai gan normatīvajos aktos Latvijā un citās valstīs ir centieni informācijas plūsmu regulēt. Salīdzinot normatīvos aktus Latvijā, citās Eiropas valstīs un ASV, nākas secināt, ka komunikācijas regulējums galvenokārt iedalās četros normatīvajos blokos, proti: aizliegumi, tiesības, pienākumi un embargo. Šajā rakstā piedāvāju tiesību zinātņu speciālistiem ieklausīties ...

žurnāls / Numura tēma

Informācijas vakuums nav draugs

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Latvijas Žurnālistu asociācijas pieņemtais žurnālistu ētikas kodekss paģēr sabiedrībai sniegt patiesu un pārbaudītu informāciju. Faktu rūpīga pārbaude ir kļuvusi vēl svarīgāka mūsdienās, kad informācija un tās sagrozīšana, pasniegšana sev garšīgākā mērcē ir nozīmīgs ierocis tā dēvētajā hibrīdkarā. Mans vectēvs bija mednieks. Bitenieks un zvejnieks. Pēdējās divās nodarbēs viņš mūs, savus mazbērnus, labprāt iesaistīja. Ņēma līdzi apkopt bišu ...

žurnāls / Numura tēma

Kritika ir nepietiekama un nekvalitatīva

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Mediji ir viens no efektīvākajiem kanāliem, kā uzrunāt sabiedrību un izglītot to juridiski svarīgos jautājumos, bet, no otras puses, medijs ir arī sabiedrības viedokļa un kritikas atspoguļotājs. Notiekošo tieslietās, t.sk. notariātā, ne tikai vajag, bet ir pienākums kritizēt. Tas būtu jādara gan medijiem, gan arī tiesību zinātniekiem un ekspertiem, gan sabiedrībai. Latvijā šī kritika ir nepietiekama un tās kvalitāte ir uzlabojama. Īpaši ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Numura tēma

Tiesneša atvērtība informācijai

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Šobrīd mēs dzīvojam laikmetā, kurā prasība pēc informācijas pieejamības ir viena no sabiedrības pamatvajadzībām. Ar aizsardzību no valsts iejaukšanās tiesībās uz vārda un informācijas brīvību vairs nav pietiekami, lai šo pamatvajadzību apmierinātu. Sabiedrība arvien vairāk sagaida, ka valsts ne tikai sniegs privātpersonu pieprasīto informāciju, bet arī pati ar savu iestāžu starpniecību sniegs informāciju tai par jaunākajām un aktuālākajām ...

Dāvis Volksons

žurnāls / Numura tēma

Sīkumi, kas ietekmē sabiedrisko domu

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir profesionāla organizācija, kas apvieno Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus. Katrs advokāts ir tiesu varai piederīga persona, un līdz ar to arī katra advokāta uzdevums ir rūpēties par savu tēlu, advokatūras tēlu un tiesu varas tēlu kopumā. Sabiedrisko attiecību veidošanas mērķis ir sabiedrības uzticības stiprināšana advokatūrai, tiesu varai un mūsu valstij. Ticības vairošana, ka tiesas ceļā pastāv ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesu nolēmumu kritikas robežas un kritika, kuras pietrūkst

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Iespējamība un pieļaujamība kritizēt nolēmuma saturu un/vai procesa kvalitāti Satversmes 83. pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Minēto tiesību normu izpratnē tiesnešu neatkarība ir saistīta ar padotību likumam – neatkarība nav absolūta, tiesnesim ir saistošas judikatūrā nostiprinātās atziņas. Tajā pašā laikā domājams, ka vēl šobrīd daudziem sabiedrībā nav līdz galam izprotams, ka tiesu priekšsēdētāji nedod ...

Anda Rožukalne

žurnāls / Numura tēma

Tiesas un mediji. Atrisināmas vai neatrisināmas pretrunas?

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Katra no virsrakstā minētajām pusēm – kā tiesas, tā mediji – vēlētos, lai otra labāk izprot tās darba specifiku. Tā varētu īsi atbildēt uz jautājumiem par to, kāpēc tiesnešiem un tiesu darbiniekiem ne vienmēr ir skaidri žurnālistu radītā satura profesionālās kvalitātes kritēriji. ...

žurnāls / Numura tēma

Kritika: tiesu varas autoritātes stiprinātāja un tiesnešu neatkarības veicinātāja

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Tiesu varas pienācīga reakcija uz kritiku ir nozīmīgs faktors tiesas neatkarības un autoritātes nodrošināšanai. Lai adekvāti reaģētu, jālīdzsvaro divas fundamentālas konstitucionālas vērtības – vārda brīvība, no vienas puses, un tiesas autoritāte un neatkarība, no otras puses. Šā raksta mērķis ir izpētīt kritikas ietekmi uz tiesu varas autoritāti un neatkarību. Lai sasniegtu raksta mērķi, autore sniegs ieskatu dažādos kritikas veidos, to izpausmē un radītajos riskos, kā arī runās par tiesas reakciju uz kritiku. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Numura tēma

Kāda ir tiesu komunikācija mediju vērtējumā

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Pirms diviem gadiem Tieslietu padome apstiprināja divus dokumentus: Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas (Tieslietu padomē pārstāvētajām institūcijām) un Tiesu komunikācijas stratēģiju, kas ir rīcības normatīvs tiesām. Stratēģija nosaka – komunikācija ir tiesas darba sastāvdaļa, tās nodrošināšana ir tiesas priekšsēdētāja pienākums. Pārvarot nedrošību, zināmā mērā arī iekšējo pretestību un vēsturisko noslēgtību, tiesas – cita atvērtāk, cita formālāk – komunikāciju ar medijiem nodrošina. Vai mediji to izjūt un novērtē, kādi ir komunikācijas šķēršļi? To noskaidrot bija mērķis aptaujai, ko aprīlī Tieslietu padomes vārdā veica Augstākā tiesa. Aptaujas anketu Augstākā tiesa izstrādāja sadarbībā ar Tiesu administrācijas un Rīgas apgabaltiesas komunikācijas darbiniekiem. Anketas izsūtītas iespējami daudziem medijiem, atbildes saņemtas no 23. Kaut skaits nav liels, atbildes ir vērā ņemamas, jo ir pārstāvēts viss mediju spektrs – nacionālā un reģionālā prese, specializētie mediji, TV, radio, portāli. 78 % atbildējuši, ka viņiem ir tieslietās specializējušies žurnālisti – tātad atbildēja tie, kas reāli saskārušies ar tiesām. ...

žurnāls / Numura tēma

Numura tēma: tieslietu sistēmas un sabiedrības komunikācija

27. Jūnijs 2017 /NR. 27 (981)

Šis žurnāla laidiens veltīts komunikācijai tieslietu sistēmā. Neskatoties uz vispārējo un plašo tvērumu, tas nav ne vienkāršs, ne arī viennozīmīgs temats. Atslēgvārds "komunikācija" ir kopīga atbildība un dažkārt negribētas galvassāpes gan visām juristu profesijām, gan sarežģīts ikdienas pienākums masu medijiem. ...

žurnāls / Tiesību politika

Ar priekšlikumiem grozīt Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību noslēdz darba grupas diskusijas

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Šī gada 25. aprīlī uz pēdējo – divpadsmito – sēdi pulcējās Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai. Tās pirmā sēde notika 2015. gada 12. maijā, un aizvadītajos divos gados Saeimas deputāti caurlūkoja visu Satversmes trešo nodaļu, kurā regulēts Valsts prezidenta institūts Latvijas Republikā. Darba grupu vadīja Saeimas deputāts prof. Dr. iur. Ringolds Balodis, un, viņu ieskaitot, tajā darbojās pieci locekļi – Saeimas deputāti, kuru sastāvs gan laika gaitā mainījās: uz pirmo darba grupas sēdi pulcējās Imants Parādnieks, Jūlija Stepaņenko, Inese Lībiņa-Egnere un Juris Viļums, savukārt atzinuma pieņemšanas sēdē pēdējos divus aizstāja Ivars Brīvers un Guntis Kalniņš. Uz visām sēdēm, izņemot pēdējo, kurā tika apstiprināts darba grupas atzinums, ekspertu lomā tika aicināti tieslietu lietpratēji, bijušie Valsts prezidenti un citas personas. Uzklausījuši dažādos, bieži vien pretējos ekspertu viedokļus par iespējām un vajadzību grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, palielināt tā funkciju apjomu, par nepieciešamību precizēt Valsts prezidenta atbildības regulējumu un atcelšanas no amata nosacījumus un veikt citus iespējamus labojumus Satversmē, pieci Saeimas deputāti 25. aprīlī pieņēma atzinumu, ko nosūtīja Juridiskajai komisijai. Divi centrālie darba grupas un pieaicināto ekspertu diskusiju jautājumi bija – Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa (vai nepieciešams to grozīt uz tautas vēlētu Valsts prezidentu vai paredzēt kādu citu modeli, piemēram, Igaunijai līdzīgo elektoru kolēģiju) un Valsts prezidenta funkciju paplašināšana (uzticot tam vairāku nozīmīgu amatpersonu nominēšanas iespēju u.tml.). Līdz ar šīm diskusijām likumsakarīgi aktuāls bija jautājums par Satversmē noteiktā valsts orgānu līdzsvara saglabāšanu, kā arī varbūtību, ka pārmaiņu rezultātā Latvija varētu kļūt no parlamentāras par prezidentālu republiku. Deputātu darba grupas atzinums jau paspējis gūt samērā plašu mediju uzmanību un raisīt dažādas reakcijas. Juridiskā komisija, kurai darba grupa savu veikumu iesniegusi, paredzējusi to izsūtīt Saeimas frakcijām. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kopumā atzinīgi vērtēdams darba grupas ieguldīto darbu Valsts prezidenta institūcijas inventarizācijā, jau paguvis paust skepsi par nepieciešamību uzticēt Valsts prezidentam KNAB priekšnieka izraudzīšanos. ...

žurnāls / Numura tēma

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā

16. Maijs 2017 /NR. 21 (975)

Latvijas tiesību sistēma ir atvērta tiesību sistēma, jo Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas un starptautisko tiesību principi tiek piemēroti tieši.1 Latvijas tiesību normu hierarhijā viena juridiskā ranga starptautisko tiesību normām būs prioritārs raksturs pār tā paša ranga nacionālo tiesību normām. Starptautisko tiesību normas atkarībā no to satura un leģitimācijas pakāpes var izkārtoties dažādos tiesību sistēmas juridiskā ranga līmeņos.2 ...

žurnāls / Viedoklis

Demokrātijas aizstāvība Latvijā nozīmē iestāšanos par savu valsti

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Vācijas Federatīvās Republikas pēckara kanclers, kristīgi demokrātiskais politiķis Konrāds Adenauers 20. gadsimta 50. gados atzina, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta. Klasisks demokrātijas apdraudējums ir, piemēram, korupcija. Tomēr šī raksta uzmanības centrā būs četri šobrīd aktuālie jaunie demokrātijas apdraudējumi: populisms, manipulācija ar sabiedrisko domu, indivīda privātās sfēras izzušana un autonomijas apdraudējums, demokrātijas idejas erozija. ...

žurnāls / Viedoklis

Ievainojamā pasaules kārtība

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienai, ir gan iemesls, gan nepieciešamība analizēt Latviju pasaulē, Latvijas pienesumu pasaules procesos un tās kārtības veidošanā 21. gadsimtā. Kādi ir iemesli un kāpēc to vajadzētu darīt? ...

žurnāls / Informācija

Piektais ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības valstīs

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Šī gada 10. aprīlī publiskots piektais ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par tieslietu stāvokli Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs – The 2017 EU Justice Scoreboard. Dokumentā apkopoti rādītāji par 28 dalībvalstu tiesu sistēmu darba kvalitāti, tiesu neatkarību un tiesas spriešanas efektivitāti, koncentrējoties galvenokārt uz civilo un administratīvo tiesvedību. Ziņojuma galvenie pozitīvie secinājumi: tiesu sistēmas efektivitāte lielā daļā ES dalībvalstu ir palielinājusies, un vairums valstu, kam tas ir bijis nepieciešams, ir veikušas reformas tiesu sistēmā vai vismaz tās sākušas. Šie procesi atspoguļojas arī galvenajos tiesu sistēmas darba rādītājos – lielākajā daļā ES dalībvalstu pēdējos gados ir samazinājušies lietu izskatīšanas termiņi (tai skaitā Latvijā), kas vienlaikus daudzējādā ziņā tomēr saistāms arī ar ekonomiskās krīzes izraisītā lietu pieauguma pārvarēšanu. Taču ziņojumā konstatētas arī problēmas, piemēram, vairākās dalībvalstīs trūcīgām personām ir apgrūtināta pieeja tiesai, sarežģīta informācijas ieguve par tiesu procesiem, augstas tiesu sistēmas izmaksas, lielas tiesu nodevas, sabiedrības neuzticība tiesām u.c. Ziņojums guvis atbalsi arī Latvijā – Tieslietu ministrija ar gandarījumu konstatējusi, ka Latvijas rādītāji šajā pētījumā ir uzlabojušies, savukārt Tieslietu padome Justice Scoreboard 2017 secinājumus apspriedusi savā 24. aprīļa sēdē. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša rīcību, izmantojot amata prestižu sadzīviskā konfliktā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 17. marta atzinums,1 izvērtējot iesniegumu par tiesneša rīcību, izmantojot tiesneša amata prestižu sadzīviskā konfliktā. ...

Tiesnešu ētikas komisija

žurnāls / Tiesību politika

Par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, aicinot puses uz izlīguma noslēgšanu

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Tiesnešu ētikas komisijas 2017. gada 28. februāra atzinums,1 izskatot jautājumu par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā, aicinot puses uz izlīguma noslēgšanu. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Informācija

Būtiskākais Augstākās tiesas darbā 2016. gadā: reforma un civillietu uzkrājuma samazinājums

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Piektdien, 3. martā, Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce izvērtēja AT darbu 2016. gadā. Plēnumā piedalījās 29 no 36 AT tiesnešiem un viens tiesneša pienākumu izpildītājs, kā arī viesi – ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Šajā materiālā sniegts plašāks pārskats par plēnumā izskanējušajām būtiskākajām norisēm AT aizvadītajā gadā. ...

žurnāls / Tiesību politika

Nepieciešams neatkarīgs konstitucionāls orgāns likumdošanas kvalitātes kontrolei

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Likumdošanas procesu kvantitatīvi ierobežot pašlaik nav iespējams: dzīve mainās ļoti dinamiski, tādēļ rodas aizvien jaunas situācijas, kas prasa normatīvu regulējumu (piemēram, virtuālajā vidē iespējams izdarīt tādus noziedzīgus nodarījumus, kas agrāk nebija iespējami). Tāpat valstij nepārtraukti ir jāievieš prasības, kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām – dalības Eiropas Savienībā, starptautiskiem līgumiem, starptautisko tiesu prakses ...

žurnāls / Tiesību politika

Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Francijā un Nīderlandē valsts konstitucionālo orgānu vidū ir arī tā sauktā Valsts padome (Conseil d"État, Raad van Staat). Nīderlandes Valsts padome ir viens no senākajiem konstitucionālajiem orgāniem pasaulē. Tā ir izveidota 1531. gadā. Šāda konstitucionālā orgāna funkcijas pamatā var būt divējādas. Valsts padome sniedz padomus likumdošanas procesā. Tā var arī darboties kā augstākā administratīvā jurisdikcija. Valsts padomnieki parasti ...

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas tiesneša apsvērumi un jautājumi ētikas komisijai

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Aizvadītajā nedēļā Tiesnešu ētikas komisijas sēdē tika lemts nākamajā – 10. marta – sēdē skatīt Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneša Aigara Strupiša iesniegumu, kurā viņš saistībā ar 2017. gada 19. februāra Latvijas Televīzijas 1. programmas raidījumā De Facto izskanējušo informāciju sniedz gan savu izvērstu viedokli par konkrētajiem faktiem, gan arī Tiesnešu ētikas komisijai adresējis vairākus jautājumus. Ņemot vērā faktu, ka šajā iesniegumā atspoguļojas augstākās tiesu instances tiesneša apsvērumi par dažādiem ar tiesneša darbu saistītiem jautājumiem, publicējam šī iesnieguma saīsināto versiju (bez pielikumiem.) ...

žurnāls / Informācija

Valsts prezidenta pilnvaru inventarizācija tuvojas noslēgumam

28. Februāris 2017 /NR. 9 (963)

"Jurista Vārds" jau vairākkārt ziņojis par Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupas divu gadu aktivitātēm, apsverot iespējas grozīt Satversmē noteiktās Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtību. 21. februārī noritēja darba grupas kārtējā – desmitā – sēde, un tajā tika aplūkots Satversmes 53. pants (Valsts prezidenta politiskā "neatbildība" un kontrasignācijas institūts), kā arī Valsts prezidenta kreatīvās funkcijas (dalība amatpersonu kandidātu izvēlē, iecelšanā un apstiprināšanā). Sēdē klāt bija gan darba grupas aicinātie konstitucionālo tiesību un politikas eksperti, gan amatpersonas un institūcijas, kuras varētu skart Valsts prezidenta funkciju eventuālā paplašināšana (Valsts kontrole, tiesībsargs, Latvijas Banka, Tieslietu padome, KNAB), ko apsver Saeimas deputāti. Tāpat savu viedokli par Satversmes normām izteica divi bijušie prezidenti – Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Paredzams, ka 21. martā notiks darba grupas pēdējā sēde (par Satversmes 35., 36. un 54. pantu), kam sekos darba grupas ziņojums Saeimai, kurā tiks pausti deputātu priekšlikumi par Satversmes III nodaļu "Valsts prezidents". Ziņojumu plānots pabeigt šī gada pavasarī, un tas acīmredzot varētu ietvert priekšlikumus izdarīt grozījumus šajā Satversmes nodaļā. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību politika

Dots starts Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumam

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Pagājušo otrdien, 14. februārī, valdība apstiprināja ziņojumu par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējuma izveidi. Šāds novērtējums paredz pētījumu veikšanu tiesu darbības, maksātnespējas un komerctiesību jomā ar mērķi novērtēt esošo situāciju un iegūt rekomendācijas tieslietu sistēmas turpmākai attīstībai. Valdības akcepts nozīmē zaļo gaismu reāla darba uzsākšanai novērtējuma izstrādē. ...

žurnāls / Diskusija

Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju

14. Februāris 2017 /NR. 7 (961)

Šogad Latvijas Republikas Satversmei aprit 95 gadi. 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes sapulce pēc nepilnu divu gadu darba – debatēm par Latvijas valsts iekārtu un turpmāko attīstību – pieņēma Latvijas Republikas Satversmi, 30. jūnijā tā tika oficiāli izsludināta, bet 7. novembrī stājās spēkā. Tā ir vienīgā Latvijas valsts konstitūcija līdz pat šim brīdim, turklāt viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā

31. Janvāris 2017 /NR. 5 (959)

"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera zinātnisko mantojumu. "Tiesu namu aģentūras" apgādā tikko kā nācis klajā atkārtots 1930. gada grāmatas "Ievads Latvijas valststiesību zinātnē" izdevums, ko publicēšanai, komentējot to atbilstoši mūsdienu Latvijas situācijai, sagatavojuši zinātniskie redaktori Dr. iur. Jānis Pleps un Mg. iur. Signe Terihova. Grāmatas svinīgā atvēršana paredzēta 13. februārī – Latvijas Universitātes 75. konferences juridiskās zinātnes plenārsēdes laikā. Notikumi ir simboliski saistīti, jo visi plenārsēdes priekšlasījumi koncentrēsies uz Latvijas Republikas Satversmi – tās pieņemšanu, situāciju pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Satversmes darbības atjaunošanu un Satversmes tiesas praksi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts amatpersonu profilēšanas tiesībpolitiskie apsvērumi

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Valsts amatpersonu darbu regulāri vērtē, piemēram, žurnālistikā, tomēr Latvijas jurisprudencē nav padziļināti vērtēta juridisko prasību kvalitāte, piemēram, politiskiem amatiem likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību darbā, kā arī valsts kapitālsabiedrību vadošiem amatiem. Autors sagatavojis rakstu par tiesiski aizsargājamām interesēm valsts amatpersonu kompetences vērtēšanas procesā un iesaka to tiesībpolitiski pilnveidot ar, piemēram, autovadīšanas tiesību piešķiršanas un pagarināšanas kārtībai līdzīgu kārtību. Lai to ciniski nesauktu par "idiotu testu",1 to var dēvēt par valsts amatpersonu medicīnisko un psiholoģisko profilēšanu (turpmāk – MPP). ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību politika

Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam

17. Janvāris 2017 /NR. 3 (957)

Pagājušā gada nogalē, tas ir, 2016. gada 22. decembrī, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2017.–2019. gadam. Tajā ir noteiktas divas prioritārās darbības jomas: efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana un Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana. Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai (stratēģija pilnā versijā pieejama Augstākās tiesas mājaslapā, šeit publicēts izvilkums no tās1). ...

žurnāls / Tiesību politika

Atskats uz aizvadīto gadu tieslietu sistēmā

3. Janvāris 2017 /NR. 1 (955)

Par ikgadēju tradīciju jau ir kļuvusi "Jurista Vārda" lasītāju informēšana par Tieslietu ministrijas tiesu sektora paveikto aizvadītajā gadā. Arī šogad, turpinot šo tradīciju, tiek sniegta plašāka informācija par Tieslietu ministrijas tiesu sektorā īstenotajām aktivitātēm 2016. gadā, kā arī sniegts neliels ieskats par 2017. gadā sagaidāmo. ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts principu piemērošana nekustamo īpašumu darījumos

20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)

Pastāv vairāki iemesli, kādēļ būtu jāizvērtē Latvijā pastāvošo darījumu noslēgšanas vide un tiesiskais regulējums. Gan sabiedrības drošības, gan ekonomiskās izaugsmes apsvērumi ir pamatā tādas darījumu slēgšanas sistēmas sakārtošanai, kas sekmētu godīgus darījumus. Nešaubīgi Civillikums satur atbilstošas ģenerālklauzulas un principus, bet acīmredzot problēmas pastāv. ...

...

7

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls