Rubriku katalogs: Numura tēma

Būtiski atšķiras drošības prasības papīra un elektroniskiem dokumentiem

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. Likuma 9. panta grozījumi paredz: ja likumā noteikts, ka personas paraksts uz dokumenta (pieteikuma, pieteikumam pievienojama vai cita dokumenta) ir apliecināms notariāli, šī prasība ir izpildīta, ja parakstu apliecinājis zvērināts notārs, komercreģistra iestādes amatpersona vai ja dokuments sastādīts elektroniskā formā, tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. ...

Indra Aužele

žurnāls / Numura tēma

Dalībnieku reģistra nodalījums, tā noformēšana un iesniegšana Uzņēmumu reģistrā

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Līdz ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, būtiski tiek mainīta izpratne par dalībnieku reģistru, tā noformēšanu, parakstīšanu un iesniegšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. ...

žurnāls / Numura tēma

Komerclikuma aktuālo – antireiderisma grozījumu būtība

9. Jūlijs 2013 /NR. 27/28 (778/779)

Pagājušās nedēļas pirmdienā, 1. jūlijā, stājās spēkā apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas tika jo īpaši gaidīti, cerot, ka ar to palīdzību izdosies risināt tā sauktā reiderisma problēmu Latvijā. Tādējādi Komerclikums ir pilnveidots un papildināts ar jaunām normām, radot arī augsni jaunām diskusijām par šā tiesiskā regulējuma būtību un piemērošanas praksi. Tā kā aizritējusi vien nedēļa, kopš minētie grozījumi ir īstenojami dzīvē, vēl pāragri izsmeļoši un kvalitatīvi spriest par visiem ieguvumiem un arī juridiskām nepilnībām, kas izriet no jaunās kārtības. Tādēļ šajā "Jurista Vārda" speciālajā numurā, kas no pirmā līdz pēdējam vākam veltīts komerctiesībām, saistībā ar Komerclikuma aktuālajiem jauninājumiem publicējam gan dažus viedokļus, kuri var kalpot par vielu pārdomām un tālākām diskusijām, gan arī vēršam uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām saistībā ar tā sauktajiem antireiderisma grozījumiem, vienlaikus sniedzot praktiski noderīgu skaidrojumu par turpmāko dalībnieku reģistra nodalījuma, tā noformēšanas un iesniegšanas kārtību Uzņēmumu reģistrā. Minētās aktualitātes šajā speciālizdevumā papildina daudzi raksti jeb referāti, kas šā gada 30. maijā nolasīti Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes rīkotajā ikgadējā komerctiesību konferencē. Tā šogad bija veltīta komerctiesību jomas galveno problēmu un iespējamo risinājumu apzināšanai. ...

Gatis Litvins, Dina Gailīte, Andrejs Judins, Inita Ilgaža, Dace Pūce, Baiba Kalnmeiere, Osvalds Sausverds, Ieva Sproģe

žurnāls / Numura tēma

Kādas ir mediācijas izredzes Latvijā

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Dr.iur. Andrejs Judins, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas loceklis Šī gada 17. janvārī Saeima vienbalsīgi pirmajā lasījumā atbalstīja Mediācijas likumprojektu. Pusotra mēneša laikā tika saņemti 80 priekšlikumi likumprojekta grozīšanai un papildināšanai. To izvērtēšana uzticēta Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijai, kas gatavo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā. Pavasarī tika organizētās sešas apakškomisijas ...

Dina Gailīte, Aloizs Lejendekers

žurnāls / Numura tēma

Mediācija nomierina jurista sirdsapziņu

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Aloizs Lejendekers (Aloys Leyendecker) ir pedagogs, psihologs un profesionāls konfliktsituāciju risinātājs un mediators Vācijā. Kā sava darba vadlīniju viņš definējis moto "kooperācija konfrontācijas vietā", bet viņa specializācija ir risināt konfliktus, kas radušies ģimenes uzņēmumos, institūcijās un biedrībās, kā arī ģimenes šķiršanās gadījumos. Ilggadējo darba pieredzi un iegūtās zināšanas A. Lejendekers nodod arī tālāk, kopš 2000. gada apmācot mediatorus, bet kopš 2006. gada vadot paša dibināto mācību iestādi AL-Institut, kas atrodas Pīsportā (Piesport), Zārlandes federālajā zemē, Vācijā. Institūta specializācija ir apmācība saimnieciskajā mediācijā (Wirtschaftsmediation). A. Lejendekers darbojas nozīmīgākajās Vācijas mediatoru apvienībās – Saimnieciskās un darba mediācijas federālajā apvienībā (Bundesverband Mediation in Wirtschafts- und Arbeitswelt) un Integrētās mediācijas biedrībā (Integrierte Mediation e.V.). Šīs vasaras sākumā A. Lejendekers vadīja mediācijas apmācību Latvijas mediatoriem un piekrita iepazīstināt ar savu pieredzi arī "Jurista Vārda" lasītājus. ...

Ilze Dubava

žurnāls / Numura tēma

Mediācija: cilvēcīgs konfliktu risināšanas veids

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatoru starpniecību, vadoties pēc noteiktas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana). Ir iespējami vairāki mediācijas modeļi – tīrā mediācija, tiesas atvasināta mediācija, tiesas mediācija un integrētā mediācija. ...

Agnese Sermā, Baiba Meļķe

žurnāls / Numura tēma

Par politisko partiju darbību un reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Latvijas Republikas Satversmes 102. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Biedrošanās brīvība ir demokrātijas principa izpausme.1 Biedrošanās brīvība pieder pie būtiskākajām personas politiskajām tiesībām.2 Biedrošanās brīvībai var būt politiskas izpausmes, nodrošinot sabiedrībā brīvu politisko viedokļu veidošanos. ...

Konstitucionālo tiesību komisija

žurnāls / Numura tēma

Izvilkums no Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu"

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"5. Satversmes kodola aizskāruma liegums [381] Neskatoties uz to, ka Satversmē nav expressis verbis nostiprināts tās konstitucionālais kodols, pastāv pamatoti argumenti secinājumam, ka Latvijā kā nerakstīts konstitucionāls princips pastāv Satversmes kodols, kas aizliedz aizskart valsts konstitucionālo identitāti. Šis secinājums izriet, samērojot apsvērumus par labu šāda principa pastāvēšanai ar iebildumiem pret šāda principa pastāvēšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Uzņēmuma reģistra atziņa: par valsts pamatvērtībām

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

Valsts notāram kā jebkurai Latvijas valsts amatpersonai ir pienākums nepieļaut valsts pamatvērtību apdraudējumu. Uzņēmumu reģistra valsts notāram ir pienākums atteikt tādu dokumentu reģistrāciju, kas ir vērsti pret valsts pamatvērtībām. Savukārt Uzņēmumu reģistram kā Latvijas valsts iestādei ir ne tikai jāpilda savi tiešie pienākumi, bet arī aktīvi jāveicina nacionālas valsts virsprincips – stiprināt Latvijas latvisko identitāti. (UR atziņa izriet no UR valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmuma Nr. 10-11/185011*. ) ...

žurnāls / Numura tēma

Par iemesliem atteikt politiskās partijas reģistrāciju

23. Aprīlis 2013 /NR. 16 (767)

"Jurista Vārda" sadaļā "Tiesību prakse" šī gada 19. martā tika publicēts Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāres Lilitas Strodes 2013. gada 14. marta lēmums Nr. 10-11/18501, ar kuru tika atteikta ieraksta izdarīšana politisko partiju reģistrā. Lietas būtība: UR atteica reģistrēt jaunu partijas "Par dzimto valodu" nosaukumu, pamatojot to ar partijas jaunajā programmā (kas arī tika iesniegta UR līdz ar nosaukuma maiņas pieteikumu) iekļautajiem partijas mērķiem, kas apdraud Latvijas Republikas pamatvērtības, tai skaitā vēršas pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un valsts teritoriālo integritāti. Kā tas jau bija sagaidāms, minētais UR lēmums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo īpaši juristu vidū. Viedokļu sadursmes iezīmējās arī komentāros "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Šajā "Jurista Vārdā" publicējam UR atziņu, kas tapusi, pamatojoties uz šo lēmumu, kā arī UR piesaistīto ekspertu – Dr.iur. Jāņa Plepa, Dr.iur., Dr.habil.sc.polit. Tālava Jundža, Dr.iur. Jāņa Lazdiņa, politoloģes Ivetas Kažokas, Dr.iur. Ineses Lībiņas-Egneres un Dr.iur.h.c. Egila Levita – komentārus. Materiālu apkopojuši UR galvenais valsts notārs Dr.iur. Ringolds Balodis un UR Juridiskās nodaļas vadītājs Aivars Paegle. Tā kā komentētā UR valsts notāra lēmuma argumentācijai tika izmantotas tēzes no Konstitucionālo tiesību komisijas 2012. gada 17. septembra viedokļa "Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu", tiek publicēts izvilkums arī no šī atzinuma. Diskusijas par tēmu veicinās arī Tieslietu ministrijas ziņojums "Par politisko partiju darbību un reģistrāciju" , kas tāpat tiek publicēts šajā žurnālā. Kad visi iepriekšminētie materiāli jau bija sagatavoti publicēšanai, kļuva zināms, ka 12. aprīlī L. Strodes lēmums ir pārsūdzēts galvenajam valsts notāram. UR norāda, ka sūdzība tiks izskatīta likumā noteiktajā termiņā, resp. , mēneša laikā. "Jurista Vārds" informēs lasītājus par notikumu tālāko gaitu. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

Nr 17 (1335)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"