Pats no savas pieredzes gribu teikt, ka policijā princips "vārna vārnai acī neknābs" nav gruži absolutizēts, tomēr pieļauju ka šāda veida problemas ir. Pusotru gadu atpakaļ es uzrakstīju paziņas vārdā iesniegumu par adm. soda lēmuma apstrīdēšanu policijas priekšniecībai. Cik nu manas pagaidām nelielās jurid. zināšanas ļāva. Norādīju uz gūzmu ar dažādām problēmām, to, ka protokols sastādīts ir tiešām nesaprotamā un pārprotamā latviešu valodā, ātruma mērvienības ir muļķīgas - protokolā bija kilometri/sekundē, nesakarīgi saķeksēti pretrunīgi panti, kā arī iespējams fiksēts cita tr. līdzekļa ātrums, liecinieki uzskata, ka ātrums tāds nebija utt. Atcēla. Sniedzu paskaidrojumus kā liecinieks, uz izmeklētāja galda lietā pamanīju, ka paņemti paskaidrojumi arī no policistiem, kas sodu fiksēja. Nav velns tik melns kā to mālē.



Domāju, ka problēma ir Džeriņa attieksmē, proti, tiesiska valsts nenozīmē, ka tiesības ir jāizmanto ļaunprātīgi. Ir tomēr jāapzinās, ka adm. sodi par ātruma un citu CSN pārkāpšanu ir visas sabiedrības un konkrētā indivīda interesēs.