Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi civillietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi civillietās Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Administratīvās rajona tiesas prakse uzņēmumu pārejas lietās

21. Marts 2023 /NR. 12 (1278)

Raksts sniedz ieskatu Administratīvās rajona tiesas praksē, izpildu procesa ietvaros izvērtējot uzņēmuma pārejas jautājumus. ...

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Senāta aktuālās atziņas publisko iepirkumu lietās

21. Februāris 2023 /NR. 8 (1274)

Šā raksta mērķis ir sniegt konspektīvu ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumos, kuri pērn – 2022. gadā – tika pieņemti publisko iepirkumu lietās. Citiem vārdiem, palūkoties uz aizvadītajā gadā pieņemtajiem nolēmumiem un vienkopus piefiksēt to, kas jauns, autora skatījumā, Senāta praksē pērn ir noticis publisko iepirkumu tiesību jomā un kādas noderīgas atziņas varam paņemt sev līdzi turpmākajā darbā. ...

žurnāls / Domu mantojums

Fragmenti no spriedumiem lietās, kurās referējis senators Andrejs Sīmanis

20. Decembris 2022 /NR. 51/52 (1265/1266)

Par pienākumu pamatot pašvaldību reformas 1925. g. maija mēneša 19. dienā. Priekules pagasta Paplakas novada iedzīvotāju O. Frickopfa, L. Jaunzema un citu sūdzība par Iekšlietu ministrijas lēmumu attiecībā uz daļas no Priekuļa pagasta pievienošanu Virgas pagastam. Sastāvs: priekšsēdētāja v.i. senators A. Sīmanis; senatori: J. Kalacs un A. Pētersons; referē priekšsēdētāja v.i.; atzinumu dod virsprokurora biedrs E. Bitte. ...

Tieslietu ministrija

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Viedoklis par Senāta 2021. gada 20. aprīļa lēmumu lietā Nr. C30638118, SPC-11/2021 par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, neatbrīvojot parādnieku no atlikušajām saistībām

18. Maijs 2021 /NR. 20 (1182)

[1] 2021. gada 20. aprīlī Latvijas Republikas Senāts pieņēma lēmumu lietā Nr. C30638118, SPC-11/2021,1 ar ko daļēji atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 6. augusta lēmumu. [1.1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ar 2020. gada 6. augusta lēmumu izbeidza parādnieka saistību dzēšanas procedūru, neatbrīvojot parādnieku no saistību dzēšanas plānā norādītajām saistībām pret kreditoriem un ...

Nataļja Puriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesu prakse saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem

9. Februāris 2021 /NR. 6 (1168)

Šī raksta mērķis ir piedāvāt lasītājiem ieskatīties dažos jautājumos saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, kuri līdz šim ir izšķirti nacionālajās tiesās Latvijā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-109 tēzes

7. Aprīlis 2020 /NR. 14 (1124)

1. Dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts 1.1. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – tā spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju vai prasītāju tiesā (judikatūras maiņa). 1.2. Tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām, piemēram, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, un atsevišķos gadījumos arī tiesiskajās attiecībās, kas pastāv dzīvokļu īpašnieku kopības ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļa parāda bezstrīdus piedziņas gadījumā uzņēmuma pāreja konstatējama administratīvā procesa ietvaros

31. Marts 2020 /NR. 13 (1123)

Jautājums par uzņēmuma pārejas konstatēšanu ir pakārtots nodokļa parāda piedziņai, kuru Valsts ieņēmumu dienests īsteno bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ņemot vērā šo apsvērumu, kā arī lai neapdraudētu nodokļa parāda piedziņas efektivitāti un liegtu iespēju nodokļa parādniekam izvairīties no atbildības par nodokļu saistībām, izmantojot formālu juridiskās identitātes maiņu, minētais jautājums ir pakļauts administratīvajām tiesām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Korporatīvais plīvurs ir ar likumu noteiktais kapitālsabiedrības un tās dalībnieka atbildības norobežojums

3. Marts 2020 /NR. 9 (1119)

2020. gada 30. janvārī Senāta Civillietu departaments pieņēma spriedumu lietā Nr. C29250718 SKC-466/2020.1 Senāts šādā sastāvā – senatore referente Ināra Garda, senatore Anita Čerņavska, senators Normunds Salenieks – rakstveida procesā izskatīja civillietu sakarā ar atbildētājas [pers. A] kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019. gada 16. septembra spriedumu [pers. A] pretprasībā pret [pers. B] par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu bērna uzturam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Valsts nodeva par kopīpašuma izbeigšanas prasību

11. Februāris 2020 /NR. 6 (1116)

Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce konstatē: – atbilstoši Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas vēstulē sniegtajai informācijai pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem ir atšķirīgas pieejas jautājuma risināšanai par valsts nodevas noteikšanu kopīpašuma izbeigšanas prasībai kā mantiskai prasībai; – vienā gadījumā tiesneši uzskata, ka piemērojams Civilprocesa likuma 34. panta ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākās tiesas Civillietu departaments: aktualitātes judikatūrā

29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)

Līdzīgi kā iepriekš publicēto1 Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pārskatu par aktualitātēm judikatūrā autors ir sagatavojis apkopojumu par Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumiem ar judikatūras nozīmi no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. septembrim. Mērķis apkopojumam ir sniegt sistematizētu pārskatu par judikatūru interesentiem, kas ikdienā nevar veltīt laiku Senāta judikatūras pētīšanai, kā arī veicināt juridiskās sabiedrības interesi par jaunākajiem nolēmumiem Augstākās tiesas judikatūras arhīvā.2 Galvenie temati judikatūrā šogad līdz šim bijuši – piespiedu nomas tiesiskās attiecības, dzīvojamo māju pārvaldīšana un dzīvojamo telpu īres tiesības, apdrošināšanas tiesības, mantojuma tiesības, darba tiesības, autortiesības, saistību tiesības, komerctiesības, civilprocess, maksātnespējas tiesības un tiesiskās aizsardzības process. Lielākā daļa tiesvedību ierosinātas uz kasācijas sūdzības pamata, bet trīs – uz Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu pamata. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Ar šķīrējtiesas procesu saistīta ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšana un izpilde

14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)

No 2007. gada 30. oktobra Konvencijas par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Lugāno konvencija) tvēruma ir izslēgti visu veidu ar šķīrējtiesas procesu saistītie jautājumi, tostarp pārsūdzības process. Nav nozīmes tam, vai strīdus nolēmumu ir taisījusi vispārējās jurisdikcijas tiesa. Nozīme ir tam, vai šis nolēmums ir saistīts ar šķīrējtiesas procesu, tostarp ar šķīrējtiesas nolēmuma pārskatīšanu vai pārsūdzēšanu. Civilprocesa likuma 636. panta pirmā daļa nav iztulkojama un piemērojama paplašināti, un no pantā ietvertās ārvalsts tiesas nolēmuma definīcijas ir izslēgti ārvalsts tiesu procesuālie lēmumi, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības vai netiek apstiprināts izlīgums. Situācijā, kad pušu strīds ir izspriests pēc būtības ar šķīrējtiesas spriedumu, savukārt ārvalsts vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai skatīta sūdzība par procesuāliem jautājumiem saistībā ar šķīrējtiesas procesa norisi un ārvalsts vispārējās jurisdikcijas tiesa nav devusi vērtējumu pušu pamata strīdam pēc būtības, šāds ārvalsts tiesas nolēmums nav uzskatāms par spriedumu Civilprocesa likuma 636. panta pirmās daļas izpratnē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas subjektīvās tiesības pārsūdzēt publisko tiesību līgumu; kultūrvēsturiskais mantojums ietilpst prasījumā par vides aizsardzību

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Neatkarīgi no publisko tiesību līguma veida trešajām personām, kas nav līguma dalībnieces, ir tiesības to pārsūdzēt, ja to tiesības vai tiesiskās intereses ar minēto līgumu ir aizskartas vai var tikt aizskartas vai arī likumā ir paredzēts, ka šādā gadījumā tiesā var vērsties, lai aizsargātu citu personu vai sabiedrības intereses. Pieteikums par tādu administratīvo aktu, publisko tiesību līgumu vai faktisko rīcību, kas rada kaitējuma draudus vai kaitējumu kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesniedzams, pamatojoties uz Vides aizsardzības likuma 9. panta trešo daļu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Plānotā būves izmantošanas veida neatbilstība būvatļaujā paredzētajam izmantošanas veidam kā pamats būvatļaujas atzīšanai par prettiesisku

12. Marts 2019 /NR. 10 (1067)

Būvatļauja kā būvniecību atļaujošais administratīvais akts tiek izdota ne tikai būves kā tehniskas vienības izvietošanai noteiktā telpā (zemesgabalā), bet ar būvatļauju tiek atļauts arī konkrēts būves izmantošanas veids. Tāpēc būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes tvērumā ietilpst arī argumenti, kas attiecas uz būvatļaujā paredzētā būves izmantošanas veida un faktiski plānotā būves izmantošanas veida savstarpēju neatbilstību un šādas neatbilstības radītu tiesību normu pārkāpumu. Ja būvatļaujas tiesiskuma pārbaudes ietvaros iespējams konstatēt, ka būvatļaujā paredzētais būves lietošanas veids neatbilst faktiski ieplānotajam būves lietošanas veidam, tas var būt pamats būvatļauju atcelt. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zemnieka saimniecības kā saimnieciskās darbības veicējas valsts nodevas likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā

18. Decembris 2018 /NR. 51/52 (1057/1058)

Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 5.5. punktā noteiktā valsts nodevas procentuālā likme par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā ir piemērojama arī zemnieka saimniecībai, ja tās reģistrētais darbības veids ir sava vai nomātā nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Nodokļu parāda pārcelšanas tiesiskā daba

11. Decembris 2018 /NR. 50 (1056)

Nodokļu administrācijas veiktā parāda pārcelšana, kura pilnībā atkarīga no privāttiesību jomā noregulētajām tiesiskajām attiecībām, nav jauns administratīvais akts, bet iekšējs organizatorisks lēmums. Iestāde šādā gadījumā, neizdodot jaunu administratīvo aktu, administratīvā akta adresātu aizstāj ar tā tiesību pārņēmēju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesu kompetences nošķiršana, apstrīdot iestādes faktisko rīcību

27. Novembris 2018 /NR. 48 (1054)

Augstākās tiesas 2013. gada 8. maija spriedumā lietā Nr. SKC-32 izteiktā atziņa par Satversmes 92. pantā noteikto personas pamattiesību nodrošināšanas pārākumu pār tiesu kompetences nošķiršanas jautājumiem nav vispārināma bez sasaistes ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Norādītajā lietā ārpus civilās tiesvedības kompetences esošā jautājuma izskatīšana kasācijas instancē tika turpināta izņēmuma kārtā, jo daļēji tiesas rīcības dēļ, pieņemot lietu, kas tai nav pakļauta, izveidojās situācija, kad personai bija zudusi iespēja savu tiesību aizsardzību īstenot administratīvā procesa kārtībā. Minētā atziņa nav piemērojama situācijā, kad persona vērsusies ar prasību civilprocesuālā kārtībā pēc tam, kad pieteikums par iestādes faktisko rīcību Administratīvajā rajona tiesā tika uzskatīts par neiesniegtu un atdots iesniedzējam, jo trūkumi pieteikumā netika novērsti likumā noteiktajā termiņā. Jāņem vērā, ka personai, kura objektīvu, no tās gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nokavējusi termiņu iestādes faktiskās rīcības apstrīdēšanai, ir tiesības lūgt termiņu atjaunot, kā to nosaka Administratīvā procesa likuma 46. pants. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikuma atkārtota iesniegšana par maksātnespējas procesa pasludināšanu

16. Oktobris 2018 /NR. 42 (1048)

Ja pieteikums par maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniegts atkārtoti par saistībām, par kurām tiesa jau ir lēmusi, nepiemērojot saistību dzēšanas procedūru parādnieka negodprātīgas rīcības dēļ, un no tā neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiski mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi, pieteikums nav pieņemams. Savukārt gadījumā, ja fakts, ka pieteikums iesniegs atkārtoti, tiek konstatēts jau pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, ierosinātais process ir jāizbeidz. ...

Augstākā tiesa

žurnāls / Tiesību prakse

Pieejams tiesu prakses apkopojums likuma "Par nodokļiem un nodevām" piemērošanā

2. Oktobris 2018 /NR. 40 (1046)

Likums "Par nodokļiem un nodevām" nosaka nodokļu tiesību un to iekasēšanas pamatus un ir uzskatāms par "jumta" likumu visiem Latvijas nodokļiem. Ņemot vērā šā likuma sabiedrisko nozīmi, kā arī to, ka sakārtots un pārskatāms nodokļu regulējums ir arī neatņemams elements komercdarbības vides uzlabošanai, Augstākā tiesa ir apkopojusi savu praksi likuma "Par nodokļiem un nodevām" piemērošanā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas vārda un uzvārda maiņa

11. Septembris 2018 /NR. 37 (1043)

1. Iztulkojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, jārespektē tiesības uz privāto dzīvi un cilvēka cieņu. Ņemot vērā to, ka personas vārda un uzvārda maiņa ir saistīta ar personas identitātes izjūtu, kas dažādu apstākļu dēļ var mainīties, pret šo personai nozīmīgo un sensitīvo jautājumu jāizturas ar cieņu. Tāpēc iestādei un tiesai ir jānoskaidro fakti un jāpārliecinās, ka persona ar nopietnību izturas pret savu identitāti un pastāv tādi apstākļi, kuru rezultātā personas identitātes izjūta varētu būt mainījusies. 2. Piemērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, primārs ir personas viedoklis par viņas identitāti un apsvērumi par nepieciešamību mainīt vārdu un uzvārdu nolūkā izkopt savu identitāti. Par personas identitātes maiņu liecina personas dzīvesveida, profesijas, reliģiskās piederības, sociālā statusa maiņa, kā arī citi apstākļi. Personai nav jāpierāda ar konkrētiem pierādījumiem, ka viņas identitāte ir mainījusies, bet jāsniedz apsvērumi par apstākļiem, kuri mainījuši identitātes izjūtu un paštēlu. Ja no personas sniegtajiem apsvērumiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka ir apstākļi, kas mainījuši personas identitātes izjūtu, tad jālūdz tos precizēt, jo cilvēka cieņa prasa neapšaubīt personas pārliecību par savu paštēlu. 3. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā izsmeļoši ir uzskaitīti visi iemesli, kādus likumdevējs atzinis par tiesisku pamatu, lai mainītu personas vārdu un uzvārdu. Tādējādi, no vienas puses, likumdevējs ir paredzējis tiesības personai mainīt vārdu vai uzvārdu, bet, no otras puses, ierobežojis šīs tiesības, likumā nosakot situācijas, kurās personai ir tiesības mainīt vārdu vai uzvārdu. Tomēr tiesībām mainīt vārdu un uzvārdu noteiktie ierobežojumi ir interpretējami un piemērojami iespējami šauri. 4. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punktā lietotais vārds "apgrūtina" ir kritērijs, kas palīdz nošķirt to, vai personas vārds un uzvārds ir tāds, kas personai saskarsmē ar citiem cilvēkiem rada emocionālu vai psiholoģisku slogu (diskomfortu), proti, apgrūtina tās ieļaušanos sabiedrībā. Apgrūtināt ieļaušanos sabiedrībā var gan vārds, gan uzvārds, kā arī abi personvārdi kopā. 5. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkts aptver arī gadījumu, kad persona vēlas norobežoties no savas ģimenes vai dzimtas identitātes. 6. Izvērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jāņem vērā arī apsvērumi par ģimenes un dzimtas identitāti. Ņemot vērā uzvārda kā personvārda nozīmi personas piederības noteikšanai konkrētai ģimenei un dzimtai, uz personas tiesībām mainīt uzvārdu būtu jāraugās ne tikai no personas tiesību aizsardzības viedokļa, bet arī no citu cilvēku tiesību aizsardzības, kas šajā gadījumā ir unikālu ģimenes un dzimtas uzvārdu kā identitātes elementu aizsardzība. Līdz ar to, vērtējot uzvārda maiņas pieļaujamību, ir jālīdzsvaro personas un citu cilvēku (sabiedrības) intereses. 7. Vārda un uzvārda maiņas gadījumā izvēlētajam personvārdam ir jāatbilst latviešu valodas prasībām. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pirmās, apelācijas un kasācijas instances tiesas kompetences nošķiršana

14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)

Kasācijas instances tiesa neveic pierādījumu pārbaudi un nepārskata zemākas instances tiesas secinājumus par lietas faktiskajiem apstākļiem, bet pārbauda, vai tiesa nav pārkāpusi konkrētas tiesību normas vai pārsniegusi savas kompetences robežas. Lietas izskatīšana pēc būtības, pārbaudot pierādījumus, notiek tikai pirmās un apelācijas instances tiesā. Kasācijas instances tiesas kompetencē nav, pārbaudot pierādījumus, pārliecināties, ka izslēgta jebkura iespējamība, ka pierādījumu pārbaudes rezultātā varētu izdarīt kasatoram labvēlīgāku secinājumu. Tā būtu atkārtota pierādījumu novērtēšana pēc būtības, ko veic pirmās un apelācijas instances tiesa. Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmās daļas piemērošanas pareizību pārbaudot, kasācijas instances tiesa varētu šo normu atzīt par pārkāptu, ja, piemēram, tiesas izdarītie secinājumi vai nu vispār nebalstās uz pierādījumiem, bet tikai uz pieņēmumiem, vai ja secinājumi loģiski nevar izrietēt no novērtētajiem pierādījumiem, vai ja kāda pierādījuma saturs ir acīmredzami nepareizi noskaidrots (piemēram, tiesa vispār nepareizi izlasījusi rakstveida dokumentu vai izlaidusi no vērtējuma kādu dokumenta vai liecības daļu). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pilsonības likuma regulējums jāpiemēro atbilstoši Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai

24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)

1. Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai kā Latvijas valsts iekārtas vispārējam tiesību principam ir augstākais juridiskais spēks. Šī doktrīna ir saistoša ikvienai Latvijas valsts institūcijai, un tām ir pienākums ievērot Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, īstenojot jebkuru tām uzticēto funkciju. Tā ir jāņem vērā, arī iestādēm un tiesām vērtējot Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs izdoto lēmumu un veikto darbību tiesisko nozīmi. Okupācijas periodā Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests ārzemēs rīkojās Latvijas valsts vārdā, lai nodrošinātu Latvijas valsts pastāvēšanu. Tā izdotajiem lēmumiem un veiktajām darbībām bija un ir tiesiska nozīme. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs īstenotā Latvijas ārzemju pasu izsniegšana un pagarināšana bija svarīga gan Latvijas valsts nepārtrauktības idejas uzturēšanā okupācijas periodā, tostarp saglabājot Latvijas pilsoņu kopumu, gan arī bija praktiski nozīmīga Latvijas pilsoņiem. Pieņemot 1919. gada 23. augusta Pavalstniecības likumu, likumdevējs nebija apsvēris un viņam nebija jāapsver tādi ārkārtas apstākļi, kurus radītu eventuāla ilgstoša okupācija. Līdz ar to Latvijas diplomātiskajam un konsulārajam dienestam ārvalstīs savā darbībā bija jāvadās no Pavalstniecības likuma mērķa un Latvijas valsts interesēm, jo okupācijas apstākļu specifikas dēļ radās normatīvajos aktos nenoregulētas situācijas. 2. Pilsonības likuma 2. pants noteic piederību pie Latvijas pilsonības, definējot tās personas, kuras ir atzīstamas par Latvijas pilsoņiem. Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkts attiecas uz plašāku radinieku loku, savukārt Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts – uz šaurāku radinieku loku. No Pilsonības likuma izstrādes materiāliem izriet, ka likumdevēja griba bija veidot iekļaujošu regulējumu, kas nodrošinātu Latvijas pilsonību visām personām, kurām šādas tiesības bija, balstoties uz Pavalstniecības likumu, Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu un Latvijas valsts interesēm. Pilsonības likuma mērķis ir tā regulējumu attiecināt un tiesības uz Latvijas pilsonību nodrošināt visām tām personām, kurām, pamatojoties uz ius sanguinis principu, izveidojās tiesiska saikne ar Latvijas valsti okupācijas periodā. Tādējādi, lai Pilsonības likuma piemērošana atbilstu likuma mērķim, Pilsonības likuma normas ir jāinterpretē tā, lai ikvienam Latvijas pilsonim, kas neatkarīgi no dzimšanas laika ieguva pilsonību piedzimstot, būtu tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni neierobežotā laikā. Lai nodrošinātu Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnas ievērošanu un Pilsonības likuma mērķa sasniegšanu, Pilsonības likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas piešķir tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoni arī personai, kura ir dzimusi Latvijas okupācijas periodā un kuras dzimšanas brīdī viens no tās vecākiem bija Latvijas pilsonis. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākās tiesas spriedums paplašina Satversmes tiesas iedibināto judikatūru

24. Jūlijs 2018 /NR. 30 (1036)

Šajā "Jurista Vārda" numurā AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Administratīvo lietu departamenta tiesnese Anita Kovaļevska, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits un Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis pēc redakcijas lūguma komentē Augstākās tiesas spriedumu "Pilsonības likuma regulējums jāpiemēro atbilstoši Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai", kas izraisījis rezonansi juristu, vēsturnieku un ārlietu ekspertu aprindās. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskā atbildība par viņa profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem kreditoram

17. Jūlijs 2018 /NR. 29 (1035)

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Ināra Garda, tiesnese Ļubova Kušnire, tiesnesis Normunds Salenieks, izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar atbildētāja Daiņa Bergmaņa kasācijas sūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 25. maija spriedumu ārvalsts komersanta "Danske Bank" A/S prasībā pret Daini Bergmani, ar trešo personu "ERGO Insurance" SE ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākā tiesa: zemes piespiedu nomas maksas apmēru neietekmē tas, vai zemes īpašnieks ir PVN maksātājs

10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)

Augstākā tiesa (AT) paplašinātā sastāvā šā gada 27. jūnijā atcēla Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 17. jūnija spriedumu daļā, ar kuru par iepriekšējo laika periodu papildus zemes piespiedu nomas maksai piedzīts pievienotās vērtības nodoklis un noteikts pienākums šādu maksājumu veikt turpmāk. Pārsūdzētais spriedums taisīts akciju sabiedrības "Pilsētas zemes dienests" prasībā pret ...

žurnāls / Tiesību prakse

Fiziskās personas atbrīvošana no valsts nodevas samaksas

3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)

Jautājums par personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas izvērtējams katrā procesuālajā stadijā atsevišķi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Būvinspektora atzinuma par patvaļīgu būvniecību tiesiskā daba

10. Aprīlis 2018 /NR. 15 (1021)

Situācijā, kad būvinspektors konstatē patvaļīgu būvniecību, viņa pienākums ir apturēt būvdarbus un uzrakstīt atzinumu, kurā izklāstīts pamatojums šādam konstatējumam. Šāds būvinspektora atzinums vispārīgi ir starplēmums. Savukārt iestāde pēc tam pieņem administratīvo aktu, kurā tā vēlreiz atzīst vai neatzīst patvaļīgas būvniecības esību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Hipotēkas noilgums; kreditora atgādinājums

27. Marts 2018 /NR. 13 (1019)

1. Civillikuma 1907. pantā ir noteikts, ka noilgumam nav pakļautas tikai zemesgrāmatās ierakstītas saistību tiesības. Savukārt hipotēka nav saistību tiesība. Tā ir lietu tiesība uz ķīlā nodoto lietu, no kuras kreditors var apmierināt savu saistībtiesisko prasījumu (Civillikuma 1278. pants). Tas, ka ķīlas tiesība nodrošina saistību tiesību, nepadara pašu ķīlas tiesību par saistību tiesību Civillikuma 1907. panta izpratnē. Tēzei par hipotēkas nenoilgšanu ir nozīme tikai, ciktāl pastāv ar to nodrošinātais saistībtiesiskais prasījums. Tas nozīmē, ka hipotēka kā blakus tiesība nenoilgst patstāvīgi, respektīvi, atrauti no tās pamatā esošā saistībtiesiskā prasījuma. Bet hipotēkas kā blakus tiesības nodibināšana neizņem pašu saistībtiesisko prasījumu no noilguma iedarbības. 2. Kreditora atgādinājumam, lai tas būtu ielasāms Civillikuma 1905. pantā, ir jābūt paziņotam individuāli un personiski parādniekam, un tajā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai prasīt konkrētas saistības izpildi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Jaunākais Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulces skaidrojums

16. Janvāris 2018 /NR. 3 (1009)

Otrdien, 9. janvārī, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce sniedza skaidrojumu par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām piedalīties un izteikties slēgtā tiesas sēdē kopā ar pārstāvamo. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Latvijas Republikas tiesībsarga ierosinājumu, sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu praksē pastāv atšķirīga izpratne par Civilprocesa likuma 82. panta pirmās daļas iztulkojumu lietās par laulības neesamību vai šķiršanu un lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Tiesnešu kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse var nelabvēlīgi ietekmēt lietas dalībnieka – fiziskās personas – tiesības uz pieeju tiesai. Tādēļ, lai nodrošinātu vienotu likumam atbilstošu izpratni par puses pilnvarotā pārstāvja tiesībām kopā ar pārstāvamo piedalīties un izteikties slēgtās tiesas sēdēs, kurās izskata lietas par laulības neesamību vai šķiršanu vai lietas, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce nolēma sniegt strīdīgo likuma normu skaidrojumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Riska personas tiesiskā statusa kritēriju konstatācija

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Riska personas tiesiskā statusa regulējuma plašākais mērķis ir ierobežot tādu komersantu darbību, kuru patiesais dibināšanas mērķis ir saistīts ar starpnieka lomas izpildi naudas atmazgāšanas un nodokļu izkrāpšanas shēmās un kuru darbības organizētāji, kā arī patiesā labuma guvēji administratīvā procesa ietvaros nav identificējami. Riska personu kritēriju piemērošanai izmantojami tie faktiskie apstākļi, kādi pastāvējuši tiesību normas spēkā stāšanās brīdī, kā arī tie var būt apstākļi, kuri aizsākušies pirms tiesību normas spēkā stāšanās, kas turpinās (jeb normai ir arī t.s. neīsts atpakaļvērsts spēks). Tas nav nekas neparasts un nepieņemams no tiesiskas valsts principa viedokļa, jo sabiedrībai var būt nepieciešams tūlītēji atbildēt uz tiem izaicinājumiem, kādi rodas. Personas tiesību ierobežojums uz nodarbošanos var tikt nekavējoši pārskatīts, ja mainās tiesiskā statusa noteikšanas pamatā esošie apstākļi. Tiesas ieskatā, riska personas tiesiskā statusa noteikšana un no tā izrietošais ierobežojums piedalīties komersanta vadīšanā un saimnieciskajā darbībā nav pielīdzināma personas kriminālsodīšanai. Kriminālsodam ir pavisam cita bardzības pakāpe un ievērojami būtiskāka ietekme uz personas turpmāko dzīvi un nodarbošanos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apstiprinot nekustamā īpašuma izsoles aktu, īpašuma tiesību atzīšanas prasības nodrošināšanas atzīme nav dzēšama

9. Janvāris 2018 /NR. 2 (1008)

Pagājušā gada nogalē, 29. decembrī, Augstākajā tiesā kļuva pieejams tiesas lēmums civillietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīts personu un valsts tiesību aizsardzības virsprokurora protests par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas ievērošana

2. Janvāris 2018 /NR. 1 (1007)

Ja vien privātpersona ir izpildījusi savu pienākumu ievērot likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, vēršoties ar iesniegumu iestādē, tad tas, ka iestāde, iespējams, nepamatoti atteikusies pēc būtības izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu vai vispār uz to nav atbildējusi likumā noteiktajā termiņā, nekādi neietekmē iesniedzēja procesuālās tiesības vērsties tiesā. Ja augstāka iestāde noteiktā termiņā nav reaģējusi, uzskatāms, ka valsts pārvalde ir atteikusies no iespējas labot savas kļūdas, savukārt persona no savas puses ir izdarījusi visu iespējamo, lai lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība tiktu izmantota. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Priekšnoteikumi, kas nosaka atsavinātāja pienākumu atlīdzināt zaudējumu

12. Decembris 2017 /NR. 51 (1005)

Atsavinātājam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums rodas, ja tiek konstatēts 1) apslēpts lietas trūkums; 2) trūkumu rašanās laiks (pirms atsavināšanas); 3) to nozīmīgums (sk. Civillikuma 1613. pantu); 4) atsavinātāja ļauns nolūks, kas izpaužas vienā vai vairākos Civillikuma 1620. pantā definētajos veidos – trūkumu noklusēšanā vai arī to noslēpšanā, vai arī apgalvojumā, ka lietai ir zināmas īpašības. Tiesai nav tiesiska pamata paplašināt iepriekšminēto kritēriju loku, aptverot arī cēloniskā sakara izvērtēšanu, jo tādējādi tiesa vienlaikus piemērotu gan vispārīgo, gan speciālo regulējumu zaudējumu atlīdzināšanas izvērtēšanai, kas varētu novest pie atsavinātāja nepamatotas atbrīvošanas no atbildības par atsavinātās lietas trūkumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Iestādes tiesības atteikt izdot labvēlīgu administratīvo aktu uz iekšējo normatīvo aktu pamata

19. Septembris 2017 /NR. 39 (993)

Atbilstoši likuma prioritātes principam privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu, kas regulē tiesiskās attiecības demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgā jautājumā (vārda un preses brīvība, domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība, kā arī politiskā sistēma), iestāde var izdot uz Satversmes vai likuma pamata. Pārējos gadījumos valsts pārvalde var rīkoties arī uz iekšēju normatīvo aktu pamata, jo prasība, lai visas valsts pārvaldes jomas būtu noregulētas ar ārējiem normatīvajiem aktiem, ir pārspīlējums. Iestādei ir precīzi jāatklāj administratīvā akta pamatojumā izmantotās tiesības, lai privātpersona varētu tālāk pārbaudīt, vai iestāde ir pareizi piemērojusi tiesību normas. Savukārt to, kādas tiesību normas izmantojamas administratīvajā aktā, noteic, vadoties no likuma atrunas un likuma prioritātes principa. Šī norma neierobežo vispārējo tiesību principu piemērošanu, tādēļ atbilstoši likuma prioritātes principam var būt situācijas, kurās labvēlīga administratīvā akta izdošanas atteikums būs pamatots arī ar iekšēju normatīvo aktu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvā procesa likuma 116. panta otrās daļas interpetācija

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Administratīvā procesa likuma 116. panta otrā daļa noteic aizliegumu tiesnesim piedalīties jaunā lietas izskatīšanā zemākas instances tiesā. Turpretī neviena tiesību norma neierobežo tiesnesi atkārtoti piedalīties lietas izskatīšanā tās pašas instances tiesā, ja iepriekš ar tiesneša piedalīšanos pieņemtais nolēmums nav atcelts. Vēl jo vairāk šāds ierobežojums nav paredzēts attiecībā uz procesuāliem lēmumiem, ar kuriem lieta netiek izskatīta pēc būtības. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mikrouzņēmuma dalībnieka tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu

21. Februāris 2017 /NR. 8 (962)

Mikrouzņēmuma īpašnieks (sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks) darba ņēmēja statusu likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē iegūst līdz ar brīdi, kad mikrouzņēmums ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Savukārt šo statusu īpašnieks zaudē tikai tad, kad uzņēmums likumā noteiktajos gadījumos zaudē minētā nodokļa maksātāja statusu vai arī īpašnieks atsavina vai likvidē mikrouzņēmumu, tādējādi zaudējot savu piederību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam mikrouzņēmumam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties tiesā kaitējuma vai kaitējuma draudu videi gadījumā

10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)

Vides aizsardzības likuma 9. panta trešā daļa piešķir tiesības ikvienam apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. Šī norma ir Administratīvā procesa likuma 31. pantā minētais "likumā noteiktais izņēmuma gadījums", kad persona var vērsties tiesā arī tad, ja tās tiesības tieši nav aizskartas, bet administratīvais akts vai faktiskā rīcība rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību normu, kuras Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, piemērošana

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Tiesību normas piemērošana nošķirama no Satversmes tiesas sprieduma piemērošanas. Satversmes tiesas spriedums, kurā apstrīdētā norma atzīta par spēkā neesošu, uzskatāms par tiesību avotu tiesību normas interpretācijai un piemērošanai. Ja apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normām un tādējādi par spēkā neesošu, šāda tiesību norma saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otro daļu ir piemērojama atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumā sniegtajai interpretācijai. Taisnīga rezultāta sasniegšanas interesēs tiesību normas piemērotājam ir pienākums tiesību normu interpretēt atbilstoši augstāka spēka tiesību normām. Satversmei atbilstoša tiesību normu piemērošana ietver piemērojamās tiesību normas atrašanu un atbilstošu iztulkošanas metožu izmantošanu, intertemporālās un hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, judikatūras un tiesību doktrīnas izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu. Turklāt tiesību normu piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir arī tiesisko seku konkretizēšana. Proti, tiesību piemērotājam, izmantojot tiesību normas interpretācijas metodes, jāapsver tiesiskās sekas un jāizvēlas tās, kuras sakrīt ar tiesību normas mērķi. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas tiesas elements. Tādējādi tiesību piemērotāja kompetencē ir arī jautājums par tādas tiesību normas piemērošanu laikā, kuru Satversmes tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Vienlīdzības principa pārkāpums iestādes rīkotā amata konkursā

29. Novembris 2016 /NR. 48 (951)

Tiesai, vērtējot iestādes rīkoto amata konkursu, jāpārbauda, vai konkurss bija objektīvs, vai bija ievērots procesuālais taisnīgums, vai netika pārkāpts patvaļas aizlieguma princips un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips, tostarp vai visiem pretendentiem bija vienādas iespējas un vienādi apstākļi, kā arī vai novērtējums veikts pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem pretendentiem. Ja konkursa nolikums, kurā noteikts, kā tiks vērtēta pretendentu atbilstība, proti, cik liels svars būs katrai prasībai un atsevišķiem kritērijiem tās ietvaros, ir izstrādāts pēc tam, kad pretendenti jau ir pieteikušies, tas var radīt iespaidu, ka nolikuma noteikumi varētu būt izstrādāti tā, lai tie atbilstu kādam no pretendentiem. Tā rezultātā ir būtiski pārkāpts vienlīdzības princips pretendentu atlasē. Ja procedūra ir tāda, kura liek būtībā apšaubīt taisnīgu atlasi, konkurss atzīstams par prettiesisku, pat ja nav iespējams pierādīt, ka procesuālā pārkāpuma rezultātā atlase patiešām bija netaisnīga un pastāvēja nevienlīdzīga attieksme. Gadījumā, ja procesuālais pārkāpums pēc sava rakstura ir tāds, ka rada šaubas par valsts pārvaldes objektivitāti, tas uzskatāms par būtisku per se, nemaz nevērtējot attiecīgā pārkāpuma ietekmi uz galīgo lēmumu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Līgumsoda samērīgums un taisnīgums zaudējumu atlīdzināšanas līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai

15. Novembris 2016 /NR. 46 (949)

Konkrētajos apstākļos Atlīdzības maksājuma līgumā kriminālprocesa izlīguma noslēgšanai pielīgtā līgumsoda izteikti sodošais raksturs ir attaisnojams, jo tas nav vērtējams atrauti no vēlāk pušu starpā panāktā izlīguma kriminālprocesā, no kura nepārprotami izriet, ka cietušā apliecinājums par pretenziju neesamību pret apsūdzēto, kas savukārt bija absolūti nepieciešams priekšnoteikums kriminālprocesa izbeigšanai, izriet no viņa tiesiskas paļaušanās uz līgumā ietverto noteikumu respektēšanu un izpildi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteikuma priekšmets lietā par lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu

8. Novembris 2016 /NR. 45 (948)

Publisko iepirkumu likuma 38. panta trešā daļa liedz pasūtītājam atsākt reiz pamatoti pārtrauktu iepirkuma procedūru, taču tā neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam un vēlāk arī tiesai atcelt nepamatotu pasūtītāja lēmumu par procedūras pārtraukšanu. Pretējā gadījumā iepirkuma procedūras tiesiskuma kontrole neapšaubāmi zaudētu efektivitāti. Personas tiesību aizsardzības mērķim tiesā vispirmām kārtām jābūt tiesiskuma atjaunošanai, nevis iestādes rīcības prettiesiskuma konstatēšanai un tai sekojošai zaudējumu atlīdzināšanai, kas nenoved pie konkurences atjaunošanas, vienlīdzības un patvaļas aizlieguma principa ievērošanas publisko iepirkumu jomā. Līdz ar to pasūtītāja lēmums par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesā ir vērtējams caur prasījuma par administratīvā akta atcelšanu prizmu. Nav pamata no tiesā pārbaudāmā pieteikuma priekšmeta viedokļa iepriekš minētās tiesību normas interpretēt atšķirīgi gadījumā, kad lēmumu par iepirkuma procedūras pārtraukšanu nav pieņēmis pasūtītājs, bet Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisija. Tiesa, secinot, ka komisijas lēmums nav tiesisks, komisijas lēmumu atceļ. Tādējādi konstatējot, ka nepastāv komisijas konstatētie šķēršļi iepirkuma procedūrā, tā ir turpināma. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Sūdzību par ārstniecības procesu izskatīšanas kārtība

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Slimnīca ir organizēta privāto tiesību juridiskās personas formā, un arī tās ārstnieciskā darbība notiek privāto tiesību jomā. Slimnīca ārstniecības procesā neīsteno valsts pārvaldes pilnvaras. Tādējādi medicīniskie dokumenti tiek izdoti privāto tiesību jomā. Attiecīgi tie nav atzīstami par administratīvajiem aktiem un nav pārbaudāmi administratīvā procesa kārtībā. Ja persona ir vērsusies Veselības inspekcijā ar sūdzību par ārstniecības kvalitāti, inspekcija vai nu uzsāk administratīvo procesu, vai arī sniedz atbildi Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Ja persona uz savu sūdzību nav saņēmusi atbildi, tā nav sniegta pēc būtības vai arī nokavēts tās sniegšanas termiņš, persona saskaņā ar Iesniegumu likuma 10. pantu var vērsties tiesā administratīvā procesa kārtībā. Tādā gadījumā tiesa pēc būtības nepārbaudīs pārkāpumus, par kuriem persona sūdzējusies inspekcijā, tomēr pārbaudīs, vai iestāde sniegusi personai atbildi. Līdz ar to administratīvās tiesas var vienīgi veikt kontroli pār inspekcijas rīcību, sniedzot atbildes uz personu sūdzībām, nevis pēc būtības izvērtēt ārstniecības procesu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Trīs jauni tiesu prakses apkopojumi

18. Oktobris 2016 /NR. 42 (945)

Oktobra sākumā Augstākā tiesa (AT) publicējusi trīs jaunus tiesu prakses apkopojumus: par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu, ja kaitējums radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā; par morālā kaitējuma apmēra noteikšanu saistībā ar prasītājam nodarīto tiesību aizskārumu, miesas bojājumiem vai tuvinieka bojāeju; kā arī tiesu prakse krimināllietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu. Visi šie materiāli interesentiem ir pieejami AT tīmekļa vietnes www.at.gov.lv sadaļā "Judikatūra". ...

žurnāls / Tiesību prakse

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem

9. Augusts 2016 /NR. 32 (935)

Izdevumi advokāta palīdzības samaksai kā viens no tiesāšanās izdevumu veidiem nav prasības summa Civilprocesa likuma 35. panta izpratnē. Tādējādi, pārsūdzot spriedumu apelācijas kārtībā tikai daļā par advokāta palīdzības samaksai noteikto izdevumu apmēru, valsts nodeva nav maksājama. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Mantinieka īpašuma tiesību atpakaļejošais spēks

26. Aprīlis 2016 /NR. 17 (920)

Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388. pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655. pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687. pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (ar nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika. Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Procesuālo tiesību pārņemšana pēc pieteicēja nāves lietās par sociālās drošības jautājumiem

29. Marts 2016 /NR. 13 (916)

Tā kā sociālās tiesības ir saistītas ar mantojuma atstājēja personu, parasti mantiniekiem nav tiesību prasīt, lai pēc mantojuma atstājēja nāves tiktu pārskatīti lēmumi lietās par sociālās drošības jautājumiem, tostarp izlemti prasījumi par sociālās palīdzības piešķiršanu. Izlemjot jautājumu par to, vai apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, ir apsverams, vai iespējamais aizskārums attiecas uz kādu tiesību vai tiesisko interesi, kas saglabājas arī tā tiesību pārņēmējam. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības pārsūdzēt nodokļu revīzijas (audita) atzinumu

16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)

Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē ir pārbaudīt personu iesniegtajās deklarācijās norādīto ziņu patiesumu, ienākumu avotus, datu ticamību un pareizību. No Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23. panta pirmās daļas izriet, ka papildus nodokļu aprēķins nav vienīgās tiesiskās sekas, kuras nodokļu administrācija var noteikt nodokļu maksātājam pēc nodokļu revīzijas (audita). Nodokļu administrācija var arī noteikt vai precizēt nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādītās summas. Arī attiecībā uz nodokļu deklarācijas posteni veiktās nodokļu revīzijas (audita) atzinums ir galīgs un nav pārskatāms, izņemot normā minētajos gadījumos. Tādējādi personai ir tiesības pārsūdzēt arī tādus audita rezultātus, kas nenosaka papildu nodokļu maksājumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par iepirkuma procedūras pārtraukšanu vērtēšana tiesā

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Lietās par iepirkuma procedūras pārtraukšanu tiesai ir jāvērtē ne tikai lēmumā par iepirkuma procedūras pārtraukšanu ietvertie argumenti, bet ir jāļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pierādīt, ka tā lēmums izbeigt iepirkuma procedūru ir objektīvi pamatots un nav patvaļīgs. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesiskās vienlīdzības principa ievērošana tiesas spriešanā

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Ievērojot tiesiskās vienlīdzības principu un tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesai būtu jāpieliek pūles, lai līdzīgi gadījumi (vai vēl jo vairāk identiski gadījumi) tiktu izlemti līdzīgi, jo procesa dalībniekiem ir tiesības sagaidīt un paļauties, ka tie tiesā saņems vienādu taisnību visos līdzīgos gadījumos. Pareizi pielietotai juridiskajai metodoloģijai vajadzētu līdz minimumam samazināt procesa dalībniekiem grūti izskaidrojamu atšķirīgu rezultātu rašanos, pat ja, kā liecina tiesu prakse, šādi gadījumi nav izslēgti nevienā, arī kasācijas tiesas instancē. Gadījumā, ja tiesa, kas izskata agrāk izspriestai lietai līdzīgu lietu, nonāk pie citiem secinājumiem, tiesiskās vienlīdzības princips prasa, lai tiesa katrā ziņā tiesas spriedumā ietvertu apsvērumus, kādēļ rezultāts šajā lietā ir atšķirīgs. Pat ja vienīgais iemesls ir tas, ka tiesa nevar pievienoties cita tiesas sastāva vērtējumam, tiesai ar attiecīgu argumentāciju tas ir jāatspoguļo spriedumā. Procesa dalībniekiem ir jātop redzamam, ka tiesas spriedums, kaut arī atšķirīgs, nav patvaļīgs, un ka tiesa spēj pamatot savu atšķirīgo viedokli. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Advokāta palīdzības samaksas izdevumu piedziņas pamatojums

12. Janvāris 2016 /NR. 2 (905)

Personas advokāta statusu apliecina orderis (Latvijas Republikas Advokatūras likuma 48.1 pants), tāpēc tas, nevis pilnvara, ir dokuments, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punktam rada tiesības procesā vinnējušajai pusei pieprasīt izdevumu advokāta palīdzības samaksai piedziņu no zaudējušās puses. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Lēmuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes kontrole

22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 33. panta septītā daļā 3. punktā norādītajā gadījumā tiek pārtraukta labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpilde un administratīvais akts tiek uzskatīts par izpildītu. Līdz ar to pienākums pārtraukt juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanu saistāms nevis ar jauna administratīvā akta izdošanu vai iepriekš izdotā administratīvā akta atcelšanu, bet ar labvēlīgā administratīvā akta – lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu – izpildi. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 23. panta piektā daļa paredz, ka lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt ir administratīvs akts. Ja persona uzskata, ka šis lēmums nav pienācīgi izpildīts, tā var izmantot Administratīvā procesa likumā ietvertos līdzekļus administratīvā akta izpildes pārbaudei. Tā kā iestāde pati juridisko palīdzību nesniedz, lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildē tiek iesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs. Tomēr tas neatbrīvo iestādi no atbildības par lēmuma izpildes nodrošināšanu. Līdz ar to arī situācijā, kad lēmuma izpilde nav pienācīgi veikta juridiskās palīdzības sniedzēja darbības vai bezdarbības dēļ, persona var vērsties tiesā ar sūdzību par lēmuma izpildi. ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls