"Slēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses piekrīt risināt iespējamo vai jau radušos strīdu ārpus valsts tiesas - šķīrējtiesā - un automātiski tiek prezumēts, ka šāda izvēle ir arī par labu konfidencialitātei, brīvībai noteikt procesa kārtību, lietas izskatīšana saprātīgā laikā un ar saprātīgām izmaksām. Šādu pušu brīvību tiesībās dēvē par pušu autonomiju."
Pušu autonomijas princips un šķīrējtiesas līgums
Vai nebūs tā, ka, interpretējot jauno Likumprojektu, tiks likta lietā vecā izkropļotā sabiedrības sapratne par arbitrāžas tiesībām un šķīrējtiesas procesu?
LL.M INGA KAČEVSKA, LU doktorante, zvērināta advokāte
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
“Slēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses piekrīt risināt iespējamo vai jau radušos strīdu ārpus valsts tiesas – šķīrējtiesā – un automātiski tiek prezumēts, ka šāda izvēle ir arī par labu konfidencialitātei, brīvībai noteikt procesa kārtību, lietas izskatīšana saprātīgā laikā un ar saprātīgām izmaksām. Šādu pušu brīvību tiesībās dēvē par pušu autonomiju.”
2007. gada 17. oktobra lēmumā, analizējot šķīrējtiesas līguma spēkā esamību gadījumā, kad galvenais līgums tika noslēgts kukuļdošanas rezultātā, Lords Hofmanis (Lord Hoffmann) raksta: “[puses] grib strīdus risināt tādā tribunālā, ko tās pašas ir izvēlējušās, parasti izraugoties to pēc neitralitātes, pieredzes un privātuma, juridisko pakalpojumu pieejamības šķīrējtiesas procesa vietā un efektīvu piemērojamo likumu. Sevišķi starptautisko līgumu gadījumos viņi vēlas ātru, efektīvu iztiesāšanu[..]”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.