MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Diskusija
30. Marts 2021 /NR. 13 (1175)
Šī publikācija ir veidota kā kompetento iestāžu pārstāvju un nozares speciālistu lietās par bērnu atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, domu apmaiņa par pēdējā laika tendencēm un aktualitātēm. Diskusijas mērķis ir dalīties ar ilgstošu pieredzi darbā ar konkrēto lietu kategorijām, pievēršot īpašu uzmanību gan lietu sagatavošanai iztiesāšanai, gan izskatīšanai tiesā, gan tiesu nolēmumu izpildei, savstarpēji sadarbojoties jomas profesionāļiem. Tāpat šīs publikācijas mērķis ir kopīgi izvirzīt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas veicinātu pēc iespējas augstāku bērna interešu ievērošanu psiholoģiski smagajā procesā par bērna atgriešanu. Diskusiju organizēja un tajā paustos viedokļus šajā publikācijā apkopojusi Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere. Viedokļus diskusijā pauduši ar bērnu aizsardzību saistīti tiesību piemērotāji: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Strakše, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" Māris Vainovskis, Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs, zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšniece Astra Krūmiņa. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
24. Novembris 2015 /NR. 46 (898)
Jautājums par politiska lēmuma izpratni Administratīvā procesa likumā ir aktualizējies saistībā ar Saeimas lēmumiem par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa atbrīvošanu no amata. Publiskajā telpā uzvirmoja diskusija, vai šādā gadījumā Saeimas lēmums ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Turklāt salīdzinājumam: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nenosaka lēmuma dabu un tiesību aizsardzības mehānismu, savukārt likumā "Par Latvijas Banku" noteikts, ka Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2 pantā noteiktajā kārtībā, savukārt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Politiska lēmuma dabu 2000. gadā analizēja Daimārs Škutāns žurnālā "Likums un Tiesības" publicētajā rakstā "Nepareizas likumu iztulkošanas sekas Salaspils domē" (Nr. 5 (9), 153.–156. lpp.) un 2003. gadā Jautrīte Briede grāmatā "Administratīvais akts" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 150.–154. lpp.). 2004. gada 12. un 19. oktobrī "Jurista Vārds" publicēja Jāņa Plepa rakstu "Politiska lēmuma jēdziens". Vairāk nekā pēc desmit gadiem šo tēmu "Jurista Vārdā" turpināja J. Briedes un Edvīna Danovska raksts "Politiska lēmuma nozīme administratīvajās tiesībās" (JV Nr. 31 (883), 11.08.2015.). Lai klātienē turpinātu šo domu apmaiņu, "Jurista Vārds" šoruden pulcēja vienkopus vairākus tiesību ekspertus – Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docentu J. Plepu, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju un zvērinātu advokātu Linardu Muciņu un zvērinātu advokātu biroja "Borenius" konsultantu Edgaru Pastaru. Vienlaikus piezīmes pie diskusijas tēzēm neklātienē izteica Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore J. Briede, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors E. Danovskis un zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis. Saruna par Saeimas lēmuma attiecībā uz funkcionāli patstāvīgo iestāžu amatpersonu atcelšanu pieņemšanas kārtību un dabu bija viena no tām retajām reizēm, kad domu apmaiņas gaitā tās dalībnieki nemitīgi papildināja cits cita teikto. Sarunu organizēja un atklāja "Jurista Vārda" tieslietu redaktors Gatis Litvins, sākumā dodot vārdu katram dalībniekam un ļaujot diskusijai tālāk veidoties pašai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
6. Oktobris 2015 /NR. 39 (891)
Kriminālprocesa likums tiek piemērots praksē jau desmit gadus. Likums stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī, nomainot no padomju laikiem mantoto, 1961. gadā pieņemto Kriminālprocesa kodeksu. Kriminālprocesa likuma (KPL) tapšanas gaitā tika izstrādāti divi likuma projekti. Pirmā varianta izstrādi vadīja zvērināta advokāte Vija Jākobsone, savukārt otro projektu, kurš kļuva par pamatu pieņemtajam likumam, kopš 2001. gada sākuma izstrādāja darba grupa Gunāra Kūtra, tolaik Tieslietu ministrijas valsts sekretāra, vadībā. Darba grupu konsultēja Latvijas augstskolu mācībspēki, kas specializējušies kriminālprocesā, un ārvalstu eksperti. Valdība izstrādāto KPL projektu akceptēja 2003. gada maijā un Saeimā jaunā likuma pieņemšana ilga divus gadus. Kad Kriminālprocesa likums tika pieņemts Saeimā, likuma izstrādes darba grupas vadītājs G. Kūtris pauda gandarījumu un uzskaitīja būtiskākos jaunievedumus, kas padarīs procesu efektīvāku. • Likumā vairs nav formālu prasību, kuru mērķis un lietderība iepriekš nebija skaidra. Piemēram, turpmāk vairs nebūs nepieciešams atsevišķs dokuments ar lēmumu par izmeklēšanas sākšanu – atzīmi par šādu lēmumu varēs izdarīt uz cietušās personas iesnieguma. Ja ņem vērā, ka Latvijā gada laikā tiek ierosināti vairāki tūkstoši krimināllietu, šis un vairāki jaunievedumi nozīmēs būtisku naudas un cilvēku resursu ietaupījumu. • Vienošanās process – gadījumos, kad persona atzīst savu vainu un piekrīt izvirzītajam sodam, tiesa neveic izmeklēšanu, bet tikai apstiprina sodu, līdz ar to ātri pabeidzot lietu. • Izmeklēšanas tiesnešu uzdevums būs veikt tiesas kontroli pār cilvēktiesību ierobežojumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā: lemt par apcietinājumu un brīvības ierobežojumiem, mantas arestu, kratīšanu un speciālajām izmeklēšanas darbībām. • Tiks taupīts arī kriminālprocesā iesaistīto personu laiks. Piemēram, ja notikumu būs redzējuši vairāki cilvēki un viņu teiktais neatšķirsies, kopš KPL spēkā stāšanās katras personas stāstītais vairs nebūs jānoformē kā atsevišķa liecība. • Speciālās izmeklēšanas darbības, piemēram, personas video vai audio kontrole, kam turpmāk būs pierādījuma spēks, nevis tikai informācija, kas vēl jāapliecina lieciniekam, kā līdz šim. Šajā "Jurista Vārda" numurā publicējam Ārijas Meikališas un Kristīnes Stradas-Rozenbergas rakstu "Vai KPL jau gatavs" un aptauju, kurā vērtējumus un secinājumus par likumu darbību sniedz: Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurore Sandra Kerno, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītājs Pāvels Gruziņš, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Ķinis un 12. Saeimas deputāts, Kriminālprocesa likuma izstrādes darba grupas vadītājs Gunārs Kūtris. ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
27. Janvāris 2015 /NR. 04 (856)
Daudzu gadu garumā ilgušās diskusijas par nepieciešamību Latvijas tiesu sistēmā ieviest tīro trīspakāpju tiesu instanču modeli (visas lietas pirmajā instancē skata pilsētu tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas, kasācijas instancē – Augstākā tiesa) nepieciešamo politisko atbalstu guva vien 21. gadsimta pirmās desmitgades nogalē, kad gan pašai tiesu sistēmai, gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā acīmredzot bija radusies pietiekama pārliecība, ka pilsētu tiesas spēs izskatīt jebkuras sarežģītības lietu un nav nepieciešamības saglabāt komplicēto sistēmu, kas tika izveidota pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas un saskaņā ar kuru "sarežģītās" krimināllietas un civillietas pirmajā instancē skatīja apgabaltiesas, bet apelācijas instancē – pie Augstākās tiesas šim nolūkam izveidotās Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta. Iespējams, par pamudinājumu virzībai uz tīro triju instanču sistēmu kalpoja arī pozitīvā administratīvo tiesu darbības pieredze, kas jau kopš izveidošanas 2004. gadā darbojas atbilstoši minētajam modelim. Sākot ar 2009. gadu, likumdevējs pakāpeniski nodeva aizvien vairāk lietu pilsētu tiesu kompetencē (skat. Krimināllietu tiesu palātas likvidācijas hronoloģiju), bet ar 2013. gada 13. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" expressis verbis tika noteikta pāreja uz tīro trīspakāpju instanču sistēmu gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, paredzot Augstākās tiesas tiesu palātu pakāpenisku likvidāciju: Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēja līdz 2014. gada 31. decembrim, bet par Civillietu tiesu palātas darbības beigu termiņu noteikts 2016. gada 31. decembris. Reformas līdzšinējās norises laikā vislielākās grūtības un skaļākās likumdevēja un tiesu varas domstarpības sagādājis jautājums par Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu tālākajām darba gaitām. Divus no likvidējamās Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem (Aiju Brantu un Anitu Poļakovu) ar departamenta tiesnešu lēmumu 2014. gada nogalē savā skaitā uzņēma Augstākās tiesas Krimināllietu departaments, vienlaikus noraidot šo iespēju attiecībā uz pārējiem trim palātas tiesnešiem (Ludmilu Poļakovu, Jāni Tiltiņu, Ervīnu Kušķi). Sekojot šim lēmumam un apsverot trīs tiesnešu tālāko karjeru, Tieslietu padome ieteica viņus pārcelt darbā uz Rīgas apgabaltiesu. Tomēr, uzklausot L. Poļakovas, J. Tiltiņa un E. Kušķa iebildumus, Saeimas Juridiskā komisija jau divas reizes (2014. gada 16. decembrī un 2015. gada 20. janvārī) ir apturējusi šī priekšlikuma tālāko virzību. Tādējādi kopš 2015. gada 1. janvāra likvidētās Krimināllietu tiesu palātas tiesneši L. Poļakova, J. Tiltiņš un E. Kušķis turpina būt Augstākās tiesas tiesneši, neietilpstot nevienā no Augstākās tiesas struktūrām un nepiedaloties lietu izskatīšanā. Kā varēja izveidoties šāda situācija un kāda būs izeja no juridiskā strupceļa – "Jurista Vārds" aptaujāja gan Augstākās tiesas vadību, Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju, gan šīs situācijas "ķīlniekus" – trīs tiesnešus. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
21. Oktobris 2014 /NR. 41 (843)
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras plaši apmeklētā pretreiderisma konference septembra beigās bija apliecinājums tēmas svarīgumam un nopietnām bažām par nelikumīgu, neētisku vai agresīvu rīcību biznesa vidē. Visi konferences referenti – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, "Nordic Partners Properties" valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, Latvijas komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis – piekrita prezentācijas pārveidot rakstu formātā un publicēt speciālā "Jurista Vārda" numurā, kas veltīts reiderisma problēmai. Šajā numurā publicējam arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, tieslietu ministra Gaida Bērziņa, ģenerālprokurora Ērika Kalmeiera, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, zvērinātu advokātu Filipa Kļaviņa un Ivara Gruntes, Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres un Latvijas Notariāta institūta direktora Gata Litvina viedokļus par to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai novērstu reiderismu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences viens no pamata secinājumiem: reiderisma gadījumu novēršanai nav un nevar būt viens brīnumlīdzeklis. Lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu reiderisma kaitīgo ietekmi ekonomikā, nepieciešams komplekss risinājums uzņēmuma prettiesiskai pārņemšanai. Tāpēc, iespējams, "Jurista Vārdā" publicētie viedokļi un raksti sekmēs likumdevēja, izpildvaras, tiesu varas, uzņēmumu un dažādu profesionālo organizāciju vadītāju sadarbību, izstrādājot vadlīnijas reiderisma novēršanai – šādu ieceri ir apņēmies realizēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
2. Septembris 2014 /NR. 34 (836)
Aizritējis Tieslietu padomes pirmais četru gadu darbības posms, kura noslēgumu iezīmē vēlēto Tieslietu padomes locekļu pārvēlēšana. Tieslietu padomes izveidošana tika noteikta ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu", iekļaujot 13.1 nodaļu "Tieslietu padome". Grozījumi stājās spēkā 2010. gada 1. augustā. Tieslietu padomē darbojas 15 locekļi: astoņi pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs; septiņi vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (Tiesnešu konference vienu Tieslietu padomes locekli ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu vidus, trīs – no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu vidus, divus – no apgabaltiesu tiesnešu vidus). Uz pirmo sēdi Tieslietu padome pulcējās 2010. gada 4. oktobrī, kad arī tika apstiprināts Tieslietu padomes reglaments. 2014. gada 5. septembrī Latvijas Tiesnešu konferencē tiks vērtēts Tieslietu padomes darbības pirmais posms – savu viedokli par šīs tiesu varu pārstāvošās institūcijas darbu sniegs Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Tieslietu padomes locekļi – tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. Ilma Čepāne un Latvijas Zvērinātu advokātu priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs. Tiesnešu konference atbilstoši likumam ievēlēs sešus Tieslietu padomes locekļus, jo 2010. gadā ievēlētajiem padomes locekļiem šobrīd beidzas pilnvaru termiņš. Sagaidot Latvijas Tiesnešu konferenci, kuras pamattēma ir Tieslietu padomes darbības pirmā posma pārskats, kā arī sešu Tieslietu padomes locekļu vēlēšanas, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza padomes locekļus izteikt viedokli par šīs institūcijas darbības pirmo posmu. Divi no viņiem – šīs institūcijas vadītājs Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs un Tieslietu padomes locekle Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Dr.iur. I. Čepāne – aptaujā nepiedalījās, jo savu redzējumu gatavojas plašāk izklāstīt tieši Latvijas Tiesnešu konferencē ("Jurista Vārds" to atspoguļos nākamajā laidienā). "Jurista Vārda" jautājumi Tieslietu padomes locekļiem: 1. Vai Tieslietu padomes izveide ir attaisnojusies? Vai šai institūcijai kā tiesu varas pārstāvim ir izdevies kļūt par līdzvērtīgu partneri dialogā ar likumdevēju un izpildvaru? 2. Nosauciet, jūsuprāt, būtiskāko Tieslietu padomes sasniegumu pirmajos četros darbības gados? 3. Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami Tieslietu padomes darbā? 4. Kā vērtējat Tieslietu padomes sastāva modeli? Kā šo tiesu varu pārstāvošo institūciju ietekmē izpildvaras un likumdevēja pārstāvju dalība tajā? 5. Kā jūs vērtējat Tieslietu padomes vēlēto locekļu kandidatūru izraudzīšanas un apspriešanas procesu pirms Tiesnešu konferences un tās laikā? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
8. Jūlijs 2014 /NR. 26 (828)
Saeima ir pieņēmusi Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) grozījumus, ar kuriem papildināja tās ievaddaļu. Grozījumi Saeimā tika iesniegti 2014. gada 1. februārī un trešajā lasījumā pieņemti jau 19. jūnijā. Valsts prezidents jau apliecinājis, ka valsts konstitūcijas grozījumus izsludinās. Grozījumu galīgā versija saturiski pietiekami būtiski atšķiras no grozījumu projekta, kas tika iesniegts Saeimā un apstiprināts pirmajā lasījumā. Tomēr tāpat kā pirms pirmā lasījuma, Satversmes grozījumu izskatīšanas laikā un tagad notiek diskusija ne tikai par Satversmes ievaddaļas saturu, bet arī pieņemšanas procesu. Vieni uzskata, ka Saeimai bija tiesības izdarīt Satversmes grozījumus, savukārt citi domā, ka gan politisku, gan tiesisku iemeslu dēļ šāda veida Satversmes grozījumi bija apstiprināmi tautas nobalsošanā. Satversmes ievaddaļa, ko izmantos pārējās Satversmes interpretācijā, it kā mainot arī Satversmes 77. pantā uzskaitītās normas, kuru saturiskā grozīšanas gadījumā nepieciešama tautas nobalsošana. Diskusijās par iespējamo Satversmes tiesas procesu par šiem Satversmes grozījumiem tieši šis procesuālais aspekts tiek minēts kā galvenais iespējamo pieteicēju arguments. Apzinoties šā jautājuma nozīmi, arī Saeima pirms galīgā lēmuma pieņemšanas lūdza ekspertu un institūciju viedokļus un vērtēja, kādā procesā būtu papildināma Satversmes ievaddaļa. "Jurista Vārds" publicē Saeimas Juridiskā biroja, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektoru Dr.iur. Mārtiņa Mita un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Dr.iur. Ringolda Baloža atzinumus, kas tika iesniegti Saeimas Juridiskajai komisijai. Papildus šiem atzinumiem "Jurista Vārds" jau pēc Satversmes grozījumu pieņemšanas lūdza izteikt viedokli par pieņemšanas procedūru un tautas nobalsošanas nepieciešamību šādiem lietpratējiem: Egilam Levitam, Aivaram Endziņam, Ilmai Čepānei un Andrejam Elksniņam. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
10. Jūnijs 2014 /NR. 23 (825)
Saeima 29. maijā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Grozījumi paredz izteikt Kriminālprocesa likuma 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem." Latvijas Zvērinātu advokātu padome 2. jūnijā nosūtīja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēstuli, kurā aicina neizsludināt grozījumus Kriminālprocesa likumā un izmantot Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents žurnāla pabeigšanas brīdī – 2014. gada 6. jūnijā – vēl nebija izsludinājis šos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Ņemot vērā plašo rezonansi un diskusijas sakarā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, žurnāls "Jurista Vārds" lūdza likumdevēja, tiesu varas un izpildvaras pārstāvjus sniegt savu viedokli un atbildēt uz jautājumu: kā jūs vērtējat Saeimas 29. maijā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likuma 14. pantā un vai tos būs iespējams īstenot praksē? ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
1. Oktobris 2013 /NR. 40 (791)
Jau pagājušais “Jurista Vārds” informēja par Valsts prezidenta Andra Bērziņa 2013. gada 16. septembrī nosūtīto vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kurā viņš likuma ierosinājuma formā iesniedza Saeimai daļu no ieteikumiem, ko savā otrajā, 2013. gada 13. septembrī publiskotajā, atzinumā bija izstrādājusi un ieteikusi ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei.1 Šajā “Jurista Vārda” numurā sadaļā “Tiesību politika” tiek publicēts minētais atzinums, kurā Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) sniegusi analīzi un viedokli par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. Valsts prezidenta iniciatīvas un ekspertu grupas ziņojuma mērķis ir konstitucionālas reformas (Satversmes un likumu grozījumi), ar kuru palīdzību tiktu panākts, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta darbs kļūst efektīvāks un stabilāks, kā arī palielināta Ministru prezidenta lomu Ministru kabineta darba organizēšanā un samazināta valdības darba tiešā atkarība no parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Kopumā to var raksturot ar racionālā parlamentārisma jēdzienu – šāds parlamenta un valdības sadarbības modelis, kura centrā ir spēcīga valdības vadītāja pozīcija, ekspertu ieskatā raksturīgs mūsdienīgām demokrātijām. Priekšlikumi paredz arī būtiski palielināt paša Valsts prezidenta lomu valdības veidošanas procesā: pēc tam, kad Saeima uzticētu valdības veidošanu kādam politiķim, Valsts prezidents būtu tas, kurš pēc šī jaunā Ministru prezidenta ieteikuma apstiprinātu amatā konkrētus ministrus. Šajā numurā līdz ar ekspertu grupas ziņojuma publikāciju “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem neklātienes diskusiju par ziņojumā ietvertajiem reformu priekšlikumiem, galvenokārt koncentrējoties uz šādiem jautājumiem: vai valdības stabilitāti palielinās ieteikums, ka parlaments balso tikai par Ministru prezidentu (nevis par valdību kopumā kā līdz šim) un Ministru prezidents pēc tam veido kabineta sastāvu; vai valdības stabilitāti palielinātu situācija, ka parlaments var gāzt valdību tikai tad, ja vienlaikus izsaka uzticību jaunam Ministru prezidentam (konstruktīvās neuzticības balsojums); kā vērtējama Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšana gadījumā, ja ministrus amatā ieceltu prezidents pēc premjerministra ieteikuma? Diskusijā piedalās: profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, Publisko tiesību institūta direktors un tieslietu ministra padomnieks Arvīds Dravnieks, Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Universitātes lektors Dr.iur. Edvīns Danovskis un zvērināts advokāts Linards Muciņš. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par notikumiem saistībā ar 12 686 vēlētāju iniciatīvu rīkot tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā", kas paredzētu faktiski automātisku Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kā arī par Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī – CVK) atteikumu nodot šo projektu tālākai parakstu vākšanai, šo lēmumu pamatojot ar to, ka projekts nav pilnībā izstrādāts. Pārsūdzot CVK lēmumu, administratīvajā tiesā tika iesniegti divi pieteikumi par CVK lēmuma atcelšanu un pienākuma uzlikšanu CVK nodot iesniegto likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai (viena pieteikuma autors – Jānis Kuzins, otru pieteikumu iesnieguši Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina). Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 11. februārī paziņoja lēmumu šajā lietā, kas tika ierosināta, pamatojoties uz pieteikumiem par CVK lēmumu: Senāts apturēja tiesvedību un nolēma nosūtīt pieteikumu Satversmes tiesai par vēlētāju iesniegtā likumprojekta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
18. Decembris 2012 /NR. 51 (750)
Lai gan izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksā pārvadātājam līgumsodu, ir pieņemtas jau pirms četriem gadiem, sabiedriskajā apspriešanā šis jautājums faktiski nonācis vien šovasar un turpinās joprojām. Tam gan ir loģisks izskaidrojums, jo tikai šī gada augustā pieņemti no likuma deleģējuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību, sīkāk atklājot arī ar līgumsoda piemērošanu saistīto regulējumu. Analizējot to detalizētāk, neoficiālās juristu sarunās dzirdēti viedokļi, ka centieni atbrīvoties no tā dēvētā padomju laika mantojuma Latvijas tiesību sistēmā – administratīvā soda par braukšanu bez biļetes – un vēlme ieviest situācijai adekvātu un efektīvu risinājumu – civiltiesisku atbildu – šī brīža normatīvajā regulējumā ir vērtējama arī kritiski. Tādēļ "Jurista Vārds" par šo tēmu apkopojis vairākus viedokļus, rosinot lasītājus izdarīt pašiem savus secinājumus un piedalīties turpmākā diskusijā par šī jautājuma dažādi vērtētajiem aspektiem. (Vienlaikus "Jurista Vārds" atgādina: biļetes sabiedriskajā transportā ir jāpērk!). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
19. Jūnijs 2012 /NR. 25 (724)
Kā jau iepriekšējā "JV" vēstīts, 7. jūnijā LU Mazajā aulā izskanēja "Jurista Vārda" un LU Juridiskās fakultātes rīkotā ekspertu diskusija "Vienots valsts juridiskais eksāmens Latvijā: iespēja vai nepieciešamība". Tā kā šis pasākums ilga vairākas stundas un tajā tika iztirzāti daudzi ar juridisko izglītību saistīti jautājumi, šajā materiālā piedāvājam kopsavilkumu par būtiskākajām tēzēm attiecībā uz diskusijas dalībnieku viedokļiem par diviem galvenajiem aspektiem: proti, vērtējumu par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību. Savukārt pilns diskusijas ieraksts ir pieejams: www.juristavards.lv. Jāpiebilst, ka šāda veida diskusija nav pirmā ne žurnālā "Jurista Vārds", ne arī Latvijā vispār. Tā, piemēram, jau 1999. gadā LU notika konference "Jurista profesija un juridiskā izglītība Latvijā", un jau toreiz, pirms 13 gadiem, tika izvirzīta prasība pēc vienota pārbaudījuma jurista kvalifikācijas iegūšanai. Līdzīgi aicinājumi dažādos formātos izskanējuši arī turpmākajos gados un vēl pavisam nesen, tostarp šā gada 11. aprīlī Satversmes tiesā, kad tur viesojās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī "Jurista Vārds" šim jautājumam pievēršas atkārtoti, jo pirms gada rīkotajai ekspertu neklātienes diskusijai tā arī nesekoja nekāda tālāka rīcība. Tādēļ šoreiz, cerot arī uz praktisku rīcību, viedokļu apmaiņa organizēta klātienē, un tai par pamudinājumu zināmā mērā kalpoja Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" secinājumi par nevienmērīgo juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši lielais bezdarbs Latvijas juristu vidū, kā arī biežā publiskā kritika par tiesu sistēmas neefektivitāti. ...
Pievienot mapei
1 2 3 4
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Informācija
Eiropas telpā
In memoriam
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Priekšvārds
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Tiesību prakse
Redaktora sleja
No citas puses
Nedēļas jurists
Numura tēma
Tiesību politika
Notikums
Jurista vizītkarte
Juridiskā darba tirgus
Īsziņas
Grāmatas
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Tiesību prakses komentāri
Studenta Vārds
Periodika
Prakses materiāli
Vēstules
Viedoklis
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Viktorīna
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties