Rubriku katalogs: Eiropas telpā – Jurista Vārds

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesiskuma nosacītības regulas piemērošana: Ungārijas gadījums

28. Februāris 2023 /NR. 9 (1275)

I. Ievads [1] 2022. gada 18. septembrī Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) sanāca uz ārkārtas sēdi svētdien plkst. 8.36 (parasti Komisijas sēdes notiek otrdienā vai trešdienā). Dienas kārtībā bija jautājums par to, vai pirmo reizi ierosināt procedūru, kas paredzēta Regulā 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (turpmāk – Tiesiskuma nosacītības regula)1 un piedāvāt Eiropas Savienības ...

Kristīne Gailīte

žurnāls / Eiropas telpā

Par Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedumu un rezonansi Eiropas Savienības tiesiskajā telpā

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

Kāda ir tiesiskuma (t.s. rule of law) nozīme Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs? Vai ES dibināšanas līgumu "sardze" Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) ir gatava parādīt zobus, kad dalībvalsts met izaicinājumu ES pamatvērtībām? Vai ES institūcijas vispār var ietekmēt un aizsniegties līdz dalībvalstī notiekošo politisko procesu saknēm? Šie ir jautājumi, kas nonākuši ES institūciju dienaskārtības augšgalā ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesu kari turpinās

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 7. oktobrī Polijas Konstitucionālais tribunāls (turpmāk – TK) pasludināja spriedumu lietā K 3/21.1 TK konstatēja, ka Polijas konstitūcijai neatbilst vairākas Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) normas: 1. pants kopsakarā ar 4. panta 3. punktu (jautājumā par ES institūciju pilnvarām un Polijas konstitūcijas prioritāti), 19. panta pirmais punkts (jautājumā par dalībvalstu tiesu pilnvarām nepiemērot nacionālās ...

žurnāls / Eiropas telpā

Nākamais līmenis diskusijā par "pēdējo vārdu"

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

I. Ievads Polijas Konstitucionālā tiesa (tribunāls) – Trybunał Konstytucyjny – savā 2021. gada spriedumā Nr. K 3/211 lēma par atsevišķu Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) normu savietojamību ar atsevišķām Polijas konstitūcijas normām. Polijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka tās LES normas, par kurām tika spriests, nav savietojamas ar attiecīgajām Polijas konstitūcijas normām un ka Polijas valsts institūcijām ...

Māris Onževs, Ronalds Vītols

žurnāls / Eiropas telpā

Vai likumiskie procenti 6 % apmērā ir "attālināti no realitātes": Vācijas Konstitucionālās tiesas prakse

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 18. augustā sabiedrībai tika darīts zināms viens no pēdējā laikā plašu rezonansi raisījušiem Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas (turpmāk arī – Tiesa) nolēmumiem – spriedums lietā Nr. 1 BvR 2237/14 (turpmāk – Spriedums).1 Minētajā nolēmumā Tiesa pirmo reizi Vācijas Federatīvās Republikas vēsturē atzina, ka nodokļu tiesībās piemērojamie likumiskie procenti (Vollverzinsung) 6 % apmērā gadā ir pārmērīgi un attālināti no realitātes. Lai saprastu, kādos apstākļos Tiesa ir pieņēmusi Spriedumu, kā arī to, vai Spriedumā paustās atziņas varētu atstāt sekas arī uz Latvijas tiesību sistēmā piemērotajiem likumiskajiem procentiem, autori raksta ietvaros ir aplūkojuši gan Spriedumu, gan arī tiesisko regulējumu Vācijas un Latvijas tiesību sistēmā. ...

Madara Meļņika

žurnāls / Eiropas telpā

Pamatlikuma sargi sarkanās mantijās: daži svarīgākie Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas nolēmumi

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa svinēja savu 70 gadu jubileju. Laikposmā no 1951. līdz 2020. gadam tiesā izskatīti 245 809 pieteikumi.1 Šaja rakstā apskatīti daži nolēmumi, kas radījuši būtisku ietekmi gan Vācijā, gan arī ārpus tās robežām. ...

Kristīne Markus

žurnāls / Eiropas telpā

Vācijas Konstitucionālā tiesa: pieci nozīmīgākie nolēmumi

9. Novembris 2021 /NR. 45 (1207)

2021. gada 28. septembrī Vācijas Federālajai Konstitucionālajai tiesai (turpmāk – Vācijas Konstitucionālā tiesa) apritēja 70 gadu jubileja.1 Vācijas Konstitucionālās tiesas kā tiesas un konstitucionāla orgāna tiesības ir noteiktas Vācijas Pamatlikuma 93. pantā,2 un tai ir noteikta organizatoriska autonomija. Lielākā daļa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu ir izveidojošas savas konstitucionālās tiesas, ievērojot tieši Vācijas pieredzi konstitucionālās uzraudzības jomā.3 Vācijas Konstitucionālās tiesas darbības rezultātā ir tikuši skaidroti un uzlaboti daudzi demokrātiskai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, uz ko savos spriedumos atsaucas arī citas dalībvalstis.4 Izvēlētie pieci nolēmumi, autores ieskatā, no vienas puses, ieņem nozīmīgu lomu pamattiesību aizsardzībā Vācijā, bet, no otras puses, piedāvā pēc iespējas dažādu juridisku un sabiedrībā aktuālu problēmu analīzi. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Publiskots Eiropas Komisijas pirmais ziņojums par tiesiskuma situāciju dalībvalstīs

13. Oktobris 2020 /NR. 41 (1151)

30. septembrī ir publicēts pirmais ziņojums par tiesiskumu 2020. gadā, kas sniedz kopsavilkumu gan par aktuālo tiesiskuma situāciju Eiropas Savienībā, gan par situācijas novērtējumu katrā dalībvalstī.1 ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības demokrātijas deficīts ir dalībvalstu izvēle

26. Jūnijs 2018 /NR. 26 (1032)

2018. gada 8. jūnijā Latvijas tiesību institūta ārvalstu akadēmiķu vieslekciju programmas ietvaros ar vieslekciju "Eiropas Savienība un Eiropas Savienības tiesības: institucionālie un materiāltiesiskie izaicinājumi" viesojās Oksfordas Universitātes profesors Pols Kreigs (Paul Craig), QC FBA. Juristu vidū profesors vislabāk pazīstams kā līdzautors slavenajai Eiropas Savienības tiesību mācību grāmatai EU Law: Text, Cases and Materials, ko zina katrs, kas studējis Eiropas Savienības tiesības. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kā tiesāties Eiropas Savienības Tiesā: ģenerāladvokātes Eleonoras Šarpstones padomi

5. Jūnijs 2018 /NR. 23 (1029)

Rīgas Juridiskās augstskolas 20 gadu jubilejas konferencē "Juridiskā profesija pārmaiņu laikā: nākotnes perspektīvas juridiskajā izglītībā", kas norisinājās 2018. gada 23. maijā, ar prezentāciju uzstājās arī Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte, Rīgas Juridiskās augstskolas goda profesore Eleonora Šarpstone (Eleonor Sharpston). Viņas prezentācija par tiesāšanos Eiropas Savienības Tiesā izsauca konferences dalībnieku sajūsmu un aicinājumus prezentācijā izteiktās idejas publicēt kā rokasgrāmatu juristiem, kam pirmo reizi jādodas sava klienta intereses aizstāvēt Eiropas Savienības Tiesā. E. Šarpstone centīsies atrast laiku šādas rokasgrāmatas izstrādei, taču pagaidām viņa žurnālam "Jurista Vārds" ir nodevusi savas prezentācijas pierakstus,1 lai jau tagad Latvijas juristi varētu sekot viņas padomiem un tādējādi labāk sagatavoties un pārstāvēt savus klientus Eiropas Savienības Tiesā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Vēlreiz par apstrīdēto Polijas Konstitucionālās tiesas tiesnešu ievēlēšanu

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Kopš pirmās raksta publicēšanas "Jurista Vārdā" 2015. gada decembrī1 ir notikušas lielas izmaiņas attiecībā uz krīzi Polijas Konstitucionālajā tiesā (KT). Neskatoties uz to, konflikts vēl joprojām ir tālu no atrisinājuma. Šis raksts ilustrē Polijas konstitucionālās krīzes attīstību no 2015. gada 6. decembra. ...

Kristīne Krūma

žurnāls / Eiropas telpā

Polijas masu mediju regulējums: Eiropas Savienībai ir iespējas iesaistīties

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Kopš 2010. gada Komisija veic pārskatu par likuma varas ievērošanu dalībvalstīs. Tādējādi Eiropas Savienībai ir iespējas iesaistīties valsts iekšējās lietās situācijās, kad notiek sistēmiski cilvēktiesību pārkāpumi. Pašlaik, lai radītu konsekventu sistēmu, pastāv gan substantīvi šķēršļi (ierobežota ES kompetence), gan procedurāli šķēršļi (sarežģīta 7. panta ES Līguma procedūra). Par jautājumiem, kas skar ES Līguma īstenošanu praksē, kā arī tai skaitā EK uzsākto pārbaudes procedūru pret Poliju, šā gada septembrī Latvijā būs sagaidāmas padziļinātas Eiropas un starptautisko tiesību juristu debates, kad Rīgas Juridiskā augstskola sadarbībā ar Satversmes tiesu organizēs prestižo Eiropas Starptautisko tiesību biedrības konferenci.1 ...

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Komisija par tiesiskumu Polijas notikumu kontekstā

2. Februāris 2016 /NR. 5 (908)

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā piedāvā skaidrojumu saistībā ar Eiropas Komisijas uzsākto pārbaudes procedūru pret Poliju, lai izvērtētu, vai grozījumi tiesību aktos (tai skaitā saistībā ar sabiedrisko raidorganizāciju vadību) ir uzskatāmi par sistēmisku draudu tiesiskumam Polijā. Tiesiskums ir viena no pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība (ES). Eiropas Komisija (EK) ne tikai raugās, lai tiktu ievērotas ES tiesību normas, bet arī kopīgi ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un ES Padomi ir atbildīga par ES pamatvērtību aizsardzību. Nesenie notikumi Polijā, it īpaši politiskās un juridiskās domstarpības par Konstitucionālās tiesas sastāvu, rada bažas par tiesiskuma principa ievērošanu. Tāpēc Komisija ir pieprasījusi informāciju par situāciju Konstitucionālajā tiesā un grozījumiem sabiedrisko mediju likumā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Polijas pārbaudes procedūra: mehānisma piemērošanas problēmas

26. Janvāris 2016 /NR. 4 (907)

Eiropas Komisija (EK) 2016. gada sākumā paziņoja, ka ir sākusi pārbaudes procedūru pret Poliju, lai izvērtētu, vai grozījumi Polijas tiesību aktos (tai skaitā saistībā ar sabiedrisko raidorganizāciju vadību) ir uzskatāmi par sistēmisku draudu tiesiskumam Polijā.1 Pārbaudes procedūra tiek veikta pirmo reizi EK 2014. gadā izveidotā tiesiskuma nostiprināšanas mehānisma2 ietvaros, kura mērķis ir novērst sistēmiskus draudus tiesiskumam dalībvalstīs, ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas civiltiesību harmonizācijas projekts – praktiska pieeja ideālam

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Pirms pāris nedēļām, 12. un 13. martā, ar vieslekcijām Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā uzstājās Ženēvas Universitātes profesors Benedikts Vinigers (Bénédict Winiger).1 Lekcija–diskusija "Latvija un Šveice – civiltiesību aktualitātes Eiropā un Eiropas deliktu tiesību digestas" bija veltīta apjomīgam Eiropas deliktu tiesību harmonizācijas pētniecības projektam, kurā iesaistītas aptuveni 30 Eiropas valstis no Portugāles līdz pat Norvēģijai. Projekta mērķis ir sagatavot aktuālāko deliktu tiesību problēmjautājumu apskatu Eiropā, kas kalpotu par pamatu ne tikai akadēmiski teorētiskai, bet arī praktiskai civiltiesību harmonizācijai. Profesors B. Vinigers ir viens no darba grupas vadītājiem apjomīgai pētnieku grupai, kurā katras valsts vadošie civiltiesību eksperti (Latviju minētajā darba grupā pārstāv prof. Kalvis Torgāns un pēdējā projektā – arī Jānis Kubilis) sniedz skaidrojumus par valsts tiesību doktrīnu un tiesu praksi konkrētā jautājumā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības valstu tiesu sistēmas kvalitāte

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Eiropas Komisija 2015. gada 9. martā publiskoja 2015. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,1 kurā sniegts pārskats par dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitāti, neatkarību un efektivitāti. 2015. gada ziņojums ir jau trešais šāda veida Eiropas Komisijas ziņojums, kurā iekļauti jauni rādītāji un precīzāki dati, kas balstīti uz jauniem informācijas avotiem, piemēram, dati par tiesu efektivitāti publiskā iepirkuma un intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Ir iekļauti jauni parametri, piemēram, alternatīvas strīdu izšķiršanas metožu izmantojums un veicināšana, tostarp patērētāju strīdos, maza apmēra prasību tiesvedības kvalitāte tiešsaistē, tiesu komunikācijas politika un sieviešu dzimuma profesionālu tiesnešu īpatsvars. Rezultātu apkopojumā pievērsta uzmanība faktoriem, kas var palīdzēt uzlabot tiesu sistēmu kvalitāti. 2014. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un īpašs novērtējums par situāciju dalībvalstīs palīdzēja formulēt konkrētām valstīm adresētos ieteikumus tieslietu jomā divpadsmit dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai.2 Tādējādi rezultātu apkopojums gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm ļaus padarīt tiesu sistēmas efektīvākas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas palīdzēs nostiprināt izaugsmes stratēģijas attiecīgajās valstīs un Eiropas Savienībā kopumā. ...

Vita Sliede, Inga Melnace, Gatis Groza, Baiba Jugane-Lintere

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības jautājumos

13. Maijs 2014 /NR. 19 (821)

Pirms vairākiem gadiem – 2011. gada 13. decembra žurnālā "Jurista Vārds" tika publicēts pārskats par atsevišķām Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību aktualitātēm,1 bet 2012. gada 20. marta numurā ir publicēts izglītojošs materiāls par Eiropas līmeņa aktualitātēm krimināltiesību sfērā.2 Savukārt aizvadītais – 2013. gads bijis ļoti ražīgs tieši jauno normatīvo dokumentu izsludināšanā, tādēļ ar šo publikāciju tiek turpināta 2011. gadā aizsāktā iniciatīva informēt Latvijas juristus par Eiropas Savienības likumprojektu aktualitātēm, un šoreiz par tādām iepriekš neaplūkotām tieslietu jomām kā maksātnespējas process Eiropas Savienībā, komercnoslēpumi, preču zīmes, maza apmēra prasības, datu aizsardzība, vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, Eiropas prokurora birojs, Eirojusts un procesuālo tiesību pakotne. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Apmācības Eiropas Savienības starptautiskajās privāttiesībās

10. Jūlijs 2012 /NR. 28 (727)

Šajā rakstā sniegts neliels pārskats par svarīgākajām aktualitātēm, Tieslietu ministrijai īstenojot Eiropas Komisijas īpašās programmas “Civiltiesības” projektus. Šogad tādi ir divi: “Civiltiesiskās sadarbības kvalitātes uzlabošana: Eiropas Savienības līmeņa procedūras civillietās un iespējas, kuras sniedz pierādījumu iegūšanas regula un dokumentu izsniegšanas regula” un “Jaunākās attīstības tendences pārrobežu ģimenes lietās Eiropas Savienībā: uzturēšanas saistības un laulības šķiršanai piemērojamais likums”. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Latvijas prezidentūras prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos

26. Jūnijs 2012 /NR. 26 (725)

Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras pienākumus sešus mēnešus pēc kārtas rotējošā kārtībā jāveic dalībvalstīm. Kopš 2007. gada 1. janvāra arī tika aizsākts tā sauktais prezidentūru trio princips, kā ietvaros trīs secīgu valstu prezidentūrām ir jāpieņem kopīga 18 mēnešu ES Padomes prezidentūras programma, lai tādējādi nodrošinātu lielāku saskaņotību un politiku iniciatīvu pēctecību. 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija kopā ar Itāliju un Luksemburgu uzņemsies ES Padomes prezidentūras pienākumus. Lai palīdzētu Latvijai noskaidrot iespējamās tās prioritātes tieslietās un iekšlietu jautājumos, 19. jūnijā tika rīkota sabiedriskā diskusija, kurā piedalījās Saeimas deputāti, esošie un bijušie Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti, ierēdņi un amatpersonas, ES institūcijās strādājošie Latvijas pārstāvji, uzņēmēju asociāciju pārstāvji, pētnieki un zinātnieki, NVO pārstāvji, radošā inteliģence un jaunatnes organizāciju pārstāvji. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības krimināltiesību jautājumos

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Noziedzība nedrīkst būt ienesīga

20. Marts 2012 /NR. 12 (711)

Komisija 2010. gada 22. novembrī pieņēma paziņojumu "ES iekšējās drošības stratēģija darbībā", savukārt šā gada 12. martā Eiropas Komisija ierosināja jaunus noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citu īpašumu efektīvāku un plašāku konfiskāciju. Tas uzlabos dalībvalstu spēju konfiscēt aktīvus, kas ir nodoti trešām personām, turklāt būs vieglāk konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, pat ja aizdomās turētā persona bēguļo, un tiks nodrošināts, ka kompetentās iestādes var uz laiku iesaldēt aktīvus, kas varētu pazust, ja netiek veikti nekādi pasākumi. Priekšlikums par konfiskāciju ir daļa no pasākumu kopuma, kuru mērķis ir aizsargāt legālo ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos, un tas ir saistīts ar ES stratēģiju 2020. gadam un izaugsmes programmu. Minētie pasākumi ietver ES tiesību aktu kopumu korupcijas novēršanas jomā un Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai. Katru gadu Eiropā simtiem miljardu eiro nonāk noziedzīgo grupējumu un mafijas kabatās. Neraugoties uz tiesību aizsardzības iestāžu pūliņiem visā Eiropā, liela daļa nelegālo ienākumu paliek noziedznieku rokās. Noziedzīgos grupējumus tas padara spēcīgākus, savukārt Eiropas pilsoņiem tiek izkrāpta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt veselības aprūpē vai izglītībā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā (II)

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Šajā rakstā autors turpina analizēt (sk.: Tiesības uz taisnīgu tiesu ES Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā. Jurista Vārds, Nr. 41(688), 11.10.2011.), vai Eiropas Savienības Komisijas konkurences pārkāpumu procedūrā, kurā tiek izvērtēts, vai uzņēmums ir pārkāpis Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantu tiek ievērotas Eiropas Pamattiesību hartas 47. un 48. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu, kurām ir tāds pats tvērums un nozīme kā Eiropas Padomes Eiropas Pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas tiesu mijiedarbība

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

1. Ievads Kā norādījis S. Duglass-Skots (Douglas-Scott), reiz bija vienkārši – pastāvēja divas "Eiropas" tiesas un tikai vienai no tām bija kompetence cilvēktiesībās.1 Patiesi, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – Cilvēktiesību tiesa) Strasbūrā tika izveidota 1959. gadā saskaņā ar Eiropas Padomes Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (turpmāk – Konvencija), un tās uzdevums bija izspriest lietas par šīs ...

žurnāls / Eiropas telpā

Aktualitātes Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību jautājumos

13. Decembris 2011 /NR. 50 (697)

Laika gaitā Eiropas Savienības (ES) starptautiskās privāttiesības civillietās ir kļuvušas ne tikai par simbolisku tiesību aktu kopumu, bet arī par līdzekli, kas, pirmkārt, tuvina sabiedrību civiltiesību izpratnei, jo tās ir neatņemama daļa no indivīda dzīves – darbā, attiecībās ar laulāto, bērniem, pakalpojumu sfērā, otrkārt, palīdz veicināt pārrobežu strīdu risināšanu, treškārt, palīdz arī uzlabot tiesību normu piemērotāju izpratni gan par to, kā darbojas starptautiskās privāttiesības ES līmenī, gan arī par to, kā tās uzlabojas un attīstās. Eiropas Savienības regulējums starptautisko privāttiesību jautājumos paver plašas iespējas un bagātu praksi to piemērošanā, kas, jāteic, šodien jau vairs nav attāli un nepazīstami, bet gan plaši izvērsti tiesu praksē, tostarp arī Latvijā. Kā piemēru varētu minēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu Nr. 44/2001 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu Nr. 2201/2003 (EK) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu.2 Specifiskajos tiesību jautājumos ES jau ir ieviests regulējums, kas veicina vienā dalībvalstī pieņemta nolēmuma automātisku izpildi citā dalībvalstī – attiecīgi regulas par Eiropas izpildes rīkojumu3, Eiropas maksājuma rīkojumu4 un Maza apmēra prasībām5. Arī pārrobežu uzturēšanas saistību jautājumos ES ir pieņemts atvieglots mehānisms uzturlīdzekļu piedziņai ES, proti, Padomes 2008. gada 18. decembra Regula Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās6. Piemērojamo tiesību aktu jautājumi tiek risināti vēl ar vairākiem ES tiesību aktiem: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I)7; Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II)8; Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1259/2010 (ES), ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai9; Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu Nr. 4/2009 (EK) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās10. Taču ES joprojām aktīvi tiek pilnveidotas starptautiskās privāttiesības. Iniciatīvu mērķis ir veicināt nolēmumu aprites ātrumu, tiesiskās vides integritāti un civilprocesa unifikāciju Eiropas reģionā. Esošā sistēma pastāvīgi tiek papildināta. Piemēram, šobrīd Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu: – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, lēmumu un autentisku aktu atzīšanu un izpildi mantošanas jomā un par Eiropas mantojuma apliecības izveidi11; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās12; – Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi lietās par reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām13; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,14 ar ko tiks pārskatīta un pilnveidota Briseles I Regula; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās15; – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās16. Tādēļ šajā materiālā Tieslietu ministrijas (TM) darbinieki sniedz koncentrētu un aktuālu informāciju par katru no šiem priekšlikumiem, lai interesentiem rastos priekšstats par tām jomām, kas šobrīd atrodas ES kompetento iestāžu darba kārtībā un kas nākotnē var skart ikvienu, kas darbojas starptautiskajā apritē. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nostājas paušanai ES Padomes, Eiropas Komisijas darba grupās komitejās tiek gatavota Latvijas nacionālā pozīcija, instrukcijas, kuru izstrādē kā ieinteresētās institūcijas piedalās TM darbinieki, tostarp arī tiesneši. Piemēram, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TM ir izveidota ad hoc darba grupa, kurā ir pārstāvji no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Finanšu ministrijas, Rīgas apgabaltiesas un citām institūcijām. Savukārt par priekšlikumu Padomes Regulai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību lietās tiek ņemts vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedoklis. Pēc autores domām, informēšana par ES regulējumu starptautiskajās privāttiesībās veicinātu lielāku interesi par šiem jautājumiem, kā arī, iespējams, stimulētu sadarbību starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Tāpēc TM aicina sūtīt savus priekšlikumus, idejas vai pārdomas par minētajiem tiesību aktu projektiem uz e-pastu: starptautisko.privattiesibu.nodala@tm.gov.lv, lai varam kopīgi veidot Latvijas pozīciju ES starptautisko privāttiesību jautājumos. Dr.iur. Irēna Kucina, TM Civiltiesību departamenta Starptautisko privāttiesību nodaļas vadītāja ...

Jānis Kārkliņš

žurnāls / Eiropas telpā

Vienotu Eiropas līgumtiesību veidošanās un ietekme uz Latvijas tiesībām

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pēdējos gadu desmitus Eiropas Savienība virzās uz vienotu Eiropas līgumtiesību izstrādi, bet pēdējā dekādē aktīvu darbību šajā virzienā veikusi Eiropas Komisija. Lai arī pastāv vairāki Eiropas līgumtiesības apvienojošie dokumenti (Eiropas līgumtiesību principi, Eiropas līgumu kodekss, Kopējā modeļa projekts u. c.), tomēr joprojām vienots viedoklis par Eiropas līgumtiesību saturu ir tikai tapšanas stadijā. ...

Eleonora Zelmene

žurnāls / Eiropas telpā

Dibināšanas un pakalpojumu sniegšanas brīvība apdrošināšanas nozarē

30. Augusts 2011 /NR. 35 (682)

Pašreizējo apdrošināšanas darbību reglamentējošo režīmu Latvijā galvenokārt nosaka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti, kuros ieviesta vienotās licences sistēma (single licence system), kas ļauj vienā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstī dibinātai un licencētai apdrošināšanas sabiedrībai dibināt filiāles vai sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar ES deklarēto pakalpojumu sniegšanas brīvības principu citās dalībvalstīs. ...

Zigmunds Dundurs

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības procesuālās tiesības kriminālprocesā

16. Augusts 2011 /NR. 33 (680)

Tradicionāli procesuālās tiesības kriminālprocesā tiek uzskatītas par ekskluzīvu nacionālo tiesību regulēšanas priekšmetu. Tomēr nevar neņemt vērā, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) attīstības rezultātā aktuāli kļūst ne tikai ekonomiska rakstura jautājumi, bet arī citi jautājumi, to skaitā tiesiskuma jomā. ES līmenī kriminālprocesuālo tiesību jautājumus nosacīti var iedalīt vairākās kategorijās: pirmkārt, krimināltiesiskās sadarbības jautājumi; otrkārt, cietušo personu tiesību aizsardzības jautājumi; treškārt, personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo tiesību aizsardzības jautājumi. Autors apskatīs trešo kategoriju, proti, personu, kurām ir tiesības uz aizstāvību, procesuālo tiesību aizsardzības un stiprināšanas jautājumus ES līmenī. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Pienākums pamatot personai nelabvēlīgu lēmumu

15. Februāris 2011 /NR. 7 (654)

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir mainījusi darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, aizvien vairāk pieņemot darbā darbiniekus, kas ir nevis ierēdņi, bet pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki, palīgdarbinieki vai vietējie darbinieki. Tā kā visi šie darbinieki tiek nodarbināti uz tāda līguma pamata, kas var būt uz noteiktu vai nenoteiktu laiku atkarībā no konkrētā darbinieka statusa, un tā kā ES Pirmās instances tiesā tika celts aizvien vairāk prasību saistībā ar Eiropas Savienības civildienestu, lai izskatītu šāda veida domstarpības, 2004. gadā tika nodibināta ES Civildienesta tiesa (CDT).2 Vairākos CDT spriedumos ir ticis aplūkots arī jautājums, vai administrācijai ir jāpamato darbiniekam nelabvēlīgs lēmums un kādam šim pamatojumam jābūt – izvērstam vai šauram. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Bijušais Lietuvas prezidents Rolands Pakss uzvar Lietuvu

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Šā gada 6. janvārī Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja spriedumu lietā "Paksas v. Lithuania" (iesniegums Nr. 34932/04). Tiesa atzina, ka Lietuva ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 3. pantu – tiesības uz brīvām vēlēšanām. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu Rolandam Paksam ir aizliegts piedalīties Lietuvas parlamenta (Seima) vēlēšanās, jo pirms tam impīčmenta procedūrā viņš tika atbrīvots no Valsts prezidenta amata saistībā ar Lietuvas konstitūcijas un Valsts prezidenta zvēresta rupju pārkāpšanu. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Subsidiaritātes princips Eiropas Savienībā

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tieslietu ministrija ar Norvēģijas valdības atbalstu 2010. gada 26. novembrī Rīgā rīkoja informatīvi izglītojošu semināru "Subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību", lai kopīgi apspriestu, kā visefektīvāk Latvijā veikt pilnvaras, ko dalībvalstu parlamentiem piešķir Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. protokols1 (turpmāk – Protokols). ...

Iveta Strazdiņa

žurnāls / Eiropas telpā

Kriminālā justīcija Eiropā

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Kriminālās justīcijas sistēma Eiropā ir saskārusies ar nopietniem izaicinājumiem. Līdz ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā – LESD vai Lisabonas līgums) stāšanos spēkā 2009. gada 1. decembrī pīlāru sistēma izzuda un krimināltiesības (iepriekš – noteikumi par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās) ieņēma savu vietu vienā līmenī ar visām pārējām jomām, kuras regulē Lisabonas līgums. ...

Ieva Bērziņa-Andersone

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības ārējā kompetence

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena". ...

žurnāls / Eiropas telpā

Ceļvedis Eiropas valstu tieslietu līkločos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šobrīd ES ir jau 27 dalībvalstis, un tiesību sistēmas un tieslietu tradīcijas tajās ir ļoti atšķirīgas, tādēļ šāds informācijas avots noteikti būs vērtīgs pienesums vienotas Eiropas tiesību telpas stiprināšanā. Ieguvēji no šī portāla būs ne vien juristi, kas strādā ar pārrobežu lietām, bet arī uzņēmēji, kas portālā varēs uzzināt par citu valstu uzņēmumu un maksātnespējas reģistriem u.tml. informāciju, kā arī liels skaits citu pilsoņu, jo statistika ...

žurnāls / Eiropas telpā

Krievija turpina kavēt ECT reformu

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Krievija ir vienīgā no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kura nav ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2004. gada 13. maija 14. protokolu, kas nosaka Eiropas Cilvēktiesību tiesas reformu. 2006. gada 20. decembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome – pieņēma lēmumu atlikt protokola ratifikāciju. Visu šo laiku Krievija tika kritizēta par protokola ratifikācijas novilcināšanu. Atbildot uz šo kritiku, šā gada 23. septembrī Krievijas parlamenta apakšpalāta pieņēma paziņojumu, kurā uzskaitīja iemeslus, kāpēc tā neratificē Konvencijas 14. protokolu. Tādējādi ECT reforma tika atlikta uz nezināmu laiku, jo bez Krievijas ratifikācijas 14. protokols nevar stāties spēkā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Ikgadējais atvaļinājums Latvijas un Eiropas Kopienu civildienestā

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Katrā valstī darbojas speciālu institūciju kopums, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas, – valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus uz darba līguma pamata, kā arī īpaša darbinieku kategorija – ierēdņi, kuri piedalās publisko tiesību realizēšanā. Visi ierēdņi kopā veido valsts civildienestu. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskie aspekti

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Sākotnēji šķietami sadzīviskajam ģimenes strīdam1 seko gan Latvijas, gan Itālijas valdība, vēstniecības, plašsaziņas līdzekļi un, visbeidzot, arī sabiedrība. Nu jau šim strīdam seko arī Eiropas Komisija.2 Ar ko tad šis strīds ir tik īpašs? Pirmkārt, ar to, ka tajā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kuru pirms vairāk nekā trim gadiem māte ir aizvedusi no Itālijas uz Latviju bez tēva piekrišanas. Otrkārt, ar to, ka šis strīds tika risināts divās Latvijas tiesu instancēs un abas vienprātīgi nolēma, ka bērnam jāpaliek Latvijā. Treškārt, ar to, ka Itālijas tiesas lēma, ka bērnam tomēr ir jāatgriežas Itālijā, tāpēc Latvijas un Itālijas kompetentās iestādes neskaitāmas reizes ir mēģinājušas šo konfliktu nokārtot, meklējot juridiskos risinājumus, par kuriem, kā izrādās, šīm valstīm ir atšķirīga izpratne. Tādēļ, lai rastu vienotu izpratni par iespējamiem juridiskajiem risinājumiem, Latvija iesniedza sūdzību pret Itāliju Eiropas Komisijā.3 Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka Itālija nav pārkāpusi Eiropas Savienības tiesības un ka Latvijas sūdzība pret Itāliju nav pamatota. Šis strīds ir uzmanības vērts jau tādēļ, ka tas var nonākt līdz pat Eiropas Kopienu tiesai. Šobrīd ir Latvijas ziņā,4 vērsties vai nevērsties Eiropas Kopienu tiesā, taču nevajadzētu izslēgt iespēju, ka arī Itālija var vērsties Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju, turklāt Eiropas Komisija pati var uzsākt pārkāpuma procedūru. Juridiski šis strīds ir apzīmējams ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem jeb bērnu pārrobežu prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kononovs pret Latviju: otrais cēliens

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Stāsts, kurā ir tik daudz nezināmu, sarežģītu un diskutējamu juridisku un vēsturisku jautājumu, tuvojas noslēgumam. Pagājušajā nedēļā, 20. maijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) Lielā palāta izskatīja lietu "Kononovs pret Latviju". Kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2007. gadā Vasilija Kononova pieteikumu skatīja pirmo reizi, Latvija šo politiski nozīmīgo lietu diemžēl zaudēja, tādēļ spriedumu pārsūdzēja. 1944. gadā Mazo Batu ciema teritorijā vācu armija iznīcināja majora Čugunova vadītu sarkano partizānu grupu. Uzskatot, ka ciema iedzīvotāji bija informējuši vāciešus par partizānu atrašanās vietu, V. Kononova vadītā partizānu grupa 1944. gada 27. maijā Vācijas armijas formastērpos ieradās Mazo Batu ciemā un nogalināja deviņus iedzīvotājus – sešus vīriešus un trīs sievietes, tai skaitā grūtnieci. Pats V. Kononovs tieši nepiedalījās iedzīvotāju nogalināšanā. Daļa no upuriem tika nošauti, daļa sadedzināti dzīvi. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Triju konstitūciju jubilejas gads

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Vienai no Eiropas lielvalstīm – Vācijai – šis ir konstitucionālajās tradīcijās nozīmīgs gads. Trīs Vācijas konstitūcijas "svin" apaļas jubilejas. Pirms 160 gadiem, 1849. gada 27. maijā, Nacionālā sapulce (Nationalversammlung) nobalsoja par Vācu reiha konstitūciju. Pirms 90 gadiem, 1919. gada 11. augustā, tika pieņemta Veimāras konstitūcija. Savukārt 1949. gada 8. maijā Parlamentārā padome (der Parlamentarische Rat) atbalstīja Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma (Grundgesetz) pieņemšanu, 23. maijā šī konstitūcija Bonnā tika parakstīta, izsludināta un stājās spēkā. Līdz ar to pēc Otrā pasaules kara rietumvalstu (ASV, Lielbritānijas, Francijas) okupācijas zonā tika nodibināta Vācijas Federatīvā Republika (VFR). Kad pēc vairāk nekā 40 gadiem VFR tika pievienotas tās federālās zemes, kas, atrazdamās padomju okupācijas zonā, bija iekļautas Vācijas Demokrātiskās Republikas sastāvā, Pamatlikums, kas bija rakstīts kā provizoriska jeb pagaidu konstitūcija, turpināja darboties un joprojām ir spēkā apvienotajā Vācijā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības konkurences tiesību piemērošana

17. Marts 2009 /NR. 11 (554)

Konkurences tiesības ir sensitīvas tiesības, kuras nemitīgi attīstās un pilnveidojas, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem. Tomēr to mērķis vēl aizvien paliek nemainīgs, proti, "aizsargāt un veicināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās ekonomikas nozarēs".1 ...

Jautrīte Briede

žurnāls / Eiropas telpā

Diskusija par Kopienu tiesību aspektiem nacionālajās tiesās

7. Oktobris 2008 /NR. 38 (543)

Tiesneši Latvijā arvien biežāk saskaras ar Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un interpretācijas jautājumiem. Tam veltīts bija arī starptautisks seminārs par Eiropas Savienības tiesību piemērošanu nacionālajās tiesās (Convergence of the supreme administrative courts of the European Union in the application of Community law), kas septembra sākumā notika Santanderā, Spānijā. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas prakse Latvijas tiesās

29. Jūlijs 2008 /NR. 28 (533)

Eiropas Savienības Padomes Regula Nr. 44/20011 par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās2 (turpmāk – Regula Nr. 44/2001 vai Regula) Latvijā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, tas ir, dienā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti.3 No šī brīža minētā Regula Latvijā ir tieši piemērojama.4 Kopš 2004. gada 1. maija ir pagājuši četri gadi, tādēļ ir interesanti vērot, kā Latvijā attīstās ...

Ieva Freija, Normunds Vasariņš

žurnāls / Eiropas telpā

Steidzamības tiesvedība

1. Jūlijs 2008 /NR. 24 (529)

Kopš šā gada 1. marta Eiropas Kopienu tiesā (turpmāk – EKT) ir izveidota jauna prejudiciālā nolēmuma pieņemšanas procedūra – steidzamības tiesvedība –, kas EKT ļauj īsākā laikā lemt par dalībvalstu tiesu uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem jomās, kas minētas Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā (policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās) un EK līguma trešās daļas IV sadaļā (vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos, tostarp tiesu iestāžu sadarbība civillietās), proti, jomās, kas skar t. s. telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības ietekme uz Latvijas Republiku: tiesību transformācija

17. Jūnijs 2008 /NR. 23 (528)

Latvijas Republika nu jau gandrīz četrus gadus var sevi saukt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un visus Latvijas iedzīvotājus pēc nostājas pret šo faktu nosacīti var iedalīt divās grupās – tā dēvētajos eirooptimistos un eiroskeptiķos. Šāds dalījums visspilgtāk izkristalizējās 2003. gadā, kad valsts gatavojās referendumam par dalību Eiropas Savienībā un bija jāsāk apzināties sekas, kas izrietēs no šīs dalības. Veidojās vairāki jautājumi, par kuriem iepriekš minētajām tautas grupām bija atšķirīgi viedokļi, galvenie no tiem – Latvijas Republikas suverenitāte, neatkarība, Eiropas Savienības statuss. 2004. gada 1. maijs it kā apliecināja, ka eirooptimisti mūsu valstī ir vairākumā, un uzvarēja viedoklis, ka dalība Eiropas Savienībā vismaz negatīvi neietekmēs nedz Latvijas Republikas suverenitāti, nedz neatkarību, jo vadošās personas pilnīgi noliedza viedokli, ka Eiropas Savienība arvien vairāk iegūst federācijas vaibstus. Vārdus "it kā" lietoju, jo pieļauju, ka šādu balsojumu veidoja vairāki blakuselementi, līdz ar to nevar runāt par stingru pārliecību un ticību balsojuma pareizībai tautas vidū. ...

Indulis Balmaks

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Kopienu tiesa un viendzimuma attiecības

10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)

I. Ievads Aprīlī Eiropas Kopienu tiesas (EKT) pasludinātais spriedums Maruko lietā1 negaidīti iezīmē radikāli jaunu EKT attieksmi pret viendzimuma partnerattiecībām.2 Pirmo reizi tā ir atzinusi, ka reģistrētas viendzimuma partnerattiecības atrodas salīdzināmā situācijā ar laulību, ja abu institūtu juridiskās sekas ir līdzvērtīgas. Līdz šim EKT bija nonākušas tikai pāris lietas par viendzimuma attiecībām – tajās konsekventi tika spriests, ...

Gaļina Žukova

žurnāls / Eiropas telpā

Eiropas Savienības tiesību piemērošana Latvijā

29. Aprīlis 2008 /NR. 17 (522)

Šis raksts sagatavots pētījuma par Eiropas Savienības (ES) tiesību piemērošanu jaunajās divpadsmit dalībvalstīs, kas ES valstu saimei ir pievienojušās kopš 2004. gada 1. maija, ietvaros. Minētais pētījums tiks publicēts 2008. gadā izdevniecībā "Asser Press" ar nosaukumu "Brave New World: The Application of EU Law in the New Member States" ("Brīnišķīgā jaunā pasaule: ES tiesību piemērošana jaunajās dalībvalstīs") Ādama Lazovska redakcijā. Tomēr, ņemot vērā darba tēmas aktualitāti, un pēc pārrunām ar vairākiem ES tiesību speciālistiem – advokātiem, tiesnešiem un ministriju darbiniekiem – tika nolemts nevilcināt darba rezultātu publicēšanu un izplatīšanu Latvijā. Cerams, ka šis darbs veicinās interesi un diskusiju par ES tiesību piemērošanu Latvijā, turklāt autore būs pateicīga par šā darba komentāriem. * ...

Vilnis Vītoliņš

žurnāls / Eiropas telpā

Ieskats Šengenas acquis attīstībā

5. Februāris 2008 /NR. 5 (510)

Šengenas acquis veidošanās Kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas viena no Latvijas prioritātēm bija iestāšanās Eiropas Savienībā. Saistībā ar to sabiedriskajā telpā plaši risinājās diskusijas par Eiropas Savienības izveidošanās un attīstības vēsturi, ieguvumiem un zaudējumiem, kuri sagaida valstis līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī par nacionālo un Eiropas Savienības tiesību sistēmu mijiedarbību. Vēl pirms Latvijas Republikas ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Eiropas telpā

Būtiskas izmaiņas nosacījumos par dalību Eiropas Savienībā

29. Janvāris 2008 /NR. 4 (509)

Diskusijas par to, kāda būs dalības Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz Latviju, bija visai biežas jau pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā un vēl biežākas īsi pirms Satversmes 68. panta papildināšanas ar trešo un ceturto daļu, kā arī pirms Satversmes 79. panta otrās daļas grozīšanas. Diskusijās tika analizēts jautājums par to, kas ir Eiropas Savienība, vai Latvija, iestājoties ES, neierobežos Satversmes 2. pantā nostiprināto, ka "Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai", kā arī to, vai iestāšanās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē nenozīmēs Latvijas piekrišanu kļūt par konfederatīvas vai federatīvas valsts daļu. ...

Debora Pāvila, Jūlija Jerņeva

žurnāls / Eiropas telpā

Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole

2. Oktobris 2007 /NR. 40 (493)

Klasisks tirgus dalībnieku apvienošanās piemērs ir divu iepriekš neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās (saplūšana) vienā jaunā tirgus dalībniekā. Taču konkurences tiesībās ar jēdzienu "tirgus dalībnieku apvienošanās" saprot daudz plašāku korporatīvo darījumu spektru. Apvienošanās kontrole savā būtībā ir publiskās varas iejaukšanās kapitāla daļu un aktīvu pirkšanas un pārdošanas tirgū. Apvienošanās kontroles mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, t. i., priekšrocības, ko nodrošina veselīgas konkurences apstākļi tirgū. Tomēr apvienošanās kontrolei Eiropas Kopienu (EK) konkurences tiesībās ir konkrētas robežas, kuras pamatā veido tā konkrētā tirgus struktūra, kurā notiek apvienošanās darījums. ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Eiropas telpā

Valsts kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem

11. Septembris 2007 /NR. 37 (490)

Lai analizētu Direktīvā 2004/80 noteiktās tiesības uz valsts kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajam, ES valdošo kompensāciju sistēma jāaplūko kopumā. Tādēļ raksta pirmajā daļā īsumā tiks apskatīti pamatprincipi tiesībām uz kompensāciju par ES tiesību pārkāpumu, bet otrajā daļā tiks analizēti dažādi aspekti, kas saistās ar Direktīvā 2004/80 paredzētās kompensācijas apmēra noteikšanu un Latvijā noteiktās kompensācijas apmēra atbilstību ES tiesību prasībām. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Kurš nav pārliecināts, ka zina visu par Eiropas tiesībām

24. Jūlijs 2007 /NR. 30 (483)

Jau vairāk nekā trīs gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un mūsu juristiem vajadzētu būt plašām vai vismaz pietiekamām zināšanām par šo organizāciju un tās ietekmi uz tiesību piemērošanu Latvijā - vismaz tajās nozarēs, kur katrs ir specializējies. Taču tādu, kas jūtas pilnībā informēti par spēkā esošajām Eiropas tiesību normām un to attīstību, droši vien Latvijā nav īpaši daudz. Jāatzīst, arī "vecās" Eiropas kolēģi apzinās savu zināšanu robus un nepieciešamību nepārtraukti izglītoties. ...

1

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Darba sludinājumi

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls