18. Decembris 2007 /NR. 51 (504)
Diskusija
Likumprojekta noteikumi: iebildes un priekšlikumi
Dr.iur.
Gaļina Žukova
RJA asociētā profesore,
Starptautiskās tirdzniecības palātas Starptautiskās šķīrējtiesas juriste 

Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk tekstā - Likumprojekts).

Likumprojekta noteikumi: iebildes un priekšlikumi

 

Nav skaidrs, kāpēc ir jāliedz pušu tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kuru nav šķīrējtiesnešu sarakstā. Un šeit atkārtoti atgriežamies pie jautājuma: kāpēc izstrādāt likumu par šķīrējtiesām, ja tas konsekventi noraida šķīrējtiesas būtību un pamatprincipus?

 

06.JPG (9546 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Dr.iur. GAĻINA ŽUKOVA, Rīgas Juridiskās augstskolas asociētā profesore

 

 

Šķīrējtiesas procesa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no šķīrējtiesnešu zināšanām, profesionalitātes un ētikas. Līdz ar to tiesības izvēlēties šķīrējtiesnešus, kas ir spējīgi nodrošināt strīdus pušu cerēto procesa kvalitāti, ir viena no pušu autonomijas principa pamatizpausmēm. Pušu brīvība izvēlēties šķīrējtiesnešus strīda izšķiršanai ir arī viens no arbitrāžas stūrakmeņiem. Šis princips gan tiek konsekventi noraidīts Tieslietu ministrijas piedāvātajā Šķīrējtiesu likumprojektā (turpmāk tekstā – Likumprojekts).

 

Šajā rakstā izskatītas, no vienas puses, Likumprojektā izvirzītās prasības šķīrējtiesnešiem, bet, no otras puses, prasība pastāvīgām institucionālajām šķīrējtiesām reģistrēt šķīrējtiesnešu sarakstus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

I. Šķīrējtiesnesis

Jāteic, ka Likumprojektā iestrādātās vispārējās prasības šķīrējtiesnešiem (IV nodaļas 15. pants “Šķīrējtiesnesis”) visumā atbilst citu valstu pieņemtajai praksei, pat ja ne visas valstis tik detalizēti paredz ierobežojumus būt par šķīrējtiesnesi, kā to piedāvā Likumprojekts.1 Tomēr jākonstatē arī atsevišķas nepilnības.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties