Rubriku katalogs: Diskusija – Jurista Vārds

žurnāls / Diskusija

Vai viena lata monēta kļuvusi nelietojama

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

Jau ilgu laiku sabiedrībā virmo diskusija par to, ka viena lata monēta netiek pieņemta kā maksāšanas līdzeklis par Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā esošo autostāvvietu izmantošanu. Šāda rīcība radījusi cilvēku neizpratni un dusmas, kā arī izsaukusi minējumus par tās atbilstību normatīvajiem aktiem. Lai uz šo jautājumu gūtu skaidru atbildi, "Jurista Vārds" aicināja paust dažādus viedokļus: Rīgas pašvaldības vārdā viedokli sniedza SIA "Rīgas satiksme" pārstāvis Viktors Zaķis, tāpat pārdomās dalījās arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Edvards Kušners, kā arī Biznesa augstskolas "Turība" Tiesību zinātņu katedras vadītājs un zvērināts advokāts Kristaps Ābelis. ...

žurnāls / Diskusija

Latvijas valsts kodolu meklējot

7. Februāris 2012 /NR. 6 (705)

"Jurista Vārdu" organizēt šādu pasākumu pamudināja vairāki apstākļi. Iniciatīvai rīkot referendumu par otru valsts valodu Latvijā gūstot piepildījumu, pārmetumi par novēloto reakciju un nepietiekamo argumentāciju tiek veltīti ne vien politiķiem, bet arī juristiem. Tā kā "Jurista Vārds" ir lielākais Latvijas juristu forums, kura uzdevums ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību Latvijā, redakcija šo kritiku uztvēra arī kā daļēji sev adresētu. Otrkārt, argumenti, kas līdz šim izmantoti dažādu viedokļu paušanai publiskajā telpā, bijuši vairāk emocionāli, mazāk racionāli. Diskusijas mērķis bija šo situāciju kaut nedaudz mainīt, tādēļ uz pasākumu tika aicināti ne vien juristi, bet arī žurnālisti, kuri iegūto informāciju varētu nodot tālāk sabiedrībai (interese no plašsaziņas līdzekļu puses izrādījās tiešām ievērojama). Treškārt, redakcija vēlējās pie viena galda apsēdināt pavisam dažādu uzskatu Latvijas juristus – gan tādēļ, lai raisītos spraiga saruna, gan tādēļ, lai, iespējams, veicinātu juristu savstarpēju ieklausīšanos – pat gadījumos, kad uzskatu tuvināšanās nav iespējama politiski savstarpēji izslēdzošu uzskatu dēļ. Tika nolemts diskusiju neierobežot ar gaidāmā valodas referenduma apspriešanu. Debatēm piedāvājām pēdējā laikā aizvien plašāk lietoto jēdzienu "Satversmes kodols": kas ir valsts pamati, kādas ir to aprises un negrozāmības argumenti? Vai valsts pamatlikuma esenci drīkst papildināt, sašaurināt vai paplašināt? Principā tas bija jautājums par Latvijas tautas kā suverēna rīcības brīvību – vai tā ir absolūta, vai arī to ierobežo Satversmē iekodēti nosacījumi. Vienlaikus tas bija arī jautājums, vai Satversmes kodola grozīšanas gadījumā arī turpmāk varētu teikt, ka joprojām dzīvojam tajā Latvijas valstī, kas dibināta 1918. gada 18. novembrī. Jāatzīst, ka uz pirmo jautājumu – kas ir Satversmes kodols – vairāk vai mazāk centās atbildēt visi diskusijas dalībnieki (sk. tālāk), savukārt valsts pamatu negrozāmības vai grozīšanas iespēju argumentācijai pasākuma ierobežotā laika dēļ sarunas dalībnieki pieskārās fragmentāri. Protams, ir skaidrs, ka šī diskusija ir tikai viens no sākumposmiem Latvijas juristu domu apmaiņai par šiem būtiskajiem valststiesību jautājumiem. Jācer, ka viedokļu apmaiņa turpināsies un šim pasākumam sekos arī zinātniskas publikācijas. Tādējādi no gaidāmā referenduma varētu gūt arī ko pozitīvu – ja tas kalpotu par katalizatoru juridiski pietiekami skaidri iezīmēt Latvijas valsts pamatu (negrozāmās) aprises. Tas, bez šaubām, būtu ne vien nozīmīgs ieguldījums Latvijas valststiesībās, bet arī Latvijas sabiedrības saskaņas veicināšanā un valsts tālākas attīstības virziena noteikšanā. Diskusijā "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" piedalījās: • LU profesors, Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs Dr.iur. Ringolds Balodis, • Latvijas Republikas tieslietu ministrs, LU lektors Gaidis Bērziņš, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, • Publisko tiesību institūta direktors, Tiesībsarga biroja vecākais jurists Mg.iur. Arvīds Dravnieks, • Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis, M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes Valsts un tiesību teorijas un politoloģijas katedras aspirants Mg.iur. Andrejs Elksniņš, • Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, Saeimas deputāta palīdze Mg.iur. Elizabete Krivcova, • Saeimas Juridiskā biroja vadītājs, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Gunārs Kusiņš, • zvērināts advokāts, Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, LU lektors Mg.iur. Lauris Liepa, • Saeimas deputāte, Juridiskās komisijas locekle, LU docente Dr.iur. Inese Lībiņa-Egnere, • Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Mg.iur. Inga Reine. Diskusiju vadīja LU Juridiskās fakultātes lektors Dr.iur. Jānis Pleps. Diskusiju "Satversme kā Latvijas sabiedriskais līgums" varēja vērot gan klātienē, gan interneta tiešraidē – šo iespēju "Jurista Vārda" mājaslapā vien izmantoja vairāk nekā 500 interesentu. Pārraidi varēja redzēt arī Latvijas Universitātes un portāla "politika.lv" mājaslapā. Pašlaik diskusijas ierakstu iespējams noskatīties "Jurista Vārda" elektroniskajā versijā. Tur ievietots gan pilns pasākuma video ieraksts, gan atsevišķi būtiski fragmenti. Dina Gailīte, "Jurista Vārda" galvenā redaktore ...

žurnāls / Diskusija

Par un pret tiesu iekārtas reformām Latvijā

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Lai izzinātu dažādu speciālistu attieksmi un domas par iespējamu tiesu iekārtas maiņu Latvijā, "Jurista Vārds" apkopojis viedokļus par šādiem jautājumiem: 1. Kādai, jūsuprāt, ir jābūt tiesu iekārtai Latvijā: a) pašreizējā kārtība nav jāmaina; b) ir nepieciešama reorganizācija, likvidējot Augstākās tiesas Tiesu palātas, proti, visas lietas kā pirmās instances tiesa skatītu rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā visas lietas skatītu apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Senāts; c) jālikvidē rajona (pilsētas) tiesas, visu lietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot apgabaltiesu, bet apelācijas instancē – Augstākās tiesas kompetencē; d) citas iespējas. 2. Vai rajona (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācija ir pietiekama, lai skatītu visas lietas kā pirmās instances tiesas tiesneši? ...

žurnāls / Diskusija

Grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns 16. janvārī nosūtītajā vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai saistībā ar iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 442. pantā norādījis, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnešu viedoklis ir: "ja ir vēlēšanās sakārtot krimināllietu izskatīšanas sistēmu, grozījumu nevirzīšanai nav pamata". Viņš arī uzsvēris, ka "grozījumu vienīgais pamatmērķis ir sakārtot krimināllietu izskatīšanas kārtību, lai nodrošinātu krimināllietu izskatīšanu laikus, samazinātu visu lietu izskatīšanas ilgumu, nodrošinātu līdzekļu efektīvu izmantošanu, kā arī iespēju resursu palielināšanai tiesu prakses veidošanai". Saistībā ar Tieslietu padomes iebildumiem pret Kriminālprocesa likuma grozījumiem J. Stukāns norādījis, ka "grozījumu nevirzīšana būs kļūda un balstās tikai uz subjektīviem apsvērumiem. Diemžēl mums nav zināmi Tieslietu padomes argumenti un lēmumā tie nav norādīti". Publicējam tiesneša J. Stukāna argumentāciju, atbalstot Saeimas virzītos grozījumus Kriminālprocesa likumā. ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Diskusija

Deputāti juristi – par tiesiskuma veicināšanu

15. Novembris 2011 /NR. 46 (693)

11. Saeimā ir pārstāvēts 21 jurists: Valērijs Agešins, Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Irina Cvetkova, Ilma Čepāne, Ingmārs Čaklais, Edmunds Demiters, Rihards Eigims, Andrejs Elksniņš, Kārlis Eņģelis, Aleksandrs Jakimovs, Andrejs Judins, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Ņikita Ņikiforovs, Klāvs Olšteins, Dana Reizniece-Ozola, Imants Parādnieks, Dzintars Rasnačs un Edvards Smiltēns. Juristi ir tiesību sistēmas pārstāvji, kam ir profesionāls pienākums rīkoties un iestāties par tiesību sistēmas pamatprincipiem – demokrātiju un tiesiskumu. Jurista profesija uzliek tiem īpašu atbildību pret demokrātiju, tāpēc "Jurista Vārds" lūdza deputātiem juristiem minēt trīs galvenos darbus, ko viņi plāno izdarīt, lai veicinātu demokrātiju un tiesiskumu Latvijā. Atbildi sniedza vairāk nekā puse – 13 deputātu (atbildes sakārtotas parlamentāriešu uzvārdu alfabētiskā secībā). ...

Reinis Bērziņš

žurnāls / Diskusija

Rīkojuma Nr. 2 iespējamā neatbilstība Satversmei

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Valsts prezidenta Valda Zatlera 2011. gada 28. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2 (turpmāk – Rīkojums Nr. 2) atbilstība Satversmei ir diskutabla. No vienas puses, Satversmes spēkā esošā redakcija neparedz formālus ierobežojumus Valsts prezidentam izmantot tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Tādējādi, interpretējot šā lēmuma atbilstību konstitūcijai gramatiski, varētu šķist, ka nepastāv juridiski šķēršļi Valsts prezidentam izmantot šīs tiesības (pat tajā gadījumā, ja piecas dienas vēlāk Saeima balso par viņa otrreizēju ievēlēšanu amatā). Tomēr, analizējot Rīkojuma Nr. 2 atbilstību Satversmes garam, kļūst skaidrs, ka situācija ir sarežģīta un neviennozīmīga. ...

žurnāls / Diskusija

Saeimas atlaišana: Satversme un neskaidrie jautājumi

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Valsts prezidenta 2011. gada 28. maija rīkojums Nr. 2 raisījis daudzas un dažādas ekspertu diskusijas par Satversmes 48. panta piemērošanu un iespējamiem procedūras sarežģījumiem. Tā kā Valsts prezidents pirmo reizi izšķīries piemērot Satversmes 48. pantu, šajos apstākļos ļoti nepieciešams tiesību zinātnieku vērtējums un situācijas vērtējums. Atzinīgi vērtējama Rīgas pils iniciatīva, nākot klajā ar juridisku skaidrojumu par Valsts prezidenta ierosinājuma sekām. Tajā pašā laikā vēl joprojām ir pietiekami daudz neskaidru vai dažādi traktējamu jautājumu, uz kuriem ir nepieciešamas atbildes. Arī "Jurista Vārds" iesaistās šajā diskusijā, piedāvājot atzītu ekspertu domas par dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Ceram, ka lasītājam šī viedokļu apmaiņa būs noderīga ceļa karte sarežģītajos Saeimas atlaišanas jautājumos. Jāuzsver, ka eksperti savus viedokļus pauda, nezinot Saeimas 2. jūnija balsojuma par Valsts prezidentu rezultātus. ...

Inese Lībiņa-Egnere

žurnāls / Diskusija

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu 1) Satversmes 48. pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Diskusija

Tautai nevar liegt tiesības paust viedokli referendumā

7. Jūnijs 2011 /NR. 23 (670)

Līdz ar nākamā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu publiskajā telpā izskanējušas arī viedokļu versijas par Valda Zatlera izdotā rīkojuma Nr. 2 iespējamu atcelšanu.Šai sakarā, kā piektdien tīmeklī vēstīja žurnāls "Ir", jaunievēlētais Valsts prezidents A. Bērziņš jau norādījis, ka, neraugoties uz dažādām, tostarp juristu, diskusijām, negrasās atcelt Valsts prezidenta V. Zatlera rīkojumu Nr. 2. Viņš arī paskaidroja, ka par šo jautājumu ir konsultējies ar Saeimas Juridisko biroju un secinājis, ka atpakaļceļa nav, proti, tautai ir tiesības paust savu viedokli referendumā. ...

...

6

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls